|
|
Laiks Latvijā: |
Atceries?
Pirms 75 un 50 gadiem
Laikraksts Latvietis Nr. 859, 2025. g. 21. aug.
∎ -
Ieteikt draugiem.lv
„Austrālijas Latvietis“, Nr.48 (21.08.1950).
Pirms 75 gadiem – „Austrālijas Latvietis“, Nr.48 (21.08.1950)
NEDEĻAS PIEZĪMES
Gluži „zemē metami“ mēs nemaz neesam – Latvijas un latviešu vārds dažkārt vēl ir augstā cieņā. Lūk, piemērs:
„Kvinslendas pavalstī, kuras galvas pilsēta ir Brisbane, apbūves zemes gabalu pirkšana imigrantiem, ja tie nav Austrālijas pavalstnieki, loti apgrūtināta. Zemi pārdod tikai latviešiem un ari ne lietuviešiem vai igauņiem! Ja pērk apbūves gabalus, jāpierāda Latvijas pavalstniecība. Beidzot, kad visas formalitātes nokārtotās, laikraksta Queensland Government Gazette ziņo, ka tādam un tādam draudzīgās Latvijas republikas pilsonim Kvinslandes robežās atļauts iegadāties īpašumu. To, starp citu, var izdarīt tikai tad, Ja 6 mēneši nodzīvoti Kvinslenda“.
Tā laikrakstam Latvija no Brisbanes raksta mūsu tautiete A. Vīksne.
* * *
NEDEĻAS PIEZĪMES
Austrālijas ziemeļu territorijas metropole Darvinā, kur visu laiku dzīvoja tikai 13 latvieši, nesen no Pērtas ieradušies vēl 4 vīri, un mūsu tautiešu skaits šajā tropu pilsētā nu ir 17. Zēniem tur tomēr par karstu, bet projām tikt grūti. Darvinietis V. Liepiņš mūsu redakcijai raksta:
„Visaukstākais te bija jūnijs. Taču arī tad pat rīta stundās zemāka temperatūra izrādījās +20°C. Vairāki latvieši Darvinā esam jau veselu gadu. Lielākā daļa mūsu puišu no šejienes vēlas aizbraukt, bet pagaidām tas nav izdevies. Šurp braucot mums paskaidroja, ka darba vietu varēšot mainīt pēc 6 mēnešiem, bet tagad oficiālajās iestādes saka, lai pavadot te visu obligātā līguma laiku. Nepatīkamākais, ka nav nekādas skaidrības.“
„Nākamajiem Darvinas braucējiem noteikti jāpainteresējas, cik ilgi tropos jāpaliek. Pilni 2 gadi – tas ir par daudz. Tad jau cilvēka sak pierast pie karstuma un aukstākās vietās dzīvot bus grūti,“ saka V.Liepiņš.
* * *
BAZNĪCAS ZIŅAS
Katoļu priesteris S.Gaidelis piesūtījis latviešu katoļiem sekojošo vēstījumu:
Dārgie brāļi un Māsas Kristū! Sekojot savas priekšniecības aicinājumam, arī es esmu apmainījis Eiropu ar šo tālo zemi un vasaru ar ziemu, lai dalītos liktenī ar jums un kalpotu jūsu garīgajām interesēm. No Vāczemes nesu jums visiem sirsnīgus sveicienus no Viņa Ekselences bīskapa J.Rancfina un latviešu garīgās aprūpes vadītāja dekāna D.Mūrnieka.
Par pag. mītni un darba vietu man ierādīja Kvīnslendu. Mana adrese: Manresa, Toowong,Brisbane/Qld., tālrunis U 3818.
Visi centīsimies augstu cienīt šo zemi, kas trimdas dienās dāvāja mums mājvietu. Mūsu liktenis pagaidām paliek cieši saistīts ar šīs zemes likteni, bet mūsu nākotni veidos Visuvarenais. Paturēsim allaž atmiņā Sv.Rakstu vārdus: „Kas Izraeli izklīdināja, Tas viņu atkal savāks kopā un gādās par to, kā gans par savu ganāmpulku.“ Jer.3l.ll.
