Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Politiskās sistēmas dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgas.

ASV sevišķā īpatnība ir tā sauktā „valdības slēgšana“, jeb, angliski, „government shutdown“. Tas notiek tad, ja laikus netiek pieņemts federālais budžets. Darbības pārtraukšanas laikā federālā valdība ierobežo tās aģentūru darbību, pārtrauc nebūtiskas operācijas, atlaiž nebūtiskus darbiniekus un saglabā tikai būtiskus darbiniekus departamentos.

Ja Latvijas budžets netiek pieņemts laikus, valsts pāriet uz tā dēvēto „pagaidu budžetu“ (vai tehnisko budžetu). Tas nozīmē, ka valsts finansēšana notiek pēc stingriem noteikumiem, lai nodrošinātu valsts pamatfunkciju nepārtrauktību.

Austrālijā, ja budžets netiek pieņemts laikus, pastāv vairāki mehānismi, kas parasti novērš tūlītēju valdības slēgšanu. Austrālijā ir divpalātu parlaments, kur abiem jāpieņem budžets. Dēļ vēlēšanu sistēmas valdošā partija var būt mazākumā Senātā, kur ir arī vajadzīgs pozitīvais balsojums.

Normālos apstākļos, ja valdība nevar nodrošināt budžeta pieņemšanu, tad notiktu jaunas vēlēšanas. Pirms 50 gadiem, 1975. gada oktobrī, Austrālijā tomēr notika kaut kas ārkārtējs. Gofa Vitlema vadītās Leiboristu partijas piedāvātais budžets netika pieņemts opozīcijas kontrolētā Senātā, bet ministru prezidents Vitlems netaisījās izsaukt jaunas vēlēšanas. Tajā gadā Vitlema valdība jau bija iesaistīta vairākos skandālos, to starp šķietami pretlikumīgā mēģinājumā iegūt ļoti lielu aizdevumu no Tuvajiem austrumiem. Opozīcijas vadītājs Melkoms Freizers tāpēc paredzēja piespiest jaunas vēlēšanas.

Austrālijā valsts galva 1975. gadā bija Karaliene Elizabete II caur savu pārstāvi, Austrālijas ģenerālgubernatoru Džonu Kēru. Tas spēra bezprecedenta soli – 11. novembrī atlaida ministru prezidentu Gofu Vitlemu, un viņa vietā iecēla Melkomu Freizeru, ar noteikumu, ka tiek izsludinātas jaunas vēlēšanas. Tās notika 13. decembrī, un Freizera koalīcija ieguva lielāko vairākumu Austrālijas vēsturē.

Vēlēšanu iznākums iepriecināja baltiešus, jo iepriekšējā gadā Vitlams bija mainījis Austrālijas ilggadīgo politiku Baltijas valstu jautājumā, un atzina to inkorporāciju Padomju Savienībā kā likumīgu. Baltiešu protesti visā pasaulē panāca to, ka Freizera vadītā opozīcija solīja atcelt šo atzīšanu, un dažas dienas pēc uzvaras vēlēšanās tā patiešām to arī izdarīja.

Baltiešu protesti nekādi neietekmēja ģenerālgubernatora lēmumu gāzt Vitlemu, bet tie bija izšķiroši Freizera lēmumam atcelt kļūmīgo de jure atzīšanu. Bet tas ir stāsts citai reizei.

GN
2025. g. 16. okt.