Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Melburnas Baltijas ceļš

Brīnišķīgs baltiešu solidaritātes apliecinājums

Laikraksts Latvietis Nr. 861, 2025. g. 4. sept.
Kristel Alla -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Daļa no Latvijas posma Baltijas ceļa atveidojumam Melburnas Latviešu namā. Latvijas karogs pie foajē durvīm ir Igaunijas/Latvijas robeža. Pirmais no kreisās – Jānis Lešinskis. FOTO Jānis Lešinskis.

„Baltijas ceļa“ cilvēku ķēdes Igaunijas gals Latviešu nama. Priekšā Melburnas igauņu kopienas locekļi: Kristel Alla (turot karogu), Bernadette Pilli, Rano Uesson un Karla Hadiz Uesson. FOTO no Kristelas Allas personīgā arhīva.

Kristel Alla. FOTO no Jāņa Roberta Dēliņa personīgā arhīva.

Sestdien, 2025. gada 23. augustā, Melburnas Latviešu nams piepildījās ar mūziku, atmiņām un solidaritātes garu, kad Baltijas kopienas pulcējās, lai atzīmētu Baltijas ceļa gadadienu – 1989. gada cilvēku ķēdi, kas stiepās 700 kilometru garumā cauri Igaunijai, Latvijai un Lietuvai.

Diena sākās ar aizkustinošu prelūdiju: medicīnas profesionālu orķestris Corpus Medicorum izpildīja igauņu komponista Arvo Pērta Cantus in memoriam Benjamin Britten. Tas bija brīnišķīgs igauņu cienasts klausītājiem, kas mūs aizveda skaistā ceļojumā pa Baltijas reģiona kopīgo izturības un izpausmes vēsturi caur mūziku.

Mazajā zālē visas vietas bija aizņemtas. Bērni dziedāja, latviešu kora harmonijas piepildīja telpu pirms un pēc oficiālās programmas, un balsu spēks pārpildītā telpā lika pašam gaisam vibrēt.

Baltijas ceļa atveidošana

Tad pienāca atveidošanas brīdis. Rokas savienotas, cauri telpām, simboliskā Baltijas ceļā. Nebija pietiekami daudz igauņu, lai aizpildītu ķēdi, bet latvieši labprāt iesaistījās, lai pārvarētu tukšās vietas, kas vēlreiz bija apliecinājums vienotībai, kura definē šo kopīgo vēsturi. Roku rokā, kad sākās latviešu dziesma un mēs, igauņi, piecpadsmit minūtes stāvējām kopā, un tajā brīdī telpa šķita lielāka par tās sienām. Tas bija vienkārši, skaisti un neaizmirstami.

Atsauksmes un pārdomas

Sekoja piemiņas uzrunas. Aculiecinieki atcerējās sākotnējo Baltijas ceļu 1989. gadā: steidzīgos braucienus, sastrēgumus un neparasto skatu, kā gandrīz divi miljoni cilvēku izkāpj no autobusiem, automašīnām un tramvajiem, lai ieņemtu savu vietu vēsturē. Viens stāsts saistīja trīs paaudzes, jo vecmāmiņa atcerējās, kā pievienojās ķēdei ar savu meitu – tagad skatījās, kā viņas mazmeita valkā to pašu tautastērpu Melburnas pasākumā.

Vēl viena liecība pienesa personisku skatījumu no bērnības, atceroties oranžos autobusus, kas brauca garām Dziesmu svētku laukumam Tallinā, un brīdi, kad viņa un viņas māte izkāpa no autobusa, lai vienotos rokās ar svešiniekiem – atmiņas par lepnumu, vienotību, saules gaismu un jūras vēsmu, kas viņu nekad nav atstājusi.

Žurnālista skatījums

Žurnālists Džons Mašanauskas, kurš ziņoja par Baltijas neatkarības kustībām 1980. gadu beigās, piedāvāja skatījumu caur plašāku prizmu. Viņš runāja par Lietuvas gaisotni tajos gados – tautas kustību, kā piemēram Sąjūdis, drosmi, nacionālo simbolu atgriešanos un miermīlīgo apņēmību, kas piesaistīja pasaules uzmanību. Viņš publikai atgādināja, ka Baltijas ceļš nebija tikai protests, bet vēstījums pasaulei: šīs tautas jau ir brīvas garā, un ka politiskā neatkarība drīz sekošot.

Uzrunas arī veidoja saistības uz šodienu. Vairāki runātāji atgādināja, ka Krievijas brutālais karš Ukrainā ir ne tikai uzbrukums vienai valstij, bet arī suverenitātei un demokrātijai visā reģionā. Kā teica viens runātājs: „Vienoti, mēs stāvam. Sadalīti, mēs krītam.“

Noslēgums ar dziesmu

Piemiņas pasākums beidzās tā, kā tas sākās – ar mūziku un vienotību. Publika apvienojās dziesmā, latviešu mājinieku vadībā, visu balsīm skanot zālē ar tādu pašu cerību un pretestības izaicinājuma sajūtu, kāds iezīmēja pašu Baltija ceļu. Tas bija spēcīgi, un uz brīdi es domāju, ka pašas sienas varbūt trīc kopā ar mums.

Vēlāk pēcpusdienā daudzi uzkavējās, lai lielajā zālē dzirdētu mediķu orķestra Mahlera 1. simfonijas pilnu izpildījumu – dāsnu dāvanu, lai noslēgtu vēstures, atmiņu un solidaritātes dienu.

Melburnā, otrā pasaules malā no Baltijas jūras, atkal atdzīvojās 1989. gada gars: roku rokā, balss balsī, pagātne un tagadne. Igauņi, latvieši un lietuvieši kopā.

Kristel Alla
2025. gada 25. augustā

Tulkots no angļu valodas. Oriģinālo rakstu var lasīt igauņu mājaslapā:

https://eesti.org.au/2025/08/25/melbournes-baltic-way-a-wonderful-show-of-baltic-solidarity/



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI








3x3 Australija