Latvijas mākslinieki Vašingtonā

Palielināt / Enlarge

Flautiste Agita Arista un pianists Rūdolfs Ozoliņš. FOTO Sandra Milevska.

Palielināt / Enlarge

Flautiste Agita Arista. FOTO Sandra Milevska.

Palielināt / Enlarge

Pianists Rūdolfs Ozoliņš. FOTO Sandra Milevska.

Dienu pirms prezidents Tramps pavēlēja pilnībā noslēgt visu milzīgo ASV valsts aparātu, gan galvaspilsētā Vašingtonā gan visur citur ASV, spļāviena attālumā no Baltā nama, katedrālei līdzīgajā Epifānijas baznīcā notika gan vienreizējs, gan kārtējs mūzikas koncerts. Vienreizējs – jo uzstājās mūsējie: Latvijas mūziķu izglītošanas slavenā „aparāta“ t.i. Latvijas Mūzikas akadēmijas beidzēji, flautiste Agita Arista un pianists, tagad ASV dzīvojošais Rūdolfs Ozoliņš. Kārtējs – jo šajā dievnamā katru otrdienu, pulksten 12.10, pret brīvprātīgiem ziedojumiem, koncertos uzstājas mūziķi.

Vienreizējs arī, jo ar ilgstošiem aplausiem un piedevu pieprasīšanu šāda izcila līmeņa koncertu novērtēja ne tikai baznīcas parastā publika, bet viņus papildinošie daudzie uz centru sabraukušie tautieši. Koncerta rīkošanu nodrošināja Latvijas vēstniecība, ar īpašu pateicību Jāņa Beķera ieguldītajām pūlēm. Taču nedrīkst palaist garām faktu, ka ierodoties kopā ar koristiem turpat arī grozījās garu gabalu mērojušie, Latvijas mākslinieku koncertu turneju rīkošanā neiztrūkstošie Dace Aperāne ar kungu Gundaru.

Pilna milzīga baznīca, pilna programma: izvēlētie komponisti pārstāvēja visas trīs Baltijas valstis un plašu laikmetu diapazonu. Abi mūziķi uzstājās pamīšus ar saviem solo gabaliem, kādreiz pianistam Ozoliņam arī pavadot flautu. Visvecākā klasika (četras prelūdes, noktirne, un Lakstīgala) pārstāvēja komponistu lietuvieti Čurlioni (1875-1911), bet Jāni Mediņu (1890-1966) divas dainas (Nr. 4, 5). Trīsdesmitajos gados, vēl pirms Otrā pasaules kara dzimušo komponistu paaudzi pārstāvēja igaunis Arvo Pērtss (1935- ) ar darbiem Estlendlers un Igauņu šūpļa dziesma; Romualds Kalsons (1936-2024) – Stabule, un Maija Einfelde (1939- ) ar Sonatas Flautei un Klavierēm II un III daļu, Perpetuum mobile un Choralis.

Paši jaunākie pārstāvētie komponisti pārlēca ne tikai laikam, bet arī telpai: Pēteris Vasks (1946- ) un jau trimdā dzimusī komponiste Dace Aperāne (1953- ), kas pati bija klāt, lai noklausītos savu nosaukumam atbilstošo Romanci. Bet īpašu ievērību izpelnās Vaska patiešām unikālā Ainava ar putniem. Var tikai apbrīnot Agitas Aristas muzikālās dotības nospēlējot kompozīciju, kas sastāv tikai no garas it kā haotiski un dažādoti savervētas virknes čivināšanas, ķērkšanas, pogošanas, klabināšanas, dūdošanas, šņākšanas, vīterošanas, vispār šai rakstītājai trūkst pietiekama vārdu krājuma, lai aprakstītu visas daudzās putnu radītās dziesmas, t.i. skaņas, kuras māksliniece atdarināja, it kā (bet ne īstenībā) haotiski, bez melodijas vai sistēmas, kas palīdzētu atminēties kāda tieši kompozīcijas putna skaņa seko nākošā! Publika stāvā sajūsmā prasīja atkārtojumu, mēs to nedabūjām, un galu galā – nav nekāds brīnums, vai tas vispār būtu cilvēcīgi iespējams?

Koncertam noslēdzoties ar abu mākslinieku nospēlēto Mediņa Rapsodiju, publika ar aplausiem pateicās ne tikai abiem izcilajiem māksliniekiem un klāt neesošajiem komponistiem, ne tikai vēstniecības un citiem rīkotājiem, ne tikai Epifānijas baznīcai, bet arī cerības stariņam, ka šāds pacilājošs piedzīvojums varētu atkārtoties pat vistrakākos politiskos apstākļos.

Sandra Milevska
Laikrakstam „Latvietis“