Kas jāzina visiem praviešiem

Palielināt / Enlarge

Lai attīrītu rajonu, ir jāpieaicina Cilvēces Lielie Pravieši. FOTO R.S.&DeepAI.

Palielināt / Enlarge

Chi ir jabūt balansēts, bet grēks ievieš disbalansu. Tāpēc katram cilvēkam vispirms ir vajadzīga grēksūdze, tad var saņemt dziedināšanu. FOTO R.S.&DeepAI.

Palielināt / Enlarge

Pie psihofizioloģijas puse notiek ar skaņu, saka mūsdienu populārzinātne. Tādēļ skaņu terapija cilvēkam atrisina daudzus fizioloģiskus un psihosomatiskus stāvokļus. FOTO R.S.&DeepAI.

Apvienoto Nāciju Organizācija 2009. gadā izsludināja Nelsona Mandelas dzimšanas dienu, 18. jūliju, par Nelsona Mandelas Starptautisko dienu, (Nelson Mandela International Day), to veltījot sabiedriskai kalpošanai, un kultūras un miera kultivēšanai visā pasaulē. Šogad es veltīju šai tēmai savu rakstu „Kas jāzina visiem praviešiem“.

Kas jāzina visiem praviešiem

„Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos“, saka Tas Kungs (Ap.2.17-18).

Esmu novērojis, ka pravieši bieži vien ignorē grēku iznīcināšanas nepieciešamību, un pēc to noņemšanas, vienkārši tos nosviež uz grīdas vai aizskalo izlietnē un tmldz.

Šai sakarā vispirms jāatceras, ka šodien jēdzienu grēki visbiežāk aizstāj jēdziens negatīvās enerģijas, bet paši pravieši saucas dziednieki. Tādēļ, lūdzu ņemt vērā vai vismaz pārdomāt sekojošo informāciju, kas izriet pirmkārt – no tūkstošgadīgas Baznīcu prakses, un otrkārt – no trīsdesmitgadīgas personīgās pieredzes šai laukā.

Jāpiemin arī, ka Jaunās Derības kontekstā jēdziens pravietošana saprotams kā Garīgo Dāvanu lietošana, ko apustulis Pāvils piemin vēstulē Korintiešiem 4. nodaļā. To uzskatīt TIKAI kā nākotnes atspoguļošanu vai pagātnes notikumu atspoguļošanu – ir nepilnīgi. Kristietības meinstrīmā pravietošanu saprot arī kā Jēzus Kristus pasludināšanu (piemēram Svēto Rakstu lasīšanu, u.t.t.). Šoreiz aplūkosim divus ar to saistītus aspektus – attīrīšanos no grēkiem un dziedināšanu.

Negāciju/grēku – iznīcināšana/transformēšana

Pastāv dažādas metodes grēku/negāciju iznīcināšanai, un daļa no tām priekš praviešiem ir obligāta. Galvenais uzdevums ir negatīvo/grēcīgo enerģiju iznīcināšana, kuras tiek izvadītas no cilvēka organisma. Tos nosviest kur pagadās, ir par maz. Tie vienā vai otrā veidā atradīs ceļu atpakaļ pie cilvēka. „Bet, kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tad tas pārstaigā izkaltušas vietas, meklē dusu un to neatrod. Tad tas saka: es atgriezīšos savā namā, no kurienes es izgāju. Un, kad viņš nāk, tad viņš to atrod tukšu, izmēztu un uzpostu. Tad tas noiet un ņem līdzi septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi ieiet tur un dzīvo; un pēc tam ar tādu cilvēku top sliktāk, nekā papriekšu bija.“ (Mt.12:43-45). +++

Tāpēc pirmkārt: grēkus/negācijas ir nepieciešams iznīcināt vai transformēt. Senbaznīcas, piemēram, to ļoti ievēro, un šim nolūkam izpilda īpaši tam veltītu liturģiju Dievnamā, kā arī ticīgo mājvietās.

Otrkārt: telpu nedrīkst atstāt tukšu, gan organismu gan mājvietu ir jāpiepilda ar Svētību. Kristietībā to nes Svētie Raksti, Lūgšana, Meditācija, Dievkalpojums un Sakrālā māksla. Šeit jāpiemin Lutera mācības atslēga par Pestīšanu: sola Gratia, sola Fide, sola Scriptura – tikai Žēlastība, tikai Ticība, tikai Svētie Raksti.

Un treškārt: telpu vai organismu ir jāapzīmogo. Kristietībā to veic Krusta zīmē.

