Latvijas Universitātes (L!U!) 106 gada atcere

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Ronans Lārmanis sniedz akadēmisko runu: „Kiberdrošs latvietis – Kā neiekļūt kiberķibelēs“. FOTO Dāvids V. Dārziņš.

Palielināt / Enlarge

Ronans Lārmanis sniedz akadēmisko runu: „Kiberdrošs latvietis – Kā neiekļūt kiberķibelēs“ FOTO Linda Graudiņa.

Palielināt / Enlarge

Berta Brozgula un Ronans Lārmanis. FOTO Dāvids V. Dārziņš.

Aukstā svētdienas pēcpusdienā – 21. septembrī – ap 50 tautieši pulcējās Melburnas Latviešu nama lielajā zālē, lai atzīmētu L!U! 106 gadu pastāvēšanu. Organizēja Melburnas Latviešu Akadēmiskā saimi un Melburnas Latviešu biedrība (MLB).

Ievadvārdus teica fil! Pēteris Dārziņš, korp! Lettgalia un korp! kopas Melburnā seniors. Kā bijušais MLB skolas vēstures skolotājs, fil! Dārziņš sāka ar vēstures pārskatu, kad cilvēki pārvietojās ledus laikmetā pār mūsdienu Latvijas teritoriju. Bija pagājuši nepilni 10 000 gadu, un mēs nonācām pie krusta kariem. Lai gan krustneši ieradās ar jaunu reliģiju un dzīvesveidu, sākotnējās ciltis palika savā zemē. Tādā veidā fil! Dārziņš salīdzināja Latvijas attiecības ar Latviju un piederību Tēvzemei ar Austrālijas iedzimtiem ar viņu zemi, kas Melburnā pieder Kulina ciltij. Atklāšanas vārdi noslēdzās, atzīmējot Latvijas Universitātes dibināšanu 1919. gada 28. septembrī. Publika vienojās dziedot valsts himnu.

Programmas lapiņā bija drukāta dzejnieka Edvarta Virzas L!U! himnu.

„Latvijas slava un Latvijas glītums,
Mākslām un zinībām patvērums tur.
Svešs lai kā ozoliem mūžīgiem vītums
Visiem, kas mūžīgu uguni kur.“

Kā rakstīts himnas otrajā pantā, arī mēs bijām gatavi iekurt akadēmisko uguni un noklausīties korp! Lettgalia com! Ronana Lārmaņa akadēmisko runu: „Kiberdrošs latvietis – Kā neiekļūt kiberķibelēs.“ Ronanam ir dubultais bakalaura grāds kiberdrošībā un psiholoģijā.

Com! Lārmanis savu runu mūs aizveda uz Tallinu, Igaunijā, 2007. gadā. Igauņi nolēma pārvietot bronzas pieminekli krievu padomju laiku karavīriem. Sekoja lieli nemieri, kas kulminēja ar kiberuzbrukumu no Maskavas. Tas izraisīja visa veida negaidītus traucējumus, sākot no atsevišķiem datoru lietotājiem līdz valdības iestādēm. Igauņi ātri saprata, ka kaut kas ir jādara, lai pasargātu sevi no uzbrukumiem, un izveidoja kustību ar kiberdrošiem protokoliem, kas tagad tiek izmantoti visā pasaulē. Latvija vēl nav kiberdrošības līmeņa augšgalā. Ronans ieteica, ka katrs tautietis var pasargāt sevi no kiberuzbrukumiem. Starp citu, viņš ieteica; nekad neatklāt savu paroli, neatvērt svešas saites un izmantot drošu, garu paroli. Katrs var paroles drošību pārbaudīt, izmantojot saiti: https://www.security.org/how-secure-is-my-password/

Ronans izmantoja interesantas ilustrācijas un ļoti praktiskus ieteikumus, kas pēc runas izraisīja diskusijas gan jaunākās, gan vecākās paaudzes vidū.

Akadēmiskās daļas noslēgumā fil! Pēteris Dārziņš nolasīja Viktorijas 2024./2025. mācību gada absolventu vārdus. Tie bija: Astrīda Birzulis Bachelor of Public Health (Health Promotion); Ingrīda Dārziņa Bachelor of Music (Honours) University of Melbourne; Maija Dārziņa, Bachelor of Science, University of Melbourne; Markus Dragūns Master of Health Administration, Monash University; Karmena Drēziņa Bachelor of Music, University of Melbourne; Maija Drēziņa Master of Publishing and Communications, University of Melbourne; Edmunds Eimanis Master of Pharmacy, University of Melbourne; Tamāra Līduma Master of Advanced Clinical Physiotherapy (specialising in sport), University of South Australia; Ingus Sveilis Bachelor of Arts, Australian Catholic University.

Fil! Roberta Birzes vadībā tika dziedāts Gaudeamus.

Sekoja muzikālais priekšnesums. Sofija Kirsanova slimības dēļ nevarēja uzstāties, taču viņas koncertmeistare piedāvāja atskaņot Šopēna šedevru – Balādi fa minorā. Berta Brozgula, dzimusi Dienvidāfrikā, bet augusi Viktorijā un izglītojusies Zalcburgā, Austrijā, izpildīja šo 12 minūšu garo skaņdarbu bez notīm, ar stilu un emocija pilna, par prieku visiem klausītājiem.

Melburnas Latviešu biedrības vārdā Daila Piksone pateicās com! Lārmanim un Bertai Brozgulei sniedzot katram rožu pušķi.

Pēc pasākuma visi palika zālē, lai satiktu pianisti, baudītu siltas pīrādziņus, pateicoties fil!  Jefimovai, un atspirdzinājumus, vienlaikus turpinot diskusijas.

Linda Graudiņa
Laikrakstam „Latvietis“