|
|
Laiks Latvijā: |
Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas Gada svētki
Viktora Brennera stāstījums par ceļojumu ar divriteņiem Latvijā
Laikraksts Latvietis Nr. 858, 2025. g. 14. aug.
Ilze Ābele -
Ieteikt draugiem.lv
Daugavas Vanagi
Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas 76. Gada svētku dalībnieki. FOTO Jānis Lešinskis.
DVMN priekšsēdis Jānis Kārkliņš un DVMN Vanadžu vadītāja Koidula Nemīro ar jubilejas kliņģeri. FOTO Jānis Lešinskis.
Visu varēja labi redzēt jaunajā ekrānā. FOTO Valdis Bormanis.
Viktors Brenners stāsta par savu ceļojumu pāri Latvijai. FOTO Jānis Lešinskis.
No kreisās: Viktors Brenners un Arnis Gross ar saviem divriteņiem. FOTO no Viktora Brennera personīgā arhīva.
No kreisās: Viktors Brenners un Arnis Gross ar saviem divriteņiem. FOTO no Viktora Brennera personīgā arhīva.
No kreisās: Arnis Gross un Viktors Brenners. FOTO no Viktora Brennera personīgā arhīva.
Sestdien, 2. augustā Daugavas Vanagu Melburnas nodaļa (DVMN) atzīmēja 76. Gada svētkus un iesvētīja savu restaurēto mītni. Tā kā gada svētki nebija apaļos skaitļos, svinības noritēja klusākos toņos. Sanāca labs skaits cilvēku un bija omulīgi.
Sākumā DVMN priekšsēdis Jānis Kārkliņš uzrunāja visus ar kuplu apskati par DVMN atbalsta darbību gan Latvijā, gan Austrālijā. Ilze Ābele nolasīja apsveikumu no Daugavas Vanagu Austrālijā Vanadžu vadītājas Astras Kronītes.
Sekoja DVMN Vanadžu vadītājas Koidulas Nemīro uzruna par DVMN mītnes restaurēšanu. Koidula bija mītnes uzpošanas vadības spēks. Viņa pateicās visiem, kuri bija iesaistīti projektā, nosaucot visus vārdā. Lielu pateicību izteica Andrejam Lazdiņam, Maiklam Gordonam (Michael Gordon), Mārtiņam un Lukas Biršiem, Jurim Vīksnem. Runas nobeigumā Koidula pieteica tostu DVMN 76. jubilejai un uzpostai mītnei.
Kā jau pienākas latviešu svinībās, kliņģeris ari bija sagādāts. Jānim un Koidulai bija tas gods izdzēst degošos sveču ciparus „76“. Kliņģeri vēlāk izdalīja visiem pie kafijas galda.
Ar visu lielāko prieku un gaidīšanu, Ilze Ābele uzlūdza Viktoru Brenneru stāstīt par savu un Arņa Grosa ceļojumu ar divriteņiem pāri Latvijai no austrumu robežas pie Zilupes līdz Liepājas pludmalei.
Arnis ir oriģināli no Melburnas, un tagad dzīvo Rīgā. Viktors arī ir no Melburnas, vairākus gadus dzīvojis un strādājis Latvijā (1995 – 2006. g.) un bieži apmeklē draugus tur.
Draugi Viktors un Arnis sarunājuši, ka, tiekoties šogad, viņi uzņemsies darīt kaut ko citu nekā parasti. Par to bija padomāts jau agrāk šogad, un izlēma braukt ar divriteņiem pāri Latvijai.
Dzirdot viņa domas, es ieteicu Viktoram rakstīt dienas grāmatu un uzņemt labi daudz fotogrāfijas, lai izveidotos labs stāstījums mums Daugavas Vanagu sarīkojumā. Tas ari izdevās, un šeit mēs esam.
Plānošana abiem puišiem bija krietna. Pētīja Latvijas karti ar attālumiem un maršrutu. Cik tāli katru dienu jānobrauc, lai turētos laika ierobežojumā? Ko ņems līdzi uz divriteni? Pārnakšņošana? Vai ēdīs kafejnīcās/ēdnīcās vai paši taisīs? Izvēle ietekmēs cik daudz smaguma un mantu jāved līdzi. Ja guļ viesu mājās, pansionātā vai pie draugiem tad atkrīt teltis ar rīkiem, guļammaisi, cepšanas un ēdienu gatavošanas rīki. Kad viss bija norunāts, puiši tomēr paņēma līdzi dažus ēdienus.
Arnis bija palaidis ziņu Facebook par viņu plāniem ar cerību, ka kāds piedāvātu naktsmājas.
Labi, ka bija paņemts līdzi pietiekami drēbes. Ceļotāji nebija sagaidījuši, ka pavasarī būs tik auksti kā bija. Vējš bija liels pretinieks – pārsvarā pūts no priekšas, bet dažreiz no sāniem. Bija stingrāk jāpiestrādā, lai tiktu uz priekšu un noturēties pie plāna. Grunts ceļi ari daudz nepalīdzēja veiksmīgai braukšanai.