Caur taisnumu uz svētumu kā – caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Vispirms atcerēsimies – cilvēka organismu sastāda Gars/Dvēsele/Miesa un to apņemošais informatīvais lauks, ko agrāk bija pieņemts saukt par auru. Zināmos apstākļos katrs var to redzēt. Pravieši jau to zin, bet to ir laiks zināt visiem. (skat. rakstu „Ko jau ir labi zināt“ LL Nr.817*). Tas kopā sastāda cilvēka organismu, un tā kustība pa dzīves ceļu izveido cilvēka Personību. Katrs cilvēks kā personība – savā dzīves ceļā virzās no grēka caur taisnumu uz svētumu, un šai ceļā reizēm piepildās ar negācijām, kas tad izpaužas kā dažādas slimības un psihosomatiskie stāvokļi. Tāpēc katram cilvēkam, bez izņēmuma, ir reizēm jāveic to, ko Reliģija saprot ar grēka nožēlu un attīrīšanos, un ko Medicīna saprot ar ārstēšanos. Tā kā cilvēka organismā garīgie un fiziskie aspekti ir cieši saistīti, tad šī procedūra ietver visus elementus – garīgos, dvēseliskos, fiziskos. Profesionālā Medicīna – ir pats par sevi saprotams, un skaidri ieteicams risinājuma virziens, bet kas attiecas uz garīgajiem aspektiem, tad šai ziņā ir tikpat ieteicams griezties pie Garīgām disciplīnām. Cilvēkam ir pienākums pirmkārt, to veikt pašam – caur personīgi zināmajām metodēm, bet var arī (un ir tikpat ieteicams) lietot pakalpojumus, ko šai ziņā dod profesionālais sektors: Reliģija, Baznīca, Meditācijas/Lūgšanu grupas, kā arī atzīti Pravieši/Dziednieki.

Baznīcās šim nolūkam lieto krusta zīmi, sveču liesmu, zvanu skaņu, iesvaidīšanu ar eļļu un apslacīšanu ar ūdeni, kvēpināšanu ar vīraku, to visu pamato, pavada un vainago Lūgšana un Dieva Vārda sludināšana. Visas minētās metodes ir Bībeliskas. Šoreiz aplūkosim dažas no tām.

Nepieciešamā informācija par grēksūdzi

Grēksūdze – tā ir katra cilvēka personīga darīšana ar Svētā Gara palīdzību. (Mt.6:6, Lk.18:10-14). Pat ja jūsu lūpas nekad nav izrunājušas nevienu grēksūdzes lūgšanu, pat ja jūsu domas pirmo reizi pievērsās Dievam ar ne līdz galam apzinātu grēksūdzi, tad jūs varat padomāt vai izrunāt skaļi: „Dievs Kungs visužēlīgais! Sagrēkojos aiz savas negudrības, aiz savas nezināšanas, aiz savas muļķības un cietsirdības. Bet tā man no sirds žēl un es Tevi lūdzu Tavas lielās apžēlošanās dēļ: uzlūko mani laipni, nabaga grēcinieku, piedodi man visus manus grēkus Tava mīļā Dēla Jēzus Kristus, mūsu Pestītāja rūgtās ciešanas un miršanas dēļ.“

Dievs Tas Kungs apsola atlīdzināt cilvēkam par lūgšanu Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

Nepieciešamā informācija par krusta mešanu

Krustu var uzlikt kā a) uzvelkot ar zīmuli, b) uzzīmējot ar krāsaino flomasteru, c) uzliekot kā Varavīkšņainu Spēka Simbolu. Principā katrs cilvēks var to izdarīt visos trijos veidos, bet te ir savas nianses. Viss atkarīgs no Dvēseles. Tādēļ pastāv teiciens: uzmest krustu.

Šādi bez garīgās piepūles un bez jūtu līdzdalības uzmests krusts – tāds arī būs, kā uzšņākāts ar zīmuli, kuram piemīt atbilstoša rezonanse.

Otrkārt. Ieguldot krusta mešanā savu garīgo piepūli, savu koncentrāciju, un vienlaikus to darot ar ticību un pazemību Dieva Tā Kunga priekšā – tam jau būs pavisam cits saturs, tam rodas atbilstošs saturs viņa uzdevumam, atbilstoša rezonanse ar Debesīm. Tas tad top kā svētījošs un ar Spēku apveltīts simbols, kurš turas ilgāku laiku, un ko tā saņēmējs (un arī pats uzlicējs) sajutīs kā Gaišu un svētījošu Debesu pieskārienu.