Jūsu priesteris Kristū
S.Gaidelis, S.J.
* * *
BRISBANIEŠU ROSĪBA
Brisbanes latviešu biedrības šūpulis bija tautiešu sestdienu vakaru sanāksmes. Pateicoties austrāliešu luterāņu mācītājam A. Reimersam, priekš nepilna gada 2 reizes mēnesī notika bībeles pusstundas, pēc kuram parasti sekoja tautiešu pārrunas. Latvieši nebūtu sava vārda cienīgi, ja viņi nedziedātu. Kādā sestdienā no visu klātesošo krūtīm spontāni izlauzās iemīļotā „Gaismas pils“ – bez mēģinājumiem, bez iepriekšējas sagatavošanas. Atradās ir basi, ir tenori, ir soprāni, ir alti. Tagadējais Brisbanes latv. biedrības priekšnieks, toreiz nākamais diriģents E.Kalums teica: „Balsu materiāls labs, tikai laiku, pacietību un mēs ko sasniegsim.“ Tā tapa koris. Tas uzstājies vairākas reizes – sākumā ar garīgām dziesmām Brisbanes baznīcā un pēc tam izbraukumā uz attālāko pilsētu Tuvumbu ar garīgu koncertu. 26. jūlijā koris dziedāja YWCA's rīkotā baltiešu vakarā. Jūsmīgi skanēja „Senatne“, „Gaismas pils“, „Put vējiņi“... Dārgas neaizmirstamas skaņas. Koristi pulcējas katru piektdienu uz mēģinājumiem.
Pēc kādām nedēļām nodibinājās Brisbanes latviešu biedrība. Par tās priekšnieku ievēlēja E. Kalumu. Bībeles pusstundas automātiski izbeidzās ar stud. theol. T.Birkhana iecelšanu par latviešu ev.-lut.draudzes aprūpētāju. Tagad izkārtoti dievkalpojumi latviešu valodā un tie notiek divas reizes mēnesī. 18. jūnijā bija sēru dievkalpojums 14. jūnija atcerei. Pēc tā sekoja piemiņas akts. Referātu lasīja K.Gaišums, ar deklamācijām piedalījās skolu jaunatne un A.Logins, bet ar dziesmām vīru dubultkvartets un koris E.Kaluma vadībā. Ievēlēta arī draudzes padome: priekšnieks O.Stenders, pr.vietn. Eizenbergis un sekretārs V.Meldris, Revīzijas kom.: Trejs, Zvirbulis un Klaikolietis. Ar mācītāja A.Reimersa gādību un atbalstu draudze ieguvusi namu, ko pārbūvēs draudzes locekļu vajadzībām.
* * *
* * *
Pirms 50 gadiem – Austrālijas Latvietis, Nr.1291 (22.08.1975)
Ar Baltijas dilemmu uz Kanberu
LAIŽ KLAJĀ PROF. DR. E. DUNSDORFA JAUNO DARBU
Politiski interesants notikums šonedēļ Kanberā būs profesora Dr. Edgara Dunsdorfa jaunās grāmatas The Baltic Dilemma oficiālā klajā laišana austrāliešu sabiedrībai, ko trešdien, Canberra Rex viesnīcas telpās, Kanberā, rīko Austrālijas baltiešu padome. 302 lpp. biezā grāmata nule iznākusi Roberta Spellera un dēlu apgādā Ņujorkā, ASV, vēsturiski-politiskā skatījumā iztirzājot Austrālijas valdības 1974. gada lēmumu par Baltijas valstu inkorporācijas atzīšanu.
Oficiālajā pieņemšanā sakarā ar grāmatas iznākšanu aicināti federālā parlamenta abu kameru locekļi, parlamenta preses galerijas žurnālisti un baltiešu organizāciju atbildīgie vadītāji no Kanberas, Melburnas, Sidnejas un Adelaides. Pieņemšanu Austrālijas baltiešu padomes uzdevumā organizē adv. V. Eglīte un red. E. Dēliņš Melburnā.
