NATO 2025 samits Hāgā

Palielināt / Enlarge

Lūkass Milevskis pie galvenās ieejas NATO sanāksmes telpās. FOTO no Lūkasa Milevska personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Moderators sarunā ar NATO Ģenerālsekretāru Rutti. FOTO Lūkass Milevskis.

Palielināt / Enlarge

Intervija ar NATO viceģenerālsekretāri Radmilu Šekerinsku. FOTO Lūkass Milevskis.

Palielināt / Enlarge

Latvijas vēstniecībā Hāgā valsts prezidentu ielenc daži Nīderlandes latviešu kora dalībnieki, no kreisās Santa Ulmane, Ieva Langenfelde, Lūkass Milevskis, diriģente Gunita Kronberga, Agnese Bula, un Stefānija Pērkone. FOTO no Lūkasa Milevska personīgā arhīva.

Priekšvārds: šis raksts ir pārskats par izdaudzināto NATO samitu un visu pārējo, kas ap to notiek, kas balstās uz viena cilvēka Lūkasa Milevska (Leidenas universitātes stratēģa, arī Hāgas Stratēģiskā Studiju centra līdzgaitnieka) iepriekšējām zināšanām par notikuma rīkošanu un šajās divās dienās piedzīvoto un atstāstīto. Raksts neiedziļinājas NATO lēmumos, to pieņemšanā, un to stratēģiskajā nozīmē, process, kas faktiski norit pakāpeniski labi pirms paša samita, kur gatavie lēmumi tiek formāli pieņemti. Faktiskais NATO samits noritēja tikai pirmajā dienā, un ilga tikai pusi dienas!

Visi notikumi, kas aprit ap NATO samitu, izrādās daudzkārt lielāki nekā vienkāršais nosaukums „samits“ liek domāt. Tā rīkotāji – pati NATO, savu samitu un komerciālo firmu izstādi; bet Nīderlandes Atlantikas Komisija, Hāgas Stratēģisko Studiju centrs, un Klingendēlas Institūts – visu pārējo ap šo samitu: publisko forumu un visus atsevišķos citus sarīkojumus t.sk. vairākas vakaru pieņemšanas dažādās iestādēs.

Hāgas pilsētā aizliegtā zona bija milzīgs kampuss, un katrai ēkai bija sava pielaide. Pašā NATO ēkā protams atradās superliels apaļais galds, de rigeur aina arī TV ziņu dienestiem, kur visi pārstāvji sēž vienlīdzīgi un apmainās ar formāli sakāmo.

Arī militārās tehnoloģijas firmas ar jaunākajiem piedāvājumiem izstādēs prasīja stingras pakāpes pielaidi, tātad komerciālais sektors uzturēja ievērojamu noslēpumainības plīvuru pret iespējamiem tehnoloģijas nošpikotājiem vai izspiegotājiem. Taču arī tur bija savs forums, ar sarunām starp industrijas darbiniekiem un gan pašas NATO, gan NATO valstu pārstāvjiem.

Visnoderīgākais risinājums bija elektroniskais saziņu tīkls, kas apvienoja Hāgā esošas atsevišķās ēkas, dodot apmeklētājiem visur iespēju, dzīvajā un vienlaicīgi, noskatīties un noklausīties, piemēram, NATO vadītāja Ruttes samita atvēršanas uzrunu kā arī samita viesu atsevišķas runas un paneļus, kuros no Latvijas piedalījās Ārlietu ministre Baiba Braže un Aizsardzības ministrs Andris Sprūds – tāpat kā veselu virkni citu interviju, uzrunu, un prezentāciju, kas risinājās dažādās samita ēkās. Baltiešu uzrunas esot daudzos NATO pārstāvjos (īpaši no Eiropas dienvidiem, piemēram Spānijas) ar savu stipro kopējo viedokli, izteiktu tik skaidri un nepārprotami pārliecinoši, burtiski izraisījušas šoka stāvokli par apgalvojumiem, ka ja savā teritorijā parādītos krievu karavīri, „mēs tos nošausim“/ „Russians will get shot“.

Protams paša samita galvenais slēdziens jau labi iepriekš tikai izdebatēts un sarunāts; tas preses slejās jau iepriekš plaši apspriests, t.i. valstu aizsardzības budžetu palielināšana līdz 5%, ar Spāniju kā izņēmumu savas ekstremālās sociālistiskās sistēmas dēļ. Jāpiemetina, ka savā intervijā BBC, lietuvietis Eiropas Savienības aizsardzības un izplatījuma komisārs Audrius Kubilius norāda, ka atsevišķas NATO valstis vēl šodien nesasniedz finansēšanas līmeni, kurš pirms divdesmit gadiem nosprausts!

Jādomā, ka dažādu pakāpju pielaižu sistēma samitā, kurā galvenie jautājumi lielā mērā jau iepriekš izrunāti, un ar aktuālā momenta pārraidēm uz visām ēkām, drīzāk kalpoja nodrošināt valstu vadītāju un galveno militāro pārstāvju personisko fizisko drošību. Šie daudzo valstu pārstāvji, tāpat kā ģenerālsekretārs un viceģenerālsekretāre, vienlaicīgi un pilnīgā drošībā NATO valstu vadītājiem un citiem dalībniekiem un apmeklētājiem izteica savus savstarpējos apsveikumus un samērā īsās runas, iekšējā pārraidē pa visām ēkām.

Sekoja pārtraukums ar uzkodām. Šī esot pati pirmā reize, kad Nīderlande, galu galā viena no oriģinālajām NATO dibinātājvalstīm, ir rīkojusi NATO samitu, un Lūkasa Milevska ieskatā, tā arī būs pēdējā reize – viņš dikti uzsver, trīs reizes atkārtojot, cik viņš bijis „šausmināts“ dēļ pārtraukumā piedāvāto tipisko nīderlandiešu (t.i. štruntīgo) siera maizīšu!

Bet neiztikt bez izklaides! NATO 2025. gada paša samita vienīgajai dienai noslēdzoties, šī raksta informācijas avotu gaidīja veselas trīs pieņemšanas, viena pēc otras, pirmā pati par sevi skaidra un vēl divas uz individuāla ielūguma pamata. Pirmā, protams, Latvijas vēstniecībā Hāgā, namatēvs Prezidents Edgars Rinkēvičs. Otrā, Nīderlandes literārā sabiedrība „De Witte“, kura pati savā ēkā rīkoja, speciāli uzaicinātajiem, „night cap“ sesiju ar Vācijas, Ukrainas, un ASV (Senators Koons) pārstāvju runām un sekojošu vakariņu pieņemšanu; un vēl, naktī ļoti vēlu, turpat blakus telpā, vēl viena pieņemšana, Minhenes Drošības foruma (Munich Security Forum) rīkota. Bet nākošajā rītā, agri, vēl turpinājās pilna diena, un galu galā arī noslēdzās NATO 2025 ar visiem blakus sarīkojumiem.

Sandra Milevska,
pēc Lūkasa Milevska stāstījuma