Par Dvēseles Ceļu, Patiesību, un Augļa aizsardzību Mātes klēpī

Palielināt / Enlarge

Virs katoļu, luterāņu, un pareizticīgo baznīcām augstu Debesīs stāv Svētā Marija. FOTO R.S.&DeepAI.

Palielināt / Enlarge

Ja sieviete gaidās griežas pie pravieša ar lūgumu nostiprināt viņas augli, tad ir jāzin vai grūtniecības laiks jau pārsniedz divus mēnešus. FOTO R.S.&DeepAI.

Palielināt / Enlarge

Visu simbolu pamatā ir krusts. Zīmējums : Ieva Strazdiņa. R.Sokolovska grāmatā „Varavīksnes lokā“.

Svētās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanu visā pasaulē ticīgie atzīmē 15. augustā. Virs katoļu, pareizticīgo, un luterāņu Dievnamiem – augstu Debesīs STĀV SVĒTĀ MARIJA. Man personīgi tas norāda, ka šīs trīs konfesijas pēc savas būtības ir māsas. Paplašinot tematu, šoreiz tam esmu veltījis savu rakstu „Par Dvēseles Ceļu, Patiesību, un Augļa aizsardzību Mātes klēpī“.

DIEVS IR VIENS.

Dieva Tēva hipostāzes kā sfēra sfērā savstarpēji vijas sastādot Dievišķo Varavīksni, kas dod cilvēkam Sevis apziņu. Lielie Teksti ir doti: Bībele, Torah, Korāns, Upanišadas, Dhammapada. Tie sludina Dievu, Tā Kunga Inkarnācijas Cilvēkā, Eņģeļus, Debesu Pulkus, Praviešus, Apustuļus, Svētos, un ataino grēciniekus un taisnos.

Cienījamo lasītāj/a, savā iepriekšējā rakstā „Kas jāzina visiem praviešiem“ (LL Nr.854), es norādīju uz vairāku jēdzienu pielietojumu mūsdienās, tostarp pravietošana. Tādēļ šeit atkārtoju tikai īsumā: Jaunās Derības kontekstā pravietošana saprotama kā Garīgo Dāvanu lietošana, ko apustulis Pāvils piemin vēstulē Korintiešiem 4. nodaļā. To uzskatīt TIKAI kā nākotnes atspoguļošanu vai pagātnes notikumu atspoguļošanu – ir nepilnīgi. Kristietības meinstrīmā pravietošanu saprot arī kā Jēzus Kristus pasludināšanu (piemēram Svēto Rakstu lasīšanu, u.t.t.), to skaitā dvēseles un miesas dziedināšanu. Šoreiz aplūkosim ar to saistītus aspektus, kas skar visus cilvēkus bez izņēmuma: Ceļš uz Patiesību, Dvēseles Hierarhija, un Cilvēces turpinājums.

Tikai ar lielāko cieņu pret Dieva Tā Kunga Lielajām Dāvanām cilvēcei – varēs pravieši palīdzēt VIENLĪDZ kristietim, muhamedānim, jūdaistam, hinduistam, budistam, folkloristam, agnostiķim un ateistam, un pat līdz tiem, kas dara melnos darbus un praktizē tumšos ceļus.

Ko var veltīt palīdzībai?

Cilvēku palīdzībai pravietis/e var veltīt:

A. Gaišu Domu, ar ko piepilda: aizlūgumu, liturģisko darbību, Svēto Rakstu lasījumu u.c. Tas raksturīgi kulta kalpiem kā priesteriem/mācītajiem/ām, diakoniem/ēm, un reliģiskai darbībai – kā baznīcās, tempļos, lūgšanu namos, u.t.t.

B. Apgaismojošu un cilvēku nostiprinošu: Dievišķo Varavīksni, un pieaicinot Eņģeļus un Cilvēces Lielos Praviešus (kristietībā – Baznīcas Svētos). Reizēm šo sasniedz kulta kalpi/ones ar reliģisko darbību kā – baznīcās, tempļos, lūgšanu namos, u.t.t.

C. Ārpuslaika/ārpustelpas izrietošu: apgaismojošu un cilvēku nostiprinošu zeltaini sudrabaini zvaigžņotu Dievišķo Žēlastību un Spēku. Tas vairāk atkarīgs no indivīda, mazāk no reliģiskās darbības kā tādas.

Katram cilvēkam, neatkarīgi no tā vai viņš/a ir kulta kalps (reliģijā) vai individuāli strādājoša persona, piemīt atšķirīgs diapazons A,B,C, kurā viņš/a spēj darboties un sniegt palīdzību. Tas izriet no viņa/s Dvēseles iekšējās Hierarhijas – no vienas puses, un Aicinājuma – no otras (par Aicinājumu vairāk citreiz).