Ir pagājuši tieši 11 mēnešu, kopš Kanberā Austrālijas senāts debatēja par Baltijas valstu inkorporācijas atzīšanu, šī iemesla dēļ izsakot neuzticību ārlietu ministram Vilesijam. Tai pašā laikā parlamentā priekšā notika plaša baltiešu demonstrācija, piedaloties ap 3000 latviešiem, lietuviešiem un igauņiem no Austrālijas austrumu pavalstīm. Šī demonstrācija toreiz plaši atbalsojās visā Austrālijas ziņu dienestā.
E. Dēliņš saka: „Ar prof. Dr. E. Dunsdorfa darba publisku klajā laišanu Austrālijas baltiešu padome vēlas Austrālijas politiskajām un ziņu dienesta aprindām parādīt, ka Baltijas valstu inkorporācijas atzīšanas jautājums joprojām nodarbina baltiešus kā Austrālijā, tā aizjūrā, un ka tie to uzskata par vienu no Austrālijas valdības kļūdām, kas agrāk vai vēlāk būs jāizlabo. Prof. Dr. E. Dunsdorfa grāmata šai ziņā ir nevien parocīgs faktu kopojums, bet sniedz arī pamatīgu notikumu analīzi un ieteikumus, kādā veidā inkorporācijas atzinumu iespējams atsaukt. Erudīcijas un pamatīguma ziņā šis ir viens no ievērojamākajiem kādai atsevišķai Austrālijas ārpolitikas problēmai veltītiem darbiem un kā tāds pelnī politisko un informācijas aprindu plašu uzmanību.“
* * *
LATVIEŠU BIEDRĪBAS AUSTRĀLIJĀ
ADELAIDES latviešu biedrība ar šo mēnesi kļuvusi bagātāka ar jaunatnes sekciju, kurā apvienota grupa jauniešu, kuri pēdējos mēnešos sevi paradījusi vai vairākos sarīkojumos. Grupas kodolā darbojas A. Ābele, M. Osītis, A. Bērziņš, A. Svencis, D. Bērziņa un I. Danberga. Sekcija plāno laika gaitā izstrādāt tādu repertuāru, lai kopā ar jaunatnes teātra grupu un tautas deju kopām sarīkot jaunatnes dienas Adelaidē, sniedzot savu programmu arī KD sarīkojumos. Kamēr sekcija noorganizēsies, tās administrātīvās vadītajās pienākumus uzņēmusies veikt skolotāja Ilga Bērziņa. ALB valde vēl jauniešiem labākās sekmes jaunās sekcijas darbā. (J. Ā.)
* * *
NEPATĪKAMI SAREŽĢĪJUMI
Melburnas latviešu namam anulētas apdrošināšanas polises
Melburnas latviešu nama kooperatīva valdes priekšsēdis Z. Apsitis lūdz informēt Melburnas latviešu nama lietotājus, ka tiem turpmāk pašiem jārūpējas par sarīkojumu apmeklētāju apdrošināšanu pret publisko risku. Nama apdrošināšanas sabiedrība, sakarā ar pēdējos mēnešos bieži pieteiktajām prasībām, ar 6. augustu anulējusi visas MLNK apdrošināšanas polises. Šī iemesla dēļ telpas namā turpmāk varēs izīrēt tikai tādiem lietotājiem, kas paši būs izņēmuši savu „Public risk“ apdrošināšanu.
MLNK valde turpmākajam gadam darbosies šādā sastāvā: priekšsēdis Z. Apsitis, vicepriekšsēdis U. Šterns, sekretārs E. Komisārs, kasieris E. Pūce, valdes locekļi – J. Baumanis (atbildīgs par remontiem un skatuvi), A. Lezdkalns (īpašumi), P. Krulls (talkas) un L. Kaimiņš (sarīkojumi), Dāmu kopas pārstāve valdē arī turpmāk būs Milda Krulla.
SLUDINĀJUMI
