|
|
Laiks Latvijā: |
„Uz mūžiem piederīgs“
Koncertuzvedums veltīts izcilā latviešu dzejnieka Jāņa Petera piemiņai
Laikraksts Latvietis Nr. 865, 2025. g. 2. okt.
Agnese Krūze -
Ieteikt draugiem.lv
Koncertuzveduma dalībnieki.
Koncertuzvedums „Uz mūžiem piederīgs“. FOTO Kadrs no video.
No kreisās: Edgars Vegners, Dāvids Zemdegs. FOTO Kadrs no video.
Jānis Laurs. FOTO Kadrs no video.
Koncertuzvedums „Uz mūžiem piederīgs“. FOTO Kadrs no video.
Koncertuzvedums „Uz mūžiem piederīgs“.
Sestdien, 13. septembrī, Melburnas Latviešu namā notika saviesīgs pasākums – koncertuzvedums „Uz mūžiem piederīgs“, kas bija veltīts izcilā latviešu dzejnieka Jāņa Petera piemiņai. Tas bija teatrāls, muzikāli izdziedāts un izdejots uzvedums, ar emocionālu nokrāsu.
Visas izpildītās dziesmas bija ar Jāņa Petera vārdiem – skaņdarbi, ko komponējuši daudzi izcili latviešu komponisti.
Uzstājās koris Daina, vīru koris Veseris ar Vesera dāmām, jauniešu koris Ausma, skolas meitenes Annika, Marta un Amēlija. Deju kolektīvi Ritenītis un Piektais ritens. Dzeju lasīja ALT teātra aktieri – Pēteris Saulītis čellista Jāņa Laura muzicēšanas pavadījumā, kā arī Reneka Hart, Agnese Krūze, Gatis Zundurs un Simona Gaisa. Koncertuzveduma idejas autore, producente un režisore – Simona Gaisa.
Jānis Peters – dzejnieks ar tautas dvēseli.
Jānis Peters (1939–2025) bija viens no spilgtākajiem latviešu lirikas meistariem. Viņa dzeja caurausta ar dzimtenes mīlestību, tautas likteņu izjūtu un poētisku dvēseles skaidrību. J. Petera dzeja ir kā tilts starp vēsturisko un mūžīgo – tā dzīvo dziesmās, iedvesmo domāt, sajust un vienoties. Dzejnieka radītie vārdi atstājuši paliekošas pēdas latviešu dzejas, mūzikas un kultūras telpā.
Iesaistoties projektā, man pašai bija pārsteigums, ka daudzas gan ikoniskās, gan nostalģiski patriotiskās dziesmas, ar kurām uzaugām Latvijas padomju laikos, bija ar Jāņa Petera vārdiem. Peteram patiešām padevās aprakstīt Latvijas skaistumu, kā, piemēram, Raimonda Paula dziesmā Kurzeme ar Petera vārdiem. Šī dziesma vēl joprojām tiek dziedāta un dejota, un izraisa lepnumu, ka esi latvietis, kuram ir tāda Kurzeme un viss tās skaistums.
Iespējams, trimdas latviešiem daudzas dziesmas neaizskar dvēseles stīgu, jo tās nebija viņu ikdienas kultūras fonā uzaugot. Bet tās bija dziesmas, ko mēs dzirdējām atskaņotas radio, mājas ballītēs, lielos nacionālos sarīkojumos un izcilās teātra izrādēs – kā, piemēram, Zilais kurbunkulis (no izrādes Šerloks Holms). Katrā ziņā „jauno“ migrantu paaudzei uzvedums bija kā latviskās nostalģijas deva, kas aizskar dvēseles stīgas. Un trimdas latviešiem – iespējams, kaut kas jauns, ko atklāt.
Labi izmēģināts jau Melburnā, šis uzvedums tiks pieslīpēts un ceļos arī uz AL60.KD Kultūras dienām Adelaidē. Laipni lūgti izbaudīt šo proziski muzikāli kustīgo uzvedumu un ļauties dzejai pastrinkšķināt arī jūsu dvēseles stīgas.
Agnese Krūze
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