Kādā Holivudas filmā bija ļoti ilustratīva epizode. Lai aizdzītu velnu, kāds pacēla pret viņu tādu nelielu koka krustiņu. Velns uzreiz satrūkās, bet tad paskatījies uz to cilvēku, teica: „Vecīt, lai tas strādātu, ir jābūt Ticībai.“

Un trešais ir Varavīkšņots Spēka simbols Krusts, kuru uzliekot, tas sadalās un nolaižas uz katru no tiem, apņemdams cilvēku no visām pusēm. Tādā gadījumā profesionāls cilvēks ir to darījis ar Dvēselisku ziedošanos (devotion), ieguldīdams savu Garīgu piepūli, ieguldīdams koncentrāciju un vienlaikus meditāciju, un ticībā Dievam Tam Kungam, tā sakot – to darīdams ar visu savu būtni. Baznīcās liturģijas laikā visiem ticīgajiem īstenojas vai nu otrais vai trešais variants, liturģija jau pati par sevi to garantē. Tas var tikt izpildīts ārēji vienkāršā formā, bet uzreiz sasniedzot Svētību. Tad to dara Dievs Tas Kungs. „Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara!“ (Jes.45).

Nepieciešamā informācija par sveču liesmu

Uguns dod gaismu. Un Gaisma ir dažāda: atšķirīga ir sveces gaisma, lampas gaisma un Saules Gaisma. Jebkurš gaismas veids satur zināmu Gara Gaismas aspektu. Gara Gaisma ir nevis metafora, bet reāls Spožums, kā Saule, uz ko raugoties žilbst acis. Zauls, kad ieraudzīja Jēzus Gara Spožumu, palika akls uz trim dienām. Tad viņš kļuva par apustuli Pāvilu.

Baznīcās lieto sveces. Sveces liesmai piemīt īpašība iznīcināt negācijas, tādējādi iztīrot telpu. Altāra iekārtai, kā zināms, ir nepieciešamas vismaz divas sveces, kas simbolizē Veco Derību un Jauno Derību. Savukārt, telpas šķīstīšanai Trijžuburis kalpo vēl efektīgāk. Trijžuburis simbolizē Trīsvienību. Var tā – salikt pa trim, pa trim, pa trim... Piecžuburis ir cilvēka simbols. Un Septiņžuburis jeb Menorah, ir 7 Radīšanas Dienu simbols, tas atrodas Jeruzalēmes Templī. Deviņžuburis ir Svētā Gara simbols.

Jūs taču mājās nomazgājat savus ēdiena traukus pēc to lietošanas, vai ne? Tas pats attiecas uz telpas garīgo tīrību. To arī veselības nolūkos ir ieteicams ievērot.

Nepieciešamā informācija praviešu kalpošanai

„Vai tad visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji? Vai visi ir brīnumu darītāji? Vai visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā mēlēs? Vai visi tās var iztulkot? Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu,“ teica apustulis Pāvils (1.Kor.12:29-31). Šai sakarā der zināt sekojošo.

Ja pravietis novēro virs cilvēka negatīvu informatīvo virpuli, vai arī redz aiz cilvēka velkošos negatīvu informatīvo lenti kā asti, tad ir nepieciešams – ja pietiek spēka un nav aizlieguma, – iznīcināt tādu virpuli un asti. Informatīvo negatīvo lenti/asti pravietim vajag iegriezt pulksteņrādītāja kustības virzienā arvien ātrāk un ātrāk. Jo ātrāk ar pravieša palīdzību iegriezīsies virpulis-aste, jo tievāka paliks savienojuma vieta astei ar cilvēku vai ļaužu grupu. Vajag notvert to momentu, kad virpulis sāk nosvērties uz sāniem, un to virzīt prom no cilvēka vai ļaužu grupas uz iepriekš paredzētu vietu un pilnīgi iznīcināt ar pravietim pieejamiem līdzekļiem. Pamatā tie ir Lūgšana un augšminētās liturģiskās darbības (citās Reliģijās var būt savas ceremonijas šim nolūkam). Lai cik vienkārši ir iegriezt, atraut un iznīcināt negatīvu virpuli-asti no viena cilvēka vai no nelielas ļaužu grupas, tikpat sarežģīti ir operēt ar šādu informāciju priekš vesela pūļa, kurš sastāv no tūkstošiem indivīdu, vai milzīgu rajonu, kuru piepilda uzbudināts pūlis vai sociālie nemieri. Lai operētu ar rajonu, reizēm ir nepieciešams to darīt vairākas dienas pēc kārtas, un pieaicināt palīgā Cilvēces Lielos Praviešus (kristietībā – Baznīcas Svētos). Tikai ar Viņu palīdzību ir iespējams novirzīt negāciju virpuli, virs kura izveidojas vēl viena negatīva vampīriska energostruktūra – kā milzīgs astoņkājis ar taustekļiem, kas nolaižas pār saniknotiem ļaužu pūļiem. Tāda energostruktūra izveidojas virs miljoniem ļaužu vai vēl lielākiem apgabaliem (kā Bībelē Jāņa Atklāsmē minētais „zvērs“). Ja šādā stāvoklī nekas netiek darīts, vai stāvoklis tiek ielaists, vai arī darītais ir nepietiekams, tad seko asinsizliešana. Pēc tam – karš. Karadarbības laikā pravietim veikt šādu operāciju – no Debesīm ir AIZLIEGUMS. Jo ir izliets pārāk daudz asins. (tēmu par Tautu Likteni skat. rakstā LL Nr.839 „Kosmiskais Referendums“**). Bet aizlūgt un noturēt piemiņas brīžus atbilstoši reliģiskai pārliecībai var vienmēr.

