Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Tagad ir pagājušas dažas nedēļas kopš Latvijas pašvaldību vēlēšanu fiasko. Diemžēl, nekas neliecina par to, ka kaut kas būt iemācīts no visa tā.

Pirmais un galvenais bija „meklēt vainīgo“. Ne uzzināt, kāpēc notika tas, kas notika, un kas būtu jāuzlabo, bet gan atrast kādu, kuram uzkarināt vainas birku. Viens vainīgais it kā pietiktu, bet drošāk atrast vairākus. Tā, secīgi, atstādināja, atkāpās vai atlaida vairākas amatpersonas. Pirmais bija Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liopa, kuram divas dienas vēlāk sekoja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, un nākamā dienā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Publiskotā informācija ir ļoti skopa – tikai 10 dienas pēc vēlēšanām tika atklāti firmu nosaukumi, kuri bija izstrādājušas atsevišķās vēlēšanu platformas daļas. Izrādās, ka četras dažādas firmas attīstīja vairākus modulus un apmācības platformu. Tas nav nejauši – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2024. gada 19. janvāra ziņojumā rakstīts: „Lai izvairītos no situācijas, ka nacionālā vēlēšanu platforma ir atkarīga no viena programmatūras pakalpojumu sniedzēja, nepieciešams visu platformu sadalīt vairākos funkcionālo moduļu blokos, piemēram...“ Ir grūti te saprast loģiku, jo jādarbojas VISIEM funkcionālo moduļu blokiem, un nav tā, ka problēmu gadījumā viens bloks var atvietot citu. Tātad risks ir kļuvis lielāks. Arī risks, ka moduli no dažādiem piegādātājiem nesadarbosies, kā iecerēts.

VARAM ziņojumā ir vairāki firmas Ernst & Young Baltic sagatavotie dokumenti, bet tā kā tie ir noteikti kā „ierobežotas pieejamības informācija“ tad nav iespējams tos analizēt.

Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris (tagad jau CVK priekšsēdētājs) pēc jau notikušā vēlēšanu fiasko raidījumā „Kas notiek Latvijā?“ izteicās, ka pašvaldību vēlēšanu komisijām likās, ka pasūtītājs nezin īsti, ko pasūtīt.

VDAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs atbildot taisnojās: „Iepirkums ir mūsu, bet mēs nedefinējām prasības.“ Viņš skaidroja, ka prasības definēja darba grupā, kurā primāri bija CVK, PMLP un VDAA pārstāvji. Prasības pierakstīja un koordinēja attiecīgi konsultanta pārstāvji. Uz tā raidījuma vadītājs Jānis Domburs šausminājās, kāpēc VDAA nevarēja pati uzņemties to atbildību. Fiļipovičs apstiprināja, ka Ernst & Young Baltic saņēma kādus 380 000 eiro specifikāciju izstrādāšanai, bet atzina, ka: „Sākotnējā specifikācijā nebija iekļautas dažas kritiskas prasības, kas bija vajadzīgas, kas bija jāiestrādā pēc tam“.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa sūdzējās, ka visā šajā procesā nebija iesaistīts praktiķis, kas piedalās procesā.

Ceturtdien, 26. jūnijā Valsts digitālās attīstības aģentūra izsludināja iepirkumu „Vēlešanu platformas darbības 2025. gada pašvaldības vēlēšanu norisē izpētes audits“. Piedāvājumus, nepārsniedzot 10 000 EUR (bez PVN) jāiesniedz 3 darba dienu laikā no iepirkuma izsludināšanas, t.i. līdz 1. jūlijam. Incidenta izmeklēšanas atskaite ir jāiesniedz 10 darba dienu laikā no līguma noslēgšanas. Uzdevumā ir uzskaitīti seši dažādi speciālisti, kurus jāpiedāvā audita līguma pretendents.

Runājot no pieredzes vadot un kontrolējot miljoniem vērtus informātikas projektus gan no izpildītāja puses, gan no pasūtītāja puses jāsaka, ka visam vēlēšanu platformas tapšanas un auditēšanas procesam caurvijas pašdarbības piegarša. Prasību definēšana šādam projektam ir kritisks posms, jo tas ir tilts starp tiem, kuri lietos gala produktu, t.i. CVK, un tiem, kuri to izstrādās, t.i. programmētājiem. VDAA mājas lapā lasām, ka Aģentūrā strādā veseli 34 „Sistēmu un biznesa procesu analītiķi“ ar bruto algām no 2384 līdz 3377 eiro mēnesī. Ir pārsteidzoši, ka ar šādu komandu VDAA nebija pašai pa spēkam definēt prasības. Nākamam solim – izstrādāt kopējo platformas arhitektūru – gan nav VDAA spējās, spriežot pēc VDAA štata saraksta.

Iespējams, ka „izpētes audits“ atradīs vēl kādus „vainīgos“, bet, liekas, ka galvenais, ko izpētīt ir viss process kopumā. Un šādai izpētei nepietiks ar audita iepirkumā uzskaitītiem sešiem speciālistiem.

Latvija noteikti spēj labāk.

GN
2025. gada 3. jūlijā