Arī bibliotēkai ir sētas durvis

Palielināt / Enlarge

Aija Baumane jau iegrimusi grāmatas lasīšanā. (Vienīgais „mīnus“ šajā pasākumā ticis man – saulīte tik spoža, saules zaķēni tik draiski, ka fotogrāfijas iznākušas paraibas.) FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Direktore Elīna Lilenblate-Kleina priecājas par kulinārijas grāmatām, ko „otrajai elpai“ dāvājusi Skujiņu ģimene. Elīnas sapnis – pašai iemācīties izcept maizi. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Šodien bibliotēkas telpā, kur ikdienā notiek saistošas apmācības – tiešām kā īstā virtuvē. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Grāmatas gardēžiem – šodien un šeit goda vietā. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Pirmās apmeklētājiem muzicē Līva un Lote Miķelsones. Pie klavierēm Natālija Meļņikoviača. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Jaunākie pasākuma dalībnieki: limbažnieks Tomass (5. klase) un salacgrīvietis Mārtiņš (3. klase). FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Mazie lasītāji pabrokastojuši mājās, viņiem te patīk, pēc saldējuma nečīkst. FOTO Anita Mellupe.

Mājas kafejnīcas Latvijā iegūst popularitāti. Esmu dzirdējusi jokojam: tas ir kā saaicināt ciemos draugus un draudzīgus paziņas, bet nekautrēties no viņiem iekasēt naudiņu par iztērētiem produktiem. Protams, viss atkarīgs no… No daudz kā: reklāmas, piedāvātās ēdienkartes, nopietnas iepriekšējas sagatavošanās. Un pašu darītāju neviltotā prieka.

Limbažu novada galvenās bibliotēkas kolektīvam pirmais pabikls kafē izmēģinājums notika jau aizvadītajā vasarā. Šogad bibliotēkas terase (ar skatu uz pilsētas vasaras estrādi) liecina par nopietnu izaugsmi: īsti svētdienīgs noformējums, bagātīga ēdienkarte, dzīvā mūzika dažādām gaumēm un galvenais: apkalpojošā personāla sejas – kā piestāv iestādei ar labu slavu – neviltoti sirsnīgas. Tie ir tie paši speciālisti, kuri ikdienā iepērk un izsniedz literatūru, palīdz apmeklētājiem tikt galā ar digitālās pasaules izaicinājumiem, apkopj novadpētniecības lauciņu, organizē sarīkojumus, izstādes utt. Nosaucot vārdā: divas Kristīnes, Ilze, Zane, Irina, Vita, Diāna, Gundars un Elīna, viņi šodien apsējuši virtuves priekšautiņus un ietinušies virtuves smaržās.

Bibliogaršas konceptā (kā tagad pierasts formulēt) ietilpst arī lasītāju iesaistīšana grāmatu „otrreizēja elpināšanā“, šajā pasākuma daļā atsaucīgākie izrādās jaunākie lasītāji, – viņi uz speciāli atvēlētiem galdiem sarindojuši savas bērnu dienu grāmatas, arī spēles, no kurām paši izauguši. Man, vecmāmiņai, kura tādas spēles pēta pirmoreiz, aprunāšanās ar jauniešiem ļoti nāk tikai par labu – jo Mārtiņš un Tomass man cenšas izskaidrot, kas un kā darāms. Protams, nianses puišiem aizmirušās, būs vien man jāstudē pamācību lapiņa. (Tas notiek laikā, kad top mans pasūtījums.)

Pie pašmāju izdevējas Ingrīdas Briedes jaunajām grāmatām pirmā apstājas umurdziete Aija Baumane, viņa izvēlās garīdznieka un žurnālista Pāvila Brūvera memuārus ar nosaukumu „Visaugstākā patvērumā“. Esmu to lasījusi, grāmata ir patiesi interesanta. Arī es uz pusdienām neesmu ieradusies gluži tukšām rokām: uzzinājusi par šādu interesantu grāmatmīļu satikšanos, Inga Skujiņa no savas ģimenes plauktiem limbažniekiem atvēlējusi veselu klēpi grāmatu par kulināriju un dārzkopību, arī izdevumus svešvalodās.

Gados ļoti cienījamai un čaklajai lasītājai Aijas Baumanei šī esot pirmā reize, kad viņa ierauga bibliotēkas sētas durvis, pierasts taču nākt pa centrālajām un uzreiz – pie jauno grāmatu plauktiem! Pasūtot arī pa telefonu. Pa sētas durvīm iekšā-ārā no klases telpas šaudās bibliotēkas meitenes un Gundars, kurš arī bibliotēkas ikdienā un tās apkārtnē ir neaizvietojams. Pasūtījumu pieņemšana un pasniegšana noris kā jau kafejnīcā. Darbu raitu padara fakts, ka galdiņi tikuši rezervēti jau laicīgi un uz noteiktu pulksteņlaiku. Tikai neticamā kārtā man, Ingrīdai un Aijas kundzei atrodas galdiņš, turklāt lieliskā ēniņā zem Limbažiem populārāka koka – liepas.

Bērniem nodarbes, kā pieklājas sevi cienošās kafejnīcām, sagādātas. Ar viņiem darbojas Kristīne, smalkā un smaidošā būtne, joprojām skatā tikpat jauna – kā darba gaitas bibliotēka uzsākot. Irinai (bezalkoholisko dzērienu bārmenei) ir fantastisks tērps, direktore Elīna šodien ir zāles pārzine un galvenā viesmīle. Gundars specializējies uz zupām, Zane – uz plovu un kartupelīšus, Diāna – uz suši.

Tā kā ir pats pusdienlaiks, izvēlos frikadeļu zupu, Ingrīda – Cēzara salātus, bet Aijas kundze – pārsteiguma kartupeļus, kuru izskats (apaļajās smaidošās sejiņas) arī patīkami pārsteidz. Pie mūsu un citiem galdiņiem realizējas pats galvenais programmas punkts – jaukas sarunas. Aijas kundze, izrādās, bijusi dūšīga koriste, viņai pat iegadījusies tā laime un gods piedalīties Dziesmu svētkos, kad koristi, spītējot to laiku ideoloģijai, Mežaparkā no klausītāju rindām izsauca diriģentu Haraldu Medni un „Gaismas pili“ nācās atkārtot vēl un vēl. – Es, šos, nule aizvadītos bērnu svētkus skatoties, biju no sirds aizkustināta – mūsdienu jaunieši arī „Gaismas pili“ nodziedāja divreiz,– jūsmo sirmā umurdziete. – Mana mazmeitiņa Elizabete arī dejoja, bet nu priekšroku devusi volejbolam, tikko tepat pie Lielezera piedalījās sacīkstēs.

Arī grāmatas ir Aijas Baumanes mūža lielā mīlestība, kopā ar domu biedriem Tālivaldi Apini un Valentīnu Ozolu viņa apkopojusi grāmatu „Umurgas draudzes novada un Augstrozes kultūrvēsturiskie aspekti“. Aijai Baumanei, pēc profesijas agronomei (bet darba mūžs pavadīts galvenokārt ekonomistes pienākumos) kopā ar dzīvesbiedru tā bijusi kā kaislība: apciemot un uzklausīt novadniekus. Nopietns ieteikums – ja kādam pietrūkst padoma, kā savākt un izdot dokumentālu grāmatu, droši brauciet uz Umurgu, tās bibliotēkā vesels plaukts ar pašu novadnieku atmiņām un to apkopojumiem!

Tā bija lieliska diena, kā man visas, kad darīšana ar BIBLIOTĒKU!

Anita Mellupe,
speciāli Laikrakstam Latvietis