Nepieciešamā informācija par reliģisko kalpošanu

Virs baznīcām, tempļiem, un lūgšanu vietām izveidojas kolonna/stabs, kas kā lāzera stars aizšaujas debesīs, cauri negatīvu enerģiju vāliem, tos neitralizējot. BET! Konkrētos gadījumos ir ļoti liela nozīme apstāklim, ka priesteris/mācītājs/a APZINĀS notiekošo situāciju. Šodien diemžēl lielākā daļa kulta kalpu to vēl it kā neapzinās. Un saka: „Tas ir Dieva ziņā.“ Protams, ka tas ir Dieva ziņā, bet tev ir pašam jāzin un jābūt pašam skaidrībā par to, ko tieši tu lūdzi, un ko tieši tu gribi ar savu liturģisko darbību panākt, lai tas trāpītu mērķī. Tādēļ lielākā daļa reliģisko centru ar savu piedalīšanos šādos gadījumos tikai viegli kutina astoņkājim sānus. Un tikai atsevišķi pravieši spēj trāpīt tam sirdī vai galvā. Situācijas apziņai ir tik liela nozīme, ka piemēram Pravietim Jeremijam atsevišķā gadījumā Tas Kungs teica, lai par viņiem pat nelūdz... Bet uz Pravieša Amosa lūguma pamata citā gadījumā – Tas Kungs mainīja tautai paredzēto Likteni. Tādēļ, praktizēt vajag GAN lūgšanu GAN ARĪ meditāciju. Tas attiecas uz visiem.

Nepieciešamā attieksme

Jo „Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.“ (1.Kor.13).

Kāds dzejnieks šai sakarā jau sen ir teicis: Cilvēce ir kā gulošs Bērns... Cik daudz vēl tai priekšā ir nomodas, cik skriešanu, cik daudz piedzīvojumu un pārdzīvojumu... Un izveidosies Cilvēce par jaunu Pravieti... pēc tam par Titānu... un pēc tam par priesteri Patriarhu/Matriarhu.

Bet apustulis Pāvils jau tad sāka mudināt: „Es gribētu, ka jūs visi pravietotu.“ (1.Kor.14.n.).

Visbeidzot atcerēsimies: jebkuru tēmu 100% (simtprocentīgi) pārvalda Dievs Tas Kungs. Pilnīgākais Skolotājs savu tēmu pārvalda par 5% procentiem (pieciem). Bet Māceklis par 0,1%.

Tāpēc darīsim katrs to, kas mums ir uzticēts – Ticībā un miermīlībā, tādējādi pielikdami savu plecu visu labā – virzienā uz Jauno Pasauli, kas nāk. Tas attiecas uz visām profesijām, amatiem, dzīvesveidiem, aicinājumiem, un to piepildījumam Zemes virsū, ko Dievs Tas Kungs ir devis. Viņam gods, slava, un pateicība mūžīgi.

Amen.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis

P.S. „Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.“ (Mt.7:14) Tie visbiežāk dudina saldās balstiņās, biedē ar pasaules galu, bet glābiņu piedāvā tikai savas ticības piekritējiem, draud ar grēkiem, bet debesis izraksta tikai savējiem... Vecāki, ja vajag – gulieties priekšā, bet nelaidiet savus bērnus pie viltus praviešiem! Tāpēc vajag praktizēt katram pašam – lūgšanu, meditāciju un tmldz., tad būs skaidrība šajos jautājumos. SĀCIET TIK PRAKTIZĒT KRISTŪ!

* https://laikraksts.com/raksti/13052
** https://laikraksts.com/raksti/13381