Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Latvijā augustā nav nevienas oficiālas svētku dienas, bet ir veselas trīs atceres un atzīmējamas dienas. Visas ir zīmīgas un savstarpēji saistītas, bet ne visas ir tikpat plaši pazīstamas.

Pirmā ir 11. augusts – „Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena“. Šajā datumā 1920. gadā tika parakstīts Latvijas – Padomju Krievijas miera līgums. Ar to beidzās Neatkarības karš, un Latvija ieguva pirmo de jure atzīšanu.

Jaunai Latvijas republikai, tāpat kā lielai daļai pasaules, bija cerības, ka Pirmā pasaules kara šausmas nekad vairs neatkārtosies, un ka turpmāk domstarpības starp valstīm tiks atrisinātas mierīgā veidā. Tautu Savienību dibināja, lai būtu pamats un forums sadarbībai. Latvija tika uzņemta Tautu Savienībā 1921. gada 22. septembrī.

Diemžēl, drīz kļuva skaidrs, ka pēckara ideālisms nebūs ilgi spēkā. Vācija un Japāna izstājās jau 1933. gadā, un Padomju Savienību izslēdza 1939. gadā, sakarā ar to iebrukumu Somijā.

Latvijas – Padomju Krievijas miera līgums paredzēja, starp citu, ka Krievija „uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi“.

23. augustā atceramies 1939. gada Molotova-Ribentropa paktu, kura slepenajā protokolā Padomju Savienība pārkāpa „uz mūžīgiem laikiem“ paredzēto Latvijas neatkarības atzīšanu. Tautu Savienība te nelīdzēja, jo abas pakta parakstītājas jau bija ārpus tās.

Trešais augusta datums, 21. augusts ir „Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu“ pieņemšanas diena“. Tas noteica Latvijas faktisko neatkarību 1991. gadā pēc izgāzušā augusta puča Maskavā.

Ko mums māca augusts? Bez Neatkarības kara un 11. augusta nebūtu arī 1991. gada 21. augusts. Pamats bija izcīnīts, tik paliek jautājums – kā to uzturēt un nodrošināt? Redzam, ka līgumi nekur neder. Maskava atklāti pārkāpa 11. augusta līgumu pēc 20 gadiem, bet Hitlers pārkāpa 23. augusta līgumu jau pēc diviem gadiem. Maskavai pagāja 20 gadi līdz tā pārkāpa Budapeštas vienošanos par Ukrainas teritoriālo integritāti.

Tātad augusta mācībā – nepaļauties uz līgumiem. NATO 5. pants par kolektīvo pašaizsardzību ir labs, bet tas ir nemitīgi jāstiprina ar diplomātiju, skaidrojot mūsu vēsturi, un uzturot draudzīgus personīgus kontaktus ar mūsu sabiedrotiem un to vadītājiem.

Tikai tā varam būt patiesi droši.

GN
2025. g. 28. aug.