Par Dvēseles Hierarhiju

1. Jebkuram cilvēkam Dvēseles Hierarhiju sastāda par 50% Dvēseles maigums, mīlestība, ticība, gudrība, labestība, līdzjūtība, žēlsirdība un dievbijība šīs dzīves laikā. To lūdzu ņemt vērā. Dvēseles Hierarhija nav atkarīga ne no cilvēka dzimuma, ne vecuma, ne tautības, ne ieņemamā amata pasaulē.

2. Dvēseles Hierarhiju sastāda par 25% Dvēseles iekrātā manta Debesīs jeb Karma, ko Dvēsele atnes sev līdzi no savām iepriekšējām eksistencēm. (skat. rakstu „Par Dvēseles ceļu“ LL Nr.853)

3. Dvēseles Hierarhiju sastāda par 25% ģimenes ciltskoks, kurā cilvēks ir piedzimis un pārmantojis no saviem vecākiem. (skat. rakstu „Varavīkšņainā Dvēsele“ LL Nr.790.).

Katrs cilvēks bez izņēmuma, savā dzīves laikā vai nu paaugstina savu Dvēseles Hierarhiju, vai saglabā to nemainīgu, vai pazemina. Un tas vienā vai otrā veidā atsaucas uz cilvēku Nākotnē – gan pie pēcnācējiem, gan pie savas Dvēseles iekrātās mantas Debesīs. Tādēļ „Ticiet gaismai“ un „staigājiet gaismā“, atgādina Jēzus Kristus (Jņ.12). Dvēseles Hierarhiju paaugstina Ceļš uz Patiesību. Rodas jautājums: kas ir ceļš uz Patiesību?

Ceļš uz Patiesību

Cilvēks principā visu savu mūžu – katru dienu, katru stundu, un katru sekundi – atrodas ceļā uz Patiesību. Ja to aplūko globālā mērogā, tad ir pamats teikt, ka kopš Jēzus laikiem Cilvēce ir pavirzījusies uz Patiesību par 2% (labi ja diviem procentiem). Tas ir ārkārtīgi lēns process. Patiesība pieder Tam Kungam, tā ir Viņa Paša Informatīvais Lauks, Tā ir Dievišķā Varavīksne Tam Kungam. Neviens cilvēks sava mūža laikā nevar sasniegt Visu Patiesību. Var tikai tuvoties Patiesībai vai arī attālināties no Tās. Cilvēkam tuvojoties Patiesībai Dievs Tas Kungs piepilda cilvēku ar Patiesību. Kad cilvēks ir piepildīts ar Patiesību, tad viņš/a satur vienu pilienu no Dievišķās Patiesības Okeāna. Cilvēks var būt PILNS AR Patiesību, bet proporcija tam ir kā piliens no okeāna. Reliģija var būt PILNA AR Patiesību, bet proporcija tam ir kā baseins pie okeāna. Šo baseinu izveido Lielie Reliģiskie Teksti, interpretācija, teoloģijas, doktrīnas, dogmas, u.t.t. Tas pats sakāms par zinātni, filozofiju, mākslu u.t.t. Peldoties Reliģijas informatīvajā baseinā, cilvēks var visvieglāk piepildīties ar Patiesību.

Patiesības Augļi

Tas pats attiecas uz zinātni, filozofiju, mākslu, saimniecību, amatniecību, u.t.t. Visgrūtāk to izdarīt ir graužot zinātnes cieto klinti. Bet arī tam ir Patiesības augļi. Tikai tad, kad Cilvēce būs piegājusi Patiesībai tuvu klāt, piepildījusies ar Patiesību, un aptvērusi sevi ar Patiesību, tikai tad būs izpildīta galvenā Debesu programma visas cilvēciskās civilizācijas eksistencei patreizējā formā. Ne ātrāk. Saglabājot pašreizējo civilizācijas kustības ātrumu, tas varētu notikt pēc aptuveni 100 000 gadiem (simttūkstoš). Ir viedoklis, ka šim nolūkam Cilvēcei uz Zemes ir piešķirts ap 40 miljoni (četrdesmit) gadu, no kuriem viens miljons plus/mīnus jau ir pagājis. Tikai tad, kad Ēdene būs sasniegta, mēs katrs individuāli un arī visi kopā varēsim doties tālāk. Patiesība ir tikai neliela daļa no Dieva Tā Kunga.

Kas ir Patiesība?

