|
|
Laiks Latvijā: |
Māra Branča skatījums
Senu tukumnieku dzīve pirms 150 gadiem
Laikraksts Latvietis Nr. 857, 2025. g. 7. aug.
Māris Brancis -
Ieteikt draugiem.lv
Izstādes skats. FOTO Māris Brancis.
Dāvida Blumenfelda un sievas kāzu foto. FOTO Māris Brancis.
Ebreju sinagoga. FOTO Māris Brancis.
Izstādes eksponāts – ebreju svečturis. FOTO Māris Brancis.
Būdams ilgus gadus saistīts ar muzeju darbu (tiesa, mākslas jomā), vienmēr mani piesaistījis profesionālisms. Arīdzan tagad, kad nonāku Tukuma muzejā un tā daudzās filiālēs vai kur citur, nākas par to apsvērt. Nupat Pils tornī tika atklāta izstāde „Tukumā un tālumā. Blumenfeldu ģimenes stāsts“, kas tur apmeklējama līdz 2026. gada 12. jūlijam un ko izveidojusi muzeja komanda direktores Agritas Ozolas lietpratīgā, prasīgā un profesionālā vadībā.
Parasti mūs interesē galvenokārt tikai viens jautājums – latviešu nācijas veidošanās un pastāvēšanas ceļš. Taču Latvijā mūždien ir dzīvojušas daudzas tautas – lietuvieši, igauņi, krievi, ebreji, čigāni un citi, tomēr par tiem pētījumu Latvijā kā liekas patiesībā nav vai arī ir maz. Var iebilst, ka ir Ebreju, Rīgas geto un Latvijas holokausta un Žaņa Lipkes muzejs. Bet par pārējām tautām ir klusums. Tādēļ Tukuma muzeja iniciatīva ir jo sevišķa. Pilsētas muzeja ļaudis ir pētījuši vai katru namu, kas saglabājies līdz mūsdienām un pat grāmatā apkopots. Tagad uzmanības lokā ir nonākuši ebreji šajā Zemgales pilsētā.
Divu senu ebreju dzimtu – Blumenfeldu un Klacovu – pēcnācēji muzeja rīcībā nodevuši Dāvida Blumenfelda (David Bluhmenfeld, 1864–1956) literāru darbu ar nosaukumu „19. gadsimta ebreju imigranta dienasgrāmata ASV Vidus rietumos“, kas tagad pieejams un izlasāms angļu valodā ikvienam lasītājam, kurš ieies Tukuma muzeja mājas lapā un dosies interneta ceļojuma līdzi tur norādītai saitei. Interneta vietnē Finding David Blumenfeld* atrodams ļoti bagātīgs abu dzimtu materiālu klāsts, kas varētu būt par paraugu ikvienam, kurš vēlas iedziļināties savas dzimtas vēstures līkločos.
Te uzzināsim, ka Blumenfeldu pazīstamākais pārstāvis ir pirmais Tukuma rabīns Jozefs Vulfs Blumenfelds (Joseph Wulff Blumenfeld). Savukārt Dāvida mātes Leas (Leah Klatzov) tēvam, tirgotājam piederēja nams pilsētas centrā, kas joprojām aplūkojams Brīvības laukumā 10, tāpat senā sinagogas ēka.
Abu ģimeņu dzīves peripetijas bija jo sarežģītas un neparedzamas. Dāvids dzimis Tukumā un šeit agrīnā vecumā sācis apgūt skrodera amatu, viņa dzimta pat kādu laiku dzīvojusi Hersonas tuvumā, Ukrainā, tostarp Melitopolē, un atkal atbraukusi atpakaļ, bet tad 1883. gadā devusies uz Ameriku, kur Sentpolā (Saint Paul), Minesotā, pamazām izcīnīja savu vietu zem saules.
Dāvida Blumenfelda „Dienasgrāmata“ lieliski izstāsta dzimtas un viņa paša dzīvi, kas tagad palīdzējusi atspoguļot ebreju dzīvi Latvijā, Ukrainā un ASV. Izstādes veidotāji atraduši senas kartes, kur iezīmēti, kur ebrejiem bijuši īpašumi, tāpat ir lieliski parādīti vēsturiski fakti par ebrejiem Tukumā. Tā 1797. gadā ebrejiem nav neviena nama, 1800. gadā no 1221 iedzīvotāja ir tikai 225 ebreji. Lūk, 1897. gadā Tukumā starp 7555 pilsētniekiem ir 2561 ebrejs – kaut gan tolaik Blumentālu ģimene jau dzīvoja citā kontinentā.
Izstādes veidotāji ar kartēm, fotogrāfijām, dienasgrāmatas izvilkumiem pamatīgi atklāj šīs ebreju dzimtas stāstu arīdzan mums, latviešiem. Pie reizes tiek atklāts, ka šī dzimta, kas no Latvijas aizceļojusi turpat 150 gadus atpakaļ, saglabājusi interesi par vietu, no kurienes cēlusies. Vai mēs esam tikpat atminīgi? Vai mums nav no šī jūdu tautas jāmācās un jātur augstu savas dzimtas un tautas karogs?
Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
