Latvijas Universitātes 106 gadu dibināšanas atceres akts

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Latvijas Universitātes 106 gadu dibināšanas atceres akts Sidnejā. FOTO Luize Kaktiņa.

Palielināt / Enlarge

Daina Grosa sniedz akadēmisko runu: „Iemūžinātā latvietība – Kas latviešiem ārpus Latvijas ir uz ādas?“ FOTO Luize Kaktiņa.

Palielināt / Enlarge

Linda Ozere. FOTO Luize Kaktiņa.

Latvijas Universitātes 106 gadu dibināšanas atceres akts notika sestdien, 20. septembrī, plkst. 15.00 Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē. Aktu rīkoja Studenšu korporāciju kopa Sidnejā un Korporāciju kopa Sidnejā.

Aktu atklāja S!K!K!S! seniore, Zintas fil! Gundega Zariņa. Ievada runā viņa pieminēja Latvijas Universitātes pirmsākumus. 1862. gadā dibināja Rīgas politehnikumu. Universitātes ēka ir mainījusi nosaukumu vairākas reizes līdz 1919. gada 28. septembra, kad nodibināja Latvijas augstskolu, kuras jubileju mēs svinam. Ēka oficiāli mainīja nosaukumu atkal, kad tā kļuva par Latvijas Universitāti 1923. gada 28. martā. Pēc ievada runas klātesošie dziedāja Dievs, svētī Latviju! un noklausījās Latvijas Universitātes himnu.

Korp! Spīdolas fil! Linda Ozere tad visus iepazīstināja ar akadēmiskās runas lasītāju, korp! Spīdolas filistri Dr. Dainu Grosu B.A., M.A.,PhD. Daina augusi Sidnejā latviskā Sieriņu ģimenē, guvusi latvisko izglītību un aktīvi piedalījusies latviešu sabiedrībā Austrālijā. Dzīvojot Latvijā Daina galvenokārt bijusi tulkotāja, redaktrise un pētniece. Pēdējos gados viņa ir strādājusi Latvijas Universitātē kā pētniece remigrācijas jautājumos.

Seko saīsināts apraksts par viņas nolasīto referātu: Iemūžinātā latvietība – Kas latviešiem ārpus Latvijas ir uz ādas? Jau pašā sākumā, referente piebilda, ka nemēģina veicināt tetovēšanu. Dr. Daina Grosa pastāstīja par pētījumu, ko ir veikusi pirms diviem gadiem un kas šogad Latvijā izraisīja plašu rezonansi. Pētījuma izstāde ir apskatāma Rīgā, Berga bazārā līdz 26. septembrim. Pētījumu sākusi pēc tam, kad 2023. gada Dziesmu un Deju svētkos ievērojusi, ka daudziem jauniešiem (ap 20-30 gadu vecumu) bijuši tetovējumi, un bieži šiem jauniešiem sarunu valoda bijusi angļu. Viņa izstrādāja un izplatīja aptauju angļu valodā latviešu diasporai visā pasaulē. Galvenie pētījuma jautājumi bija:

1) Kādi psicholoģiskie un kultūras faktori motivē diasporas latviešus iegūt latviešu simbolikas tetovējumus?

2) Kādus latviešu simbolus un motīvus diasporas latvieši visbiežāk izvēlas tetovējumu veidā?

3) Kādu nozīmi šie tetovējumi nes to īpašniekiem un kā tie saistīti ar etnisko identitāti?

Atsaucās vairāk kā 270 latviešu no dažādām valstīm. No atbildētājiem 72% bija sievietes; vecums bija no 18-68 g.v.; 42% bija no 31-45 g.v.; 65% abi vecāki ir latvieši; 67% runā un saprot latviski (pašvērtējums); 62% ir cits tetovējums (ne latvisks). Referente arī izklāstīja citu zinātnieku domas par tetovējumiem, kā arī Sidnejas latvietes Lindas Ozeres pētījumu par faktoriem, kas ietekmējuši trešās paaudzes pārstāvjus Austrālijā saglabāt savu latvisko identitāti un turpināt lietot latviešu valodu.

Par secinājumiem:

1) motivācijas jautājumā, visbiežākās atbildes bija simbolika (70%), vēlme pēc pašizpausmes (66%) un latviešu grupas identitāte (59%).

2) simboli, ko visvairāk lietoja ir saule/saulīte, auseklis, austras koks. Vēl bija tādi interesanti simboli kā „latviete“, Latvijas karogs, smilga, Rīgas panorāma, Brīvības piemineklis un citi.

3) tetovējumi lielākoties nes dziļu nozīmi, bieži vien saistoties ar viņu senčiem, stiprinot saikni ar Latviju un personisko latvietības izjūtu. Tetovējumu simbolika ietver aizsardzības un stabilitātes nozīmi, kā arī garīgo sasaisti starp debesīm un zemi. Tie tiek uztverti kā piemiņa, lepnuma apliecinājums par savu etnisko mantojumu un piederību latviešu tautai. Tāpat, šie simboli var attiekties uz laimi, veselību, gaismas uzvaru pār tumsu, cerību, saknēm, pasaules kārtību, spēku un dzīves gudrību.

Referente vēl pieminēja, ka retais no aptaujātiem nožēloja, ka tetovējies. Liela daļa no aptaujātiem arī nēsāja latviešu rotas. Viņu domas bija, ka rotas var novilkt, bet tetovējums paliek, kā daļa no cilvēka.

Referātam sekoja korp. Daugavietes fil! Līgas Takeras (Tucker) ziņojums par iepriekšējā gadā augstāko mācības iestāžu beigušajiem. Elvīra Mārīte Bērziņa š.g. 30. janvārī ieguva bakalaura grādu ar pirmās šķiras uzslavu un universitātes medaļu ekrāna un skaņu produkcijā Jaundienvidvelsas Universitātē. (Bachelor of Media Honours, Honours 1st Class and the University Medal in Screen and Sound Production, University of NSW). Oskars Aleksandrs Molinari (Oscar Alexander Molinari) š.g. martā ieguva bakalaura grādu humanitārās zinātnēs Dienvidaustrālijas Universitātē (Bachelor of Arts, University of South Australia). Brigita Sarac š.g. 20. martā ieguva bakalaura grādu dabas zinātnēs, datu zinātnē Sidnejas Universitātē (Bachelor of Science, Data Science, University of Sydney). Kārla Tuktēna š.g. 12. februārī ieguva bakalaura grādu tieslietās un arī bakalaura grādu biznesā Tehnisko Zinātņu Universitātē Sidnejā (Bachelor of Laws, Bachelor of Business, University of Technology Sydney). Apsveicam Elvīru, Oskaru, Brigitu un Kārlu un novēlam viņiem sekmīgu nākotni!

Klātesošie tad dziedāja Nevis slinkojot un pūstot, kam sekoja Gaudeamus, ko novadīja korp. Fraternitas Lettica fil! Valdis Krādziņš. Akta beigās S!K!K!S! seniore uzlūdza klātesošos uz kliņģeri un atspirdzinājumiem.

Valdis Krādziņš
Laikrakstam „Latvietis“