|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 867, 2025. g. 16. okt.
Juris Smaļinskis -
Katalogs „Country Holidays in Latvia“.
Asnāte Ziemele un Elita Orniņa starptautiskajā izstādē–gadatirgū „Balttour“, 1994. gads. FOTO no „Lauku ceļotāja“ arhīva.
Tūrisms ir nozare, kurā Latvija var daudz piedāvāt gan ārzemniekiem, gan arī Latvijas iedzīvotājiem. Tās attīstība atspoguļo pašas valsts attīstību, sevišķi Latvijā, kura pārgāja no okupācijas laika centrālo plānošanu uz brīvās tirgus iespējām un riskiem. Laikraksts „Latvietis“ pārpublicē turpinājumos lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs“ stāstu, kurā iepīta atjaunotās Latvijas attīstības stāsts. Sākums LL864.
Šo var uzskatīt par pirmo „uzrāviena“ gadu. „Lauku ceļotājs“ pirmo reizi ar savu stendu piedalās starptautiskajā tūrisma izstādē „Balttour“, kas notiek Rīgā. Maksa par dalību izstādē un stendu ir attiecīgajām laikam nesamērīgi augsta, tādēļ tiek meklēti finanšu avoti. Viens no stenda un izstādes līdzdalības sponsoriem ir uzņēmējs Vilnis Baltais, kuru A. Ziemele sauc par Latvijas lauku tūrisma „krusttēvu“. Lai nosegtu kopējos izdevumus, stendā piedalās arī 7 Latvijas rajoni. Tajā pat gadā tiek meklēti ārvalstu kontakti, lai dotos pieredzes apmaiņā uz Somiju un Dāniju.
Pirmais katalogs!
1994. gadā pirmo reizi tiek sagatavots katalogs „Atpūta laukos“, kas tiek drukāts Somijā. Katalogs, kura izdošanu atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ir angļu valodā un tajā iekļautajām visām tūristu mītnēm ir vienāda cena – 20$ par vienu gultasnakti. Salīdzinājumam, alga asociācijas darbiniekiem tolaik ir ~50 Ls (~70 EUR) mēnesī. Asociācijā kopumā ir ~20 biedru, kuri gada laikā apkalpo pirmos 100 klientus. Ceļazīmes darbinieki raksta ar roku. Asociācijas darbiniece izpilddirektore E. Orniņa ir apsekojusi un novērtējusi asociācijas biedru piedāvājumu un ceļa aprakstus uz mītnēm „atceras no galvas“. Visiem saimniekiem nav telefonu, tāpēc tiek sazvanīti kaimiņi, vai pagastmāja, no kurienes vietējais „ziņnesis“ ar divriteni aizved informāciju par plānotajiem viesiem.
Lai kopsavilktu pirmos rezultātus un spriestu par tālākajiem lauku tūrisma attīstības virzieniem, gada beigās tiek noorganizēta pirmā asociācijas kopsapulce. Tā notiek Baldones sanatorijā, kurai ir atslēgts siltums. Ir auksts, taču atbilstoši kopējai situācijai valstī, tas netiek uzskatīts par „force major“. Lai sasildītos, dalībnieki dejo. Kopsapulcē netiek pieņemti lēmumi, tajā notiek informācijas apmaiņa. Tā kā Latvijā daudzās jomās (t.sk. – uzņēmējdarbībā) trūkst reālās pieredzes, „Lauku ceļotājs“ uzsāk aktīvu pieredzes apmaiņas braucienu organizēšanu uz citām Eiropas valstīm, kurās dodas Latvijas uzņēmēji, pašvaldību, izglītības darbinieku un NVO darbinieki. No viena sludinājuma „Lauku avīzē“ uz pieredzes apmaiņas braucieniem piesakās 1 – 2 grupas un vidēji mēnesī noorganizētas tiek divas grupas. Lai dabūtu vīzas, „Lauku ceļotājs“ darbinieki naktīs stāv rindā pie attiecīgās valsts vēstniecības. Iegūtā peļņa no šiem pieredzes apmaiņas braucieniem tiek ieguldīta asociācijas darbības nodrošināšanā un stiprināšanā. Attiecīgā gada situāciju raksturo arī tā laika pakalpojumu cenas. Kā piemēru var minēt viesnīcu „Roja“, kurā standarta numura cena – 18 Ls (25 EUR), administratora mēnešalga – 38 Ls (54 EUR), elektroenerģijas cena – 0,01 cents par kilovatu, nekustamā īpašuma nodoklis 35 Ls (49 EUR) gadā (2016. gadā – 800 EUR), bet kredīta procentu likme – 28%.
Aizvien tiek meklēta un apgūta jauna pieredze, tādēļ „Lauku ceļotājs“ iestājas par biedru Eiropas Lauku tūrisma federācijā „EuroGites“. Iesaka Meyer Gresshof, Vācijas lauku tūrisma asociācijas prezidente. Latvija šajā laikā Eiropas mērogā vēl ir maz pazīstama, tādēļ atsevišķu valstu attieksme dažādās starptautiskās organizācijās ir diezgan atturīga un nereti pat – aroganta. Par Latvijas iestāšanos „EuroGites“ tiek lemts ilgstoši, taču gala lēmums ir pozitīvs. „EuroGites“ kalpo kā laba platforma, lai apgūtu jaunu pieredzi, kas tālāk tiek adaptēta un izmantota Latvijā. Latvijā pieaug klientu interese par lauku tūrismu un rezervāciju skaits palielinās. Tā kā mobilie telefoni vēl nav kļuvuši par „ikdienas“ lietojumpreci, asociācijas darbinieki rezervācijas pieprasījumus vakarā ņem līdzi uz mājām un saimniekus mēģina sazvanīt pa analogo telefonu. Pirmo reizi angļu valodā tiek iztulkoti „Lauku ceļotāja“ statūti. „Lauku ceļotāja“ katalogā ir 46 saimniecības un apkalpoti ap 2,5 tūkstoši klientu. Pieaug klientu prasības pēc produkta kvalitātes.
Apkopoja: Juris Smaļinskis
Turpmāk vēl