Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

„Vai mūziku nevar raksturot kā sajūtu matemātiku, matemātiku kā saprāta mūziku? Mūziķis jūt matemātiku, matemātiķis domā mūziku: mūzika ir sapnis, matemātika ir darba dzīve.“ Tā rakstīja 19. gadsimta angļu matemātiķis Džeimss Džosefs Silvesters.

Latvieši ir ļoti muzikāla tauta. Ne par velti „Dziedošā revolūcija“ veda pie mūsu atjaunotās neatkarības. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki atkal pierāda mūsu muzikālo dotību. Svētkos piedalās, starp citu, 11 399 koristi, 1474 pūtēji, 853 simfonisko orķestru muzikanti, 370 koklētāji, 1260 folkloristi, 213 akordeonisti un 423 mazo mūzikas kolektīvu dalībnieki. Acīmredzot, mūsu muzikālie pamati ir droši, un „lielajiem“ Dziesmu un deju svētkiem netrūks dalībnieku.

Ņemot vērā bieži daudzināto saiti starp mūziku un matemātiku, būtu jādomā, ka arī ar matemātiku mums viss ir kārtībā. Bet tā nemaz nav. Vasaras priekos un pēc pašvaldību vēlēšanu fiasko, liekas, ka ir pilnīgi aizmirsts cits fiasko. Proti, nenormāli zemās atzīmes centralizētos matemātikas eksāmenos, kuros bija vajadzīgi tikai 10%, lai skaitītos sekmīgs.

Jāsaka, ka sekmju vērtēšana izglītības sistēmā Latvijā liekas ārkārtīgi dīvaina. Atzīmi, ar kuru skolēns skaitas sekmīgs, nosaka ne eksāmenu sastādītājs, ne kāda centralizēta aģentūra ar attiecīgo atbildību, ne arī pati Izglītības un zinātnes ministrija. Nezinot pat eksāmena saturu, šo atzīmi nosaka ministru kabinets. Tas ir iekļauts Ministru kabineta noteikumos Nr. 747 no 2018. gada 27. novembra: „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem“.

Izglītības un zinātnes ministrija pēdējos grozījumus iesniedza Ministru kabinetam 2024. gada 7. oktobrī, un tie tika pieņemti veselus septiņus mēnešus vēlāk – 2025. gada 6. maijā. Attiecīgā daļā noteikts: „...vērtējums valsts pārbaudes darbā nav iegūts, ja darba kopvērtējums 2022./2023. mācību gadā, 2023./2024. mācību gadā un 2024./2025. mācību gadā ir mazāks nekā 10 procenti; 2025./2026. mācību gadā ir mazāks nekā 15 procenti.“

No pieredzes Austrālijā gan sastādot un labojot universitātes eksāmenus, gan labojot skolu beidzēju centralizētos matemātikas eksāmenus jāsaka, ka šī situācija ir vienkārši absurda. Ministru prezidente Evika Siliņa pēc 6. maija valdības sēdes teica: „Nav pieļaujams, ka Latvijas izglītības sistēmā ir bērni, kuri nomācās skolās deviņus gadus, bet pārbaudījumu nokārtošanai nespēj sasniegt vismaz 10% vērtējumu“, bet tas attiecas tikai uz bēdīgiem rezultātiem, ne uz pašu vērtēšanas sistēmu.

Jāuzlabo gan sistēma, gan zināšanas, lai dziesmu un deju svētkos pierādītās spējas atspoguļojas matemātikā un citos skolas darbos.

GN
2025. g. 10. jūlijā