Senioru saiets Sidnejā

Palielināt / Enlarge

Senioru saiets Sidnejā. FOTO Valdis Krādziņš.

Kārtējais senioru saiets notika piektdien, 13. jūnijā plkst. 11.00 Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē. Piedalījās 12 dalībnieku.

Vispirms, Jānis Grauds izrādīja vairākus video no LTV Vides Faktiem – Elektriskie autobusi un bioloģiskā daudzveidība. Pirmais bija par Nacionālo psihiskās veselības centra dārzu Tvaiku ielā 2, Rīgā. Te ir jau sen bijis dārzs, kurā atrodas daudzkrāsainas tulpes, citas puķes, lapegles, liepas, priedes, kas dod pavēni āra aktivitātēm. Dārzs, kam ir 7,6 hektāru platība, ir domāts pacientiem, lai palīdzētu atveseļošanos. Tomēr ikviens te var ienākt un baudīt dabas skaistumu. Dārzam apkārt bija 3m augsts mūris, kas tagad ir nojaukts. Dārzā arī ir dīķis un dabīga pļava, kur ļoti daudz kameņu.

Par elektriskiem autobusiem Jelgavā un Rīgā stāsta Gints Burks un Andris Lubāns. Jelgavā jau 3½ gadus ir kursējuši četri elektriskie autobusi; izmešu ieguvums ir 500t CO2 gāzes, kas nav nonācis atmosfērā. Baterijas uzlādē pa nakti autobusu parkā. Ir arī viens ūdeņraža autobuss. Jelgavā domā paplašināt ūdeņraža autobusu skaitu. Turpretī Rīgā domā paplašināt elektrisko autobusu skaitu, šodien tur ir 35 elektroautobusi. Latvijā baterijvilcieni parādīsies ap 2029. gadu.

Turaidas muzejrezervāts: Sandra Ķirule un Zanda Segliņa stāsta par dabas aizsardzību, par Lībiešu taku, par kritalām (kritušiem kokiem, kurus atstāj turpat kur krituši), jo tur vairojas visādi organismi. Teritoriju veido pēc mozaīkas principiem. Rezervāta teritorijā ir ap 20 dižkoku – mežābeles un ozoli.

Tēva 130. dzimšanas dienā dēls Raits ir izdevis sava tēva, Liepājas teātra aktiera Ēvalda Valtera atmiņas. Grāmata saucas „Rusiāde un Manas skatuves un kara gaitas“. Grāmatā E. Valters arī atceras Jukumu Vācieti ar cieņu.

Programmā Kultūršoks – Latviešu valodas dzīvotspēja diasporā diskutēja par tām pašām problēmām, pie kā mēs esam pieraduši kā skolotāji. Latviešiem, kas aizbrauca prom no Latvijas pēc kara bija skaists sapnis par Latviju. Liels skaits sūtīja bērnus uz sestdienas skolām. Vecāki strādāja brīvprātīgi šinīs skolās kā skolotāji, un arī ziedoja līdzekļus visām skolas vajadzībām. Šodien ir daudzi, kas dzied un dejo, pat ja neprot valodu. Daudzi no tiem, kas ir aizbraukuši kopš 2008. gada ir apvainojušies par to, kā pret viņiem uzvedās valdība Latvijā. Tikai 6% no viņiem sūta bērnus sestdienas skolās. Aija Otomere stāsta, ka Latviešu valodas aģentūra saņem lielus līdzekļus no valdības, ko piešķirt skolām ārzemēs. Nevajagot uztraukties, ka bērnam ir vēl jāmācās latviešu valoda; nekādu sajukumu galvā tas neradīs. Tagad, kad tūkstošiem latviešu atgriežas Latvijā, viņu bērniem piešķir latviešu valodas bezmaksas kursus. Nedrīkstot šiem bērniem atļaut ieslēgties sevī, kad sāk iet skolā, bet runāt ar klases audzinātāju, lai bērns tiek akceptēts.

Pārdzimšana: Mākslinieks Gints Grīnbergs no Bostonas izstāda savu mākslu Ojāra Vācieša mūzejā.

Pēc pārtraukuma izrādīja Province. Muižai un mūzām kalpot. Daudzas lauku skolas Latvijā ir bijušas slēgtas, un viena no tām atradās Laidu muižā, Kurzemē. Laidu muižā tagad darbojas Inga Bermaka, kas ir Laidu muižas pils meistaru rezidences „Radošais visums“ vadītāja. Viņa ir darbojusies teātrī, scenogrāfijā un ar kostīmiem. Laidu muižu lēnām restaurē. Muiža ir mākslinieku rezidence. Tur strādā mūziķi, fotogrāfi, keramiķi un citi. Tur ir bijuši uzvedumi, nesen notika folkloristu nedēļa. Vadītāja vēl nav pieradusi pie lauku režīma, ka ir jāceļas 6:00 no rīta. Muiža ir liela un telpu daudz. Nākot mākslinieki no visas pasaules. (Varbūt to var salīdzināt ar kādreizējo Abrenes pili Francijā, ko laikam lietoja līdzīgā veidā – VK)

Vēl izrādīja video Radio cauri laikiem, svinot Latvijas Radio 2 simts gadu jubileju. Sākumā dziedāja Latvijas laika dziesmas: Šalc zaļais mežs, Viltīgās acis, Trīs vītušas rozes, Vecais ratiņš, Tumšā naktī un Mazais pasta balodītis. Sekoja pēckara dziesmas Latvijā: Rīgas bulvārī, Cauri pilsētai, Ar tevi vien un citas. Bija vēl trimdas dziesmas: Made in Latvia, Par mani, draudziņ, nebēdā. Beidza saietu ar Mežrozīte, Dāvāja Māriņa un Kamolu tinēja. Uzstājās Zigfrīds Muktupāvels, Daumants Kalniņš, Intars Busulis, Aija Andrejeva, Ance Krauze un Karīna, Vineta un Kristīna.

Paldies Jānim Graudam, kas atkal uzstādīja interesantu programmu un kafejnīcas dāmām Inārai Krūmiņai, Edītei Birzulei un Evai Šulak par garšīgām smalkmaizītēm un kafiju.

Valdis Krādziņš
Laikrakstam „Latvietis“