Patiesība ir VISA INFORMĀCIJA PAR VISU. Patiesība ir INFORMATĪVAIS UNIVERSS. Tas ir cilvēkam šodien pēc mērogiem neaptveramais, bet fragmentāri pieejamais. Patiesība, kā jebkura dievišķība, satur cilvēkam Izzināto, Neizzināto un Neizzināmo. „Tavi vārdi ir patiesība“ un „Es esmu ceļš, patiesība, un dzīvība,“ saka Jēzus Kristus. Dieva Vārds ienes cilvēkā Patiesību, un Tas PIEPILDA cilvēku ar Patiesību. (skat.rakstu „Kas ir Tas, ko jau kopš sirmas senatnes sauc par Dieva Vārdu“ LL Nr.39). Ar Patiesību piepildīta Dvēsele kļūst Gaiša un Varavīkšņaina. To DOD Dieva Svētais Gars, kas ir Patiesības Gars, un pieder pie cilvēkam Izzināmā. To ir svarīgi atcerēties visiem, un jo īpaši sievietei gaidās.

Nepieciešamā informācija praviešu kalpošanai: par Augļa aizsardzību Mātes klēpī

Atkarībā no ļoti dažādiem apstākļiem kā mātes un tēva attiecībām, veselības stāvokļa, fizioloģiskās savienojamības, attieksmes pret apkārtējiem, vienam pret otru, un vēl daudz kā cita, mātes klēpis vai nu notura augli, vai arī nenotura augli.

Ja pie pravieša griežas sieviete gaidās ar lūgumu palīdzēt noturēt augli viņas klēpī, tad pravieša darbība iet šādu ceļu. Pirmkārt, ir jāpārliecinās vai konkrētā gadījumā nav Aizlieguma. Otrkārt, jānoskaidro grūtniecības etapu. Augli drīkst nostiprināt tikai pēc otrā grūtniecības mēneša. Vienlaikus pravietim lietojot viņa darba metodes kā lūgšanu, meditāciju, roku uzlikšanu u.t.t. ir jāharmonizē nākamai mātei viņas ķermeņa iekšējie orgāni, sistēmas, un funkcionālie centri, tiem sasniedzot enerģētiskos rādītājus līdz maksimālai normai. Vienlaikus jāizvada no nākamās mātes organisma visas dissonances (skat.rakstu „Kas jāzina visiem praviešiem“ LL Nr.854), iesākot ar sievietes pašas grēksūdzes lūgšanu, to veicot kopīgi, un lietojot metodes, kā iesvaidīšanu ar eļļu, Svēto Rakstu lasījumus, reliģiskas dziesmas u.t.t. Ja pravietis ir priesteris/mācītājs/a, tad viņš/a pasniedz Svēto Vakarēdienu (Euharistiju). Vienlaikus pravietis nostiprina sievietes organismu ar Krusta simboliem (citās Reliģijās atbilstoši var būt pusmēness, piecstaru zvaigzne, sešstaru zvaigzne, vai jebkurš sievietes ģimenes simbols, atceroties, ka visiem simboliem konstrukcijas pamatā ir krusts). Ja sievietei jānāk atkārtoti, tad tiek darītas visas darbības tai pašā kārtībā. Rezultātā, ideālā variantā sievietei aura pieņems gaišu sfērisku formu, vai tuvu tai olveidīgu formu, kurā viņa atrodas. Visbeidzot pravietim pienākas noslēgt savu darbību pieaicinot Dievmāti un nostiprinot sievietes organismu ar Dievmātes tēlu. Tam seko Tēvreizes lūgšana.

Visas darbības veicamas balstoties uz pozīcijām, kuras jau esmu atspoguļojis savā rakstā „Kas jāzina visiem praviešiem“ (LL Nr.854), ko šeit neatkārtoju. Šai sakarā vienmēr ir jāatceras Bībelē teiktais: „Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara!“ (Jes.45). Un, kā lasām 1. Samuēla 1:20: „Pēc kāda laika Anna kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca viņu vārdā Samuēls, un viņa sacīja: „Es to esmu izlūgusies no Tā Kunga.““ Tādēļ pravietis/e nekad un nekādā gadījumā nedrīkst iedomāties, ka viņš/a to ir paveicis autonomi. Jo tā ir kalpošana tāpat kā Sakramenta Konsekrācija vai Kristība, ko dara Svētais Gars. Tomēr, bez priestera/mācītāja/s darbības tas nenotiktu.

Tāpēc darīsim ikviens to, kas mums ir uzticēts – Ticībā un mīlestībā, tādējādi pielikdami savu plecu visu labā – virzienā uz Jauno Pasauli, kas nāk. Un tas attiecas uz visām profesijām, amatiem, dzīvesveidiem, aicinājumiem, un to piepildījumam Zemes virsū, ko Dievs Tas Kungs ir devis. Viņam gods, slava, un pateicība mūžīgi.

Amen

Mācītājs Raimonds Sokolovskis

(skat. arī „Laika metamorfozes“ LL Nr.845., „Mūsu Universs“ LL Nr.838., „Lieldienu mistērija“ LL Nr.842. u.c.)