Latviets esmu, latviets būšu!

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Saieta „Latviets esmu, latviets būšu!“ dalībnieki. FOTO Sandris Lapiņš.

Palielināt / Enlarge

Vaiņagu pīšana. FOTO Jānis Strazdiņš.

Palielināt / Enlarge

Nodarbības. FOTO Gita Meiere-Nestecka.

Palielināt / Enlarge

Nodarbības. FOTO Gita Meiere-Nestecka.

Palielināt / Enlarge

Saieta dalībnieces. FOTO Gita Meiere-Nestecka.

Palielināt / Enlarge

Morlejas nometnē (Camp Morley) klusajā piekrastē šī jūnija nogalē atdzima Latvija. Trīs dienu garumā notika Saiets „Latviets esmu, latviets būšu!“, kurā sanāca kopā latviešu ģimenes no visiem Jaunzēlandes nostūriem, un pat atceļoja ģimenes no Austrālijas – kopā, lai atcerētos, svinētu un iedzīvinātu katrs savu latviskumu.

Šī nebija vienkārši nometne vai kultūras pasākums. Šis bija dzīvs latviskums – it kā tu atrastos Latvijā. Valodā, pieredzē, garšās, sarunās un sajūtās. Mēs runājām tikai latviski, arī tad, kad tas nebija viegli. Mēs mācījāmies, lasījām, smējāmies un klusējām latviski. Pat tie, kuri ikdienā latviešu valodu lieto reti, šeit to atklāja no jauna – dzīvu, draudzīgu un savu.

Bērnu bija kuplā skaitā – 23 bērni un 43 pieaugušie. Un viņi aktīvi iesaistījās visās nodarbībās: šķēršļu gājienā, kur komandās apguva zināšanas par Latvijas vēsturi, kultūru un simboliem, kā arī radošajās darbnīcās un kopīgās aktivitātēs.

Bibliotēka bija atbraukusi mums līdzi. Mēs lasījām latviešu grāmatas, lasījām skaļi viens otram. Šie bija klusi, bet ļoti spēcīgi brīži. Grāmatu daudzveidība radīja interesi ne tikai mazajos, bet arī pieaugušajos.

Vainagu pīšana, ugunskura būvēšana, kopīga zupas vārīšana un pīrāgu cepšana, kā arī pirts rituāli – tie visi bija neatņemama Saieta sastāvdaļa. Daži bērni pirmo reizi piedzīvoja šo seno un spēcīgo latviešu tīrīšanās un atjaunošanās tradīciju. Dažiem tas bija pārsteigums, citiem – dziļi emocionāls piedzīvojums.

Īpašs mirklis bija mūsu goda konsula Jaunzēlandē, Dermota Rosa, klātbūtne, kurš ar cieņu iededza Jāņu uguni mūsu noslēguma vakarā – liesmu, kas vienoja un sasildīja, ne tikai fiziski, bet garīgi. Tā bija kā Latvijas saule, kas uz brīdi iedegās Jaunzēlandes ziemas vakarā.

Un tad pienāca svētdiena – mūsu noslēguma diena.

Mēs sanācām aplī. Bez steigas. Mēs dalījāmies.

Katrs teica vienu lietu, ko aizvedīs sev līdzi no šī Saieta:

• Kādu sajūtu tu aizved sev līdzi?
• Vai tavs skatījums uz latvietību mainījās?
• Ko tu vēlētos dot nākamajai paaudzei?

Šie vārdi bija patiesi. Drosmīgi. Dažbrīd ar asarām acīs.

Kāds pieminēja sen aizmirstu bērnības dziesmu. Kāds beidzot pateica: „Es jūtos piederīgs.“ Kāds cits pirmo reizi dzīvē teica: „Es lepojos, ka esmu latvietis.“

Saiets mums deva ne tikai tradīcijas – tas deva piederības sajūtu.

„Latviets esmu, latviets būšu.“

Gita Meiere-Nestecka
Laikrakstam „Latvietis“

Projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem.