Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

YouTube un Twitch blogera IShowSpeed Latvijas apciemojums turpina izraisīt spēcīgus viedokļus. Dzirdot, ka IShowSpeed, iespējams, apciemos Krieviju, Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis savā mikroblogēšanas vietnē „X“ rakstīja: „Šobrīd par IShowSpeed vizīti Latvijā izskanējušie 30 000 EUR nevienam nav vēl samaksāti. Ja šis satura veidotājs dosies uz Krieviju, tad mēs viņam kā agresora valsts atbalstītājam neko arī nemaksāsim! Aicināšu arī pārējos Baltijas kolēģus rīkoties tāpat!“

Pat nezinot, precīzi, kāda vienošanās bija starp IShowSpeed un Latvijas pusi, ir patiešām nožēlojami dzirdēt, ka ekonomikas ministrs vienpusīgi atteiksies pildīt savus pienākumus, kad otrā puse jau ir ar uzviju izpildījusi savus. Nāk prātā vārdi, kurus dzirdēju pirms ļoti daudziem gadiem, ejot no lidostas termināla Rīgā uz lidmašīnu. Pēc notikušām lietišķām sarunām Latvijā, viens vācu uzņēmējs teica otram: „Līgums ir svēts“. Neatceros teiktā kontekstu, bet ekonomikas ministrs liek saprast, ka Latvijai līgums tagad nav „svēts“.

Cehs.lv savā rakstā „Vai latvietību var apdraudēt ar vienu kūleni un dažām petardēm“ noliedz Brīvības pieminekļa nozīmi, un beidz ar vārdiem: „Kristapam Ālam ir vēl viens variants, bet tas latviešiem nepatiks. Tas paredzētu priecāties, ja pie mums notiek starptautiski notikumi, uzņemt viesus un rēķināties, ka pilsētu centros šad un tad būs īslaicīgs diskomforts. Tas paredzētu neuzķerties uz politiski motivētiem skandāliem sociālajos medijos. Tāpat tas paredzētu, ka tavu latvietību neapdraud viens kūlenis uz granīta bluķa vai gaisā izšauta petarde.“

Brīvības piemineklis šajā rakstā nekad nav nosaukts īstajā vārda, bet ir tikai runa par „Mildu“ un viņas „pakāji“. Kā zināms, Brīvības piemineklī nav atrodamas nekādas „Mildas“. Priekšā, virs uzraksta „Tēvzemei un brīvībai“ ir Mātes Latvijas tēls, un pašā augšā pati Brīvība tur trīs zvaigznes.

Patiešām vietā ir jautājums par Brīvības pieminekļa nozīmi Latvijai un latviešiem. Ilgi un grūti tapušais Brīvības pieminekļu un Rīgas Brāļu kapu likums sākas ar tekstu: „Šā likuma mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kā Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbolu un Latvijas tautas svētvietu saglabāšanu un tām atbilstošas cieņas izrādīšanu.“ Tālāk likumā aizliegts „radīt Latvijas kultūrvēsturiskajam mantojumam neatbilstošu atveidu vai atmosfēru...“.

Cehs.lv ar savu „Mildu“ un „granīta bluķi“ ir, cik var saprast, izteicis vienu viedokli par Brīvības pieminekļa nozīmi, un vēl ironizē, ka dažas citas vietas varētu tādām „čīkstulīgām nelgām“ likties tikpat nepiemērotas – Esplanāde dēļ Raiņa, Rātslaukums dēļ Okupācijas muzeja. Manuprāt, likums pareizi izceļ Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu nozīmi, un ir ļoti vērtīgi, ka mums ir šādas svētvietas. „Kūlenis uz granīta bluķa“, protams, neapdraud neviena individuālo latvietību, bet gan drīzāk apdraud mūsu kopīgo latvietību, jo tas noliedz to, ka mums drīkst un var būt kopīgas vērtības.

Atgriežoties pie ažiotāžas ap ­IShowSpeed, jāpiekrīt „Delfi“ Sociālo tīklu nodaļas vadītājam Jānim Sildnikam, kad viņš raksta: „...kopumā doma, kurā izmantojam sociālo mediju satura radītājus sevis reklamēšanai kā relatīvi nedārgu, taču plašu auditoriju aptverošu mehānismu, ir apsveicama un mūsdienīga, bet skandāla taisīšana no tā – manuprāt, kaunīga un digitāli senila.“

GN
2025. g. 31. jūlijā