Krievijas MiG-31 iznīcinātāji Igaunijā

Palielināt / Enlarge

Krievijas MiG-31 lidojums Igaunijā.

Piektdien, 19. septembra drošības kabineta sēdē Igaunijas Republikas valdība pēc ārlietu ministra priekšlikuma nolēma pieprasīt NATO 4. panta konsultācijas pēc tam, kad šorīt Igaunijas gaisa telpā ielauzās trīs Krievijas MiG-31 iznīcinātāji.

Premjerministrs Kristens Mihals paziņoja, ka Igaunija lūdz 4. panta konsultācijas, reaģējot uz Krievijas provokācijām.

„Šāds pārkāpums ir pilnīgi nepieņemams, un NATO reakcijai uz jebkuru provokāciju ir jābūt vienotai un stingrai. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi konsultēties ar mūsu sabiedrotajiem, lai nodrošinātu kopīgu situācijas izpratni un vienotos par mūsu nākamajiem kopīgajiem soļiem. Visa alianse uztver šo incidentu nopietni,“ sacīja premjerministrs.

„Robežpārkāpums notika virs Somu līča. Krievijas iznīcinātāji atradās Igaunijas gaisa telpā kopumā 12 minūtes,“ skaidroja Mihals. „Situācija bija kontrolēta. NATO iznīcinātāji reaģēja, un Krievijas lidmašīnas bija spiestas atkāpties,“ viņš piebilda.

Krievijas lidmašīnas ielidoja Igaunijas gaisa telpā no ziemeļaustrumiem. Virs Somu līča tās pārtvēra Somijas lidmašīnas. Iekļūstot Igaunijas gaisa telpā, Itālijas gaisa spēku F-35 lidmašīnas, kas bija izvietotas Emari (Ämari) gaisa spēku bāze NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misijas ietvaros, pārņēma kontroli un pavadīja Krievijas lidmašīnas no Igaunijas gaisa telpas. Krievijas lidmašīnām nebija lidojuma plānu, to transponderi bija izslēgti, un pārkāpuma brīdī tām nebija arī abpusēju radiosakaru ar Igaunijas gaisa satiksmes kontroli.

Pēc premjerministra teiktā, šāda provokatīva Krievijas rīcība liecina, ka Kremļa valdnieku uzsāktais agresijas karš Ukrainā nenotiek kā plānots. „Mērķis ir novērst uzmanību un palīdzību no Ukrainas, piespiežot NATO valstis vairāk koncentrēties uz savu teritoriju aizsardzību,“ sacīja Mihals.

Ārlietu ministrs Marguss Cahkna (Tsahkna) uzsvēra, ka Igaunija nesaskarsies ar šādiem pārkāpumiem izolēti. „Mums kopā ar mūsu sabiedrotajiem jānodrošina, ka Maskava saprot, ka mēs neignorēsim šādas darbības, ne arī stāsimies tām pretī vieni. Šis incidents vēlreiz parādīja, ka sabiedroto gaisa patrulēšana darbojas un NATO iznīcinātāji ātri reaģēja uz pārkāpumu. Tomēr Krievijas arvien biežāko provokāciju dēļ mēs uzskatām par nepieciešamu pieprasīt NATO 4. panta konsultācijas, lai apspriestu alianses turpmākos soļus,“ atzīmēja Cahkna.

Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs nosauca Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu par „absolūti nepieņemamu“.

„Krievija turpina karu Ukrainā un rīkojas ar pieaugošu agresivitāti pret Igauniju un visu NATO austrumu flangu, ko apliecina arī nesenie notikumi Polijā un Rumānijā. NATO aizsardzības mehānismi darbojās. Alianse reaģēja izlēmīgi, un Igaunijā izvietotie Itālijas iznīcinātāji nekavējoties pacēlās gaisā un piespieda iebrucējus pamest Igaunijas gaisa telpu. Šis incidents uzsver NATO nesen uzsāktā modrības pasākuma „Austrumu sargs“ nozīmi, kam jāstiprina sabiedroto gaisa aizsardzība visā austrumu flangā,“ sacīja Pevkurs.

Ārlietu ministrija ir izsaukusi Krievijas Federācijas pilnvaroto lietvedi Igaunijā, lai izteiktu protestu un nodotu diplomātisko notu par gaisa telpas pārkāpumu.

Šis incidents notiek virknes nesen notikušu Krievijas gaisa telpas pārkāpumu pret NATO valstīm vidū. Pagājušajā nedēļā Krievijas uzbrukuma drons gandrīz stundu lidoja virs Rumānijas teritorijas. Tajā pašā laikā Polijā iznīcinātāji tika pacelti gaisā pēc tam, kad droni ielidoja tās gaisa telpā, izraisot divu stundu brīdinājumu civiliedzīvotājiem. Krievijas uzbrukuma drona atlūzas tika atrastas arī pie Latvijas rietumu krastiem.

Pagājušajā nedēļā Polija un tās NATO sabiedrotie pacēla gaisā iznīcinātājus, lai notriektu Krievijas dronus, kas ielidoja Polijas gaisa telpā. Šis bija pirmais šāda veida incidents kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu pirms trīsarpus gadiem.

Igaunijas Valdības komunikācijas nodaļa