Jānis Purvinskis – 90gadnieks

Palielināt / Enlarge

Jānis Purvinskis – skautu vadītājs no 1956. g. – 1975. g. FOTO no Jāņa Purvinska personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

2015. gada 7. novembrī Jānis sveic DV organizāciju 70 gadu jubilejā Adelaidē. Pa labi DV Adelaides nodaļas valdes priekšsēde Gunta Rudzīte. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Latvijas Goda konsuls Pertā Jānis Purvinskis, Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš 2008. gadā. FOTO no Jāņa Purvinska personīgā arhīva.

Apsveicot Jāni Purvinski viņa 90. dzimšanas dienā, laikraksts „Latvietis“ pārpublicē rakstu no laikraksta 390. numura, kad Jānis svinēja savu 80. dzimšanas dienu.

Jānis Purvinskis dzimis 1935. gada 7. oktobrī Daugavpils Cietokšņa slimnīcā. 1944. gada oktobrī dodas uz Vāciju, Alt-Garges nometnē. 1949. gadā bēgļu nometnē Vācijā beidzis latviešu pamatskolu.

Ierodoties Rietumaustrālijā 1950. g., Jānis sācis strādāt kā meistars automehāniķis 1951. gadā, šai amatā būdams 15 gadus. Pa to laiku 6 gadus papildinoties Pertas Tehnikumā neklātienes studijās inženierzinātnēs. 1961. gadā iestājies Austrālijas militārajā aviācijā lidlauku būvpulkā (RAAF, ACS), kur nostrādājis 11 gadus. Beidzis Skolotāju institūtu 1968. gadā. 19 gadus ir ģimnāzijas skolotājs valsts, kā arī katoļu skolās. 10 gadus strādājis arī kā speciālists, pedagogs apmācītājs Ugunsdzēsības un Glābšanas dienestā.

1971.-1974. gadam, studējot Latvijas un Austrālijas vēsturi Murdoch Universitātē, ieguvis B.A. grādu. 1980.-1983. gadam Edith Cowan Universitātē, studējot pedagoģiju un teoloģiju, ieguvis B.Ed. un Dip.Th.

1960. gadā Jānis dodas laulībā ar Valmu Lanci (Lance). Šajā 54 gadu laulībā izaudzināti 4 bērni, no kuriem visi, ieskaitot Valmu, ieguvuši augstskolu diplomus.

Valma – B.A. (Pol.Sc.), meita Irēna – B.Ed.Hon., meita Lidija – B.A. (Anthrop.Pysch.), dēls Roberts – M.Sc. un meita Stacy – B.A. (Vis.art.).

Diemžēl, 2014. gadā Valma aiziet mūžībā.

Jānis publicējis 3 (4) grāmatas: angļu valodā Life of a D.P. 2005. g. (biogr.), Other end of the World 2009. g. (Pertas latv. vēsture), pārtulkojis Veronikas Krims In your hands Lord un publicējis Tavās Rokās Kungs latviešu valodā (Veronikas dzīves posms kara laikā).

Sabiedriskā laukā Jānis sācis darboties jau agrā bērnībā.

1945. gadā iestājies latviešu skautos, 1947. gadā nododot skautu solījumu.

Ierodoties Austrālijā, viņš atsāk austrāliešu skautu gaitas un jau 1956. gadā nolicis skautu vadītāja solījumu. 1971. – 1975. gadam ir skautu vienības priekšnieks.

1953. – 1957. gadam Jānis ir Pertas latviešu jaunatnes kopas priekšnieks.

Būdams vēl Alt-Garges nometnē Vācijā, 1947. gadā spēlējis teātrī. 1952. – 1989. gadam Jānis iestājies Pertas Latviešu dramatiskā kopā, vadījis režiju un spēlējis 15 lugās. Spēlējis un vadījis režijas arī četrās austrāliešu lugās. 1953. gadā sācis korista gaitas Pertas latviešu jauktajā korī un vīru korī Gauja. No 1976. – 1986. gadam Jānis bijis Pertas latviešu jauktā kora priekšnieks un tad līdz kora likvidācijai 1995. gadā bijis šī kora diriģents. Kā diriģents bijis arī austrāliešu korī; tur korim mācījis paša tulkotas latviešu komponistu dziesmas. 1957. gadā iestājies Daugavas Vanagu Pertas nodaļā un ar dažiem pārtraukumiem darbojies nodaļas valdē. Pašreiz ir valdes sekretārs.

Par sekmīgu darbību Jānis apbalvots ar DV Austrālijas Atzinības rakstu, DV Centrālās valdes Atzinības rakstu un 2008. gadā Daugavas Vanagu nozīmi zeltā. 1957. gadā iestājies arī Latviešu katoļu biedrībā un vairākus gadus darbojies tās valdē.

No 1977. – 1979. gadam Jānis vadījis Pertas Latviešu valodas skolu, kā arī mācījis latviešu valodu pieaugušajiem – latviešu valodas nepratējiem. Sestdienas skolā viņš apmācījis bērnus kokles spēlē, nodibinot ansamblīti Dzirkstelīte.

1983. gadā Jānis pievienojies studentu korporācijai Latvia un korporāciju kopai Pertā.

Latviešu biedrībā Rietumaustrālijā iestājies 1967. gadā un drīz vien darbojies biedrības valdē, bet no 1976. – 1989. gadam bijis valdes priekšsēdis. No 1986. – 1990. gadam Jānis izdevis Pertas Latviešu Ziņas. 1981. – 1989. gadam ir Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) vicepriekšsēdis Rietumaustrālijā, pārstāvot latviešus gan pie pavalsts valdības, gan austrāliešu organizācijām. 1994. gadā par palīdzību Latvijas Republikas ugunsdzēsējiem (LRBUB), Latvijas Republikas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība Jānim piešķir Teicamnieka nozīmi.

Kopš aiziešanas valsts pensijā 2000. gadā, Jānis vēl turpina darboties latviešu sabiedrībā. Ir Daugavas Vanagu Pertas nodaļas valdes sekretārs, Latviešu biedrības Rietumaustrālijā valdes loceklis un Pertas žurnālists, aprakstot Pertas latviešu dzīves notikumus latviešu presē.

Pašlaik Jānis pārraksta savu pirmo grāmatu latviešu valodā un cer to izdot Latvijā.*

2008. gada februārī Latvijas valdība Jāni ieceļ par Goda konsulu Pertā.**

Paldies, Jāni, par šo interesanto dzīves stāstu. Novēlam, lai Dievs dod Tev spēku un veselību turpināt darbu Latvijas un latviešu tautas labā!

Jāni intervēja Rita Džonsone
Laikrakstam „Latvietis“

* Jāņa grāmata „Nevis slinkojot un pūstot“ iznāca 2016. gadā.

** Jānis nodeva Goda konsula amatu Imantam Kīnam 2024. gada jūlijā.