Aizkustinoša Baltijas ceļa atzīmēšana Melburnā

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Anita Andersone uzrunā klātesošos. (Fotogrāfija ir bijusi rediģēta). FOTO Kristel Alla.

Palielināt / Enlarge

Aculiecinieki kopā ar LAAJ prezidija priekšsēdi. No kreisās: Jonas Mašanauskas, Rita Zemdega, Sandra Šūmane, Kristela Alla, Dzintra Brahmane, Anita Andersone, Anta Brahmane ar viņas 7 gadus veco meita Veltu. Veltai Landsberģei mugurā tērps, ko toreiz viņas mamma Anta vilka 7 gadu vecumā, stāvot ar savu mammu Baltijas ceļā. FOTO Helga Jansone.

Palielināt / Enlarge

Žurnālistu Džonu Mašanausku aizkustināja Arvo Pērta mūzika orķestra „Corpus Medicorum“ izpildījumā. FOTO Kristel Alla.

Palielināt / Enlarge

Dzied latviešu bērnu koris. FOTO Kristel Alla.

23. augusts ir nozīmīgs datums nesenajā Latvijas vēsturē.

1939. gada 23. augustā Padomju Savienība ar nacistisko Vāciju panāca vienošanos par bēdīgi slaveno Molotova-Ribentropa paktu ar tā slepeno protokolu, kura rezultātā Padomju Savienība drīz pēc 2. pasaules kara sākuma iebruka un okupēja trīs Baltijas valstis.

1989. gada 23. augustā, 50 gadus pēc Molotova-Ribentropa pakta, Baltijas valstis sarīkoja masveidīgu, miermīlīgu demonstrāciju, kas apliecināja „atmodu“ un spēcīgu vēlmi pēc brīvības un neatkarīgas valstiskuma. „Baltijas ceļš“ tika izveidots, savedot kopā ap ceturtās daļas Lietuvas, Igaunijas un Latvijas iedzīvotāju, kuri savienojās nepārtrauktā ķēdē vairāk nekā 700 kilometru garumā no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas caur Latviju līdz Igaunijas galvaspilsētai Tallinai.

Šogad augustā Latvijas Ārlietu ministre, Baiba Braže, ziņoja caur sabiedrisko mediju platformu „X“, „…par godu Baltijas ceļa 36. gadadienai aicinām cilvēkus no jebkuras vietas pasaulē pievienoties virtuālai cilvēku ķedei“, vēstot: „36 years ago 2 million Latvians, Estonians and Lithuanians joined hands and demanded this freedom. Freedom for us is not an abstract concept, which is why we #StandWithUkraine against Russian imperialism.“

2025. gada 23. augustā visā Austrālijā notika virkne pasākumu, lai atzīmētu Baltijas ceļa nozīmi. Viens no šiem bija Melburnas Latviešu namā, apvienojot vietējo lietuviešu, igauņu, latviešu un ukraiņu kopienu dalībniekus.

Sarīkojumā piedalījās aptuveni 150 apmeklētāju, tostarp Lietuvas goda ģenerālkonsule Melburnā Dana Levickis, Igaunijas vicekonsule Melburnā Bernadette Pilli, Latvijas goda konsuls Viktorijā Jānis Dēliņš un Viktorijas Ukrainas asociācijas priekšsēdētājs, Eugene Havrisko (Hawryszko).

Pārpildītās Mazās zāles apmeklētājus sveica, un sarīkojumu novadīja, Anita Andersone, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde (šī rindiņu rakstītāja).

Igauņu sabiedrības pārstāve, Kristela Alla, ļoti iejūtīgi savu pārdzīvojumu aprakstījusi savā mājaslapā eesti.org.au. Viņas apraksta tulkojums latviešu valodā ir iekļauts šajā laikraksta Latvietis numurā. Tāpat ir lasāms arī pazīstamā Austrālijas lietuviešu žurnālista, Jonas Mašanauska, uzrunas tulkojums.

Baltijas ceļa atveidojums

Baltijas ceļa atveidojums izraisīja daudzos dziļas emocijas. Sarīkojuma apmeklētāji tika iedalīti trīs sagrupējumos, pārstāvot katru no Baltijas valstīm. Jānai Andersonei bija atbildība vadīt Igaunijas tautiešus uz nosacīto Igauniju (Nama foajē telpā), Igaunijas karogu ar lepnumu nesa Kristel Alla, (bijusi 1989. gadā cilvēku ķēdē pie Tallinas). Atbildību par Latviju uzņēmās Edgars Vēgners, nostājoties ar Latvijas karogu pie Latvijas/Igaunijas robežas (pie Nama foajē / iekšas pagalma durvīm), tālāk savienojoties ar Lietuvu, Ritas Zemdegas un karoga nesēju Jonas Mašanauskas (toreiz abiem kopā stāvot pie Viļņas), kopā ar savu sievu.