Bija interesanti redzēt foto no „Laika apstākļu app“, kas rādija temperatūru plkst. 9.30 no rīta kā „+2, jūtas kā -4“. Dienas sākumi bieži bija auksti un vajadzēja vairākas kārtas drēbju, bet tomēr sala.
Maršruts tika sadalīts astoņās dienās, sākot 1. maijā un nobeidzot 8. maijā ar dienu katrā galā sagatavošanai un atvadīšanām.
Viktors un Arnis satikās 30. aprīlī Rīgas centrāla dzelzceļu stacijā plkst. 9.00. Vilciens izgāja plkst. 9.30 un pēc 4,5 stundu braucienu ieradās Zilupē.
Viņi tad aizbrauca ar divriteņiem uz Terehovu, no kurienes varēja redzēt Krievijas robežas punktu. Viņi pavicināja tam ar roku un devās atpakaļ uz viesu māju Ezerzemes pie Nirzas ezera, 15 km no Zilupes. Par €100 dabūja mājiņu ar virtuvi, vannas istabu, divas istabas ar divām gultām katrā. Pašiem bija jāgatavo vakariņas no līdz ņemtiem ēdieniem.
Maršruts nākamajās dienās bija no Zilupes uz Rēzekni, Atašieni, Seci, Vecumniekiem, Mežciemu, Auci, Embūti, Liepājas pludmali. Arnis ar Viktoru nobrauca caurmērā 75 km dienā. Dažreiz drusku apmaldījās, bet tomēr nonāca īstā vietā. Fotogrāfijās varēja redzēt sarkanā krāsā izcelto ceļu katrai dienai.
Viņi aktīvi nemeklēja mēdijus, bet bija draugi, kuri domāja citādi. Kurzemes TV un laikraksts Kurzemes Vārds atrada un intervēja ceļotājus.
Draugi ari šur un tur sagādāja naktsmājas, siltas vakariņas un telpas. Ir labi, ka ir tādi draugi, kuriem jānogādā burciņu Vegemite – Austrālijas garšvielas ražojums. Puišiem ari gadījās daži jauni draugi pa ceļam.
Kopā viņi nobrauca 638 km, un pēdējā naktī nevarēja ilgi aizmigt.
Pēc pārnakšņošanas pie draugiem, nākamā dienā abi atvadījās viens no otra un gāja katrs savu ceļu.
Viktora stāstījums bija viegli klausāms un skatāms. Daudzās fotogrāfijas redzējām ne tikai vidi, kur viņi brauca, bet personīgi pievelkošas lietas, kas izraisīja smaidu, vai ari interesi par apstākļiem tur. Viktors arī rādīja Arņa drona video, kas deva lidošanas sajūtu un vienreizēju skatu no augšas pāri Latvijas skaistām ainām un ceļiem.
Varēja dzirdēt daudz atsaucību no klausītājiem – smiekli, vai piekrišana Viktora uzskatam.
Dažas Viktoram mīļās lietas bija: dārzos latviskās zīmes, kas veidotas no koka; Lieldienu iespaidā no koka veidoti trusīši zālē; ziņojumi vai sludinājumi uz sienām; ēdienu saraksti un cenas.
Visi foto un video bija viegli redzami uz DVMN jauniegādāto lielo televīziju, pat no mītnes zāles aizmugures. Ekrānu var paaugstināt un nolaist pareizā līmenī pēc vajadzības.
Viktora vārdos, ja brauktu to pašu ceļu ar auto, tad noteikti pabraukt ātri garām daudzām viņa rādītām vietām, nemaz nepiestājoties, un tā neredzētu un neievērotu daudzas lietas. Toties, ir viegli ar divriteņiem apstāties un iegaumēt apkārtni.
Braukšana ar divriteni dabas klusumā ar putnu čivināšanu un stārķa pavadīšanu atklāj vidi tādā veidā, ka tu jūties viens ar to, un dod tev saistību un cieņu pret zemi un vidi.
Paldies Viktor, ka jūs abi to izbraucat un mums laimējās redzēt un noklausīties tavu stāstījumu! Mēs bijām „mīkstā mēbeļu ceļotāji“ jums līdzi.
Mans ieteikums – sagatavot sēriju no šādiem pasākumiem pāri citām Latvijas daļām, vai ari pa robežām.
Pēc garāku uzmanību, viesi bija priecīgi dzirdēt „iesim pusdienās“.
Pateicību Vanadzēm arī par ļoti garšīgām pusdienām! Pateicību mūsu atbalstītājiem! Kopā strādājam Daugavas Vanagu labdarības mērķiem.
Ilze Ābele
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