Ķēdes veidošanas laikā izskanēja spontāna dziedāšana. Visspilgtāk bija sadzirdama latviešu tautas dziesma Bēdu, manu lielu bēdu…

Notikumu ierakstīja „starptautiskie žurnālisti“, Roberts Birze un Ingrīda Dārziņa. Tiks ziņots, kad un kur ieraksti būs pieejami.

Atmiņu stāsti un pateicības

Jonas Mašanauskas, Kristel Alla un Dzintra Brahmane sniedza emocionālus atmiņu stāstus par savu dalību Baltijas ceļā 1989. gadā, katrs savā valstī. Izsaku viņiem pateicību par dalīšanos ar saviem personiskiem stāstiem. Ļoti novērtēju arī Jonas un Kristelas piekrišanu publicēt savus rakstus laikrakstā Latvietis.

Pateicos MLB Daugavas skolas pārzinei Lindai Rozītei un skolotājiem par atbalstu un bērnu iepriekš iepazīstināšana ar Baltijas ceļa notikumu. Skolēni bija skaisti izrotājuši Mazo zāli ar papīra izgrieztām un iekrāsotām leļļu ķēdēm, atspoguļojot cilvēku rokās sadošanos, ko arī bērni atdarināja dziedot savu dziesmu, M. Cielēnas / D. Robules Baltais solījums. Dziesma publiku manāmi aizkustināja. Pateicos Lilitai Lauriņai par skolas kora sagatavošanu.

Daina un Veseris koristi, Edgara Vegnera vadībā, ar mūzikas pavadījumu – Sandra Birze (klavieres), Roberts Birze (dūdas un stabule) un Dāvids Zemdegs (basģitāra) – sniedza spēcīgu dziesmu klāstu – Martiņa Brauna Mīla ir kā uguns, Saule, pērkons, Daugava un Raimonda Tigula Lec, saulīte. Sarīkojuma noslēgumā Edgara novadītā kopdziesma Pūt, vējiņi ne tikai vienam vien izraisīja asaras. Vairāki sadevās rokās, kopā aizšūpojoties pārdomās. Sirsnīgi pateicos dziedošai saimei!

Pateicos arī citiem palīgiem kuri nāca talkā – Ivaram Neiburgam par dežūru pie ieejas, Ronanam Lārmanim un Dāvidam Zemdegam par tehnisko aprīkojumu un izpalīdzību. Pateicos kafejnīcai Rīga par papildus ļaužu parūpēšanos, ļoti aizņemtajā dienā. Vismīļākā pateicība Gatim Zunduram par sirsnīgo palīdzību telpu iekārtas nodrošināšanā, no sākuma līdz beigām – un par starpu!

Atbalsts Ukrainai

Ieeja bija par ziedojumiem, atbalstot Ukrainu. Vairāk nekā $4000 dolāru tika saziedoti gan pasākuma laikā, gan pēc sarīkojuma. Ļoti novērtējam un esam pateicīgi ne tikai ļoti dāsnajiem ziedotājiem, bet arī citiem labvēļiem un atbalstītājiem – Latviešu namam par telpu īres noziedošanu un laikrakstam Latvietis par bezmaksas sarīkojuma reklāmas atkārtotu ievietošanu laikrakstā.

Orķestris „Corpus Medicorum“

Mediķu orķestris Corpus Medicorum, (kurš regulāri notur savus mēģinājumus Latviešu nama Lielajā zālē), uzzinot par mūsu sarīkojumu, piedāvāja nospēlēt skaņdarbu par godu Baltijas ceļam. Orķestris atskaņoja slavenā igauņu komponista Arvo Pērta Cantus in memoriam Benjamis Britten. Tas notika Lielās zāles foajē, kā prelūdija Baltijas ceļam. Šī majestātiskā mūzika pienācīgi radīja noskaņojumu sekojošajam sarīkojumam Mazajā zālē.

Pēc Baltijas ceļa noslēguma, orķestris bija aicinājis pievienoties lielajā zālē, uz Mālera 1. simfonijas atskaņojumu, kuru vairāki no mums baudīja. Mēs ļoti to novērtējam un īpaši pateicāmies orķestra direktoram, Filipam Antippa, par šo brīnišķīgo sadarbību.

Kopā smelts vesels klēpis labestības.

Vienoti Baltijai! Stāvam ar Ukrainu!

Anita Andersone
LAAJ prezidija priekšsēde