Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Somijas galvaspilsētā dzīvo aptuveni 680 000 iedzīvotāju, bet zem tās ir pamatklintī iespridzināts pazemes labirints ar 5500 bunkuriem un tuneļiem, kuros ir pietiekami daudz vietas uzņemt 900 000 cilvēkus.

Sirdsmieram ir labāk nemēģināt to salīdzināt ar Rīgas gatavību rīcībai kara draudu gadījumā.

Pašlaik cilvēki Helsinkos var bunkuros sportot un atpūsties kafejnīcā, kamēr viņu bērni rotaļājas rotaļu laukumā. Dažiem ir peldbaseini, un vienā pat ir kartinga trase.

Tomēr to galvenajai funkcijai nav nekāda sakara ar atpūtu.

ABC Eiropas biroja vadītāja Mazoe Ford raksta, ka Merihakas civilās aizsardzības patvertne, kurai viņai ir dota piekļuve, ir sarežģīta pazemes iekārta, kurā uzbrukuma gadījumā var izmitināt līdz 6000 cilvēku. Tā ir viena no pilsētas lielākajām bunkuriem, un tajā ir modernas ventilācijas sistēmas, kā arī daudz medicīnas preču, divstāvu gultas, tualetes un ūdens. Dažu stundu laikā sporta un atpūtas objektus var pilnībā aizvākt. Spridzinājumam drošas durvis pēc tam to norobežo no ārpasaules un pat, „teorētiski“, nodrošina, ka tā iztur kodolbumbas spēku.

„Saskaņā ar likumdošanu mums ir 72 stundas, lai visas patvertnes pārveidotu kara laika vajadzībām. Taču mēs esam trenējušies šajā patvertnē, un mēs to varam pārveidot aptuveni sešu līdz astoņu stundu laikā,“ sacīja Tomi Rasks no Helsinku pilsētas glābšanas departamenta.

Kad somi min 72 stundas krīzes situācijā, tad uzreiz nāk prātā Latvijas slavenā (bēdīgi slavenā?) „Ārkārtas gadījuma soma“, kuru var nopirkt pilnīgi komplektētu par kādiem 345 eiro. Netrūkst padomu kā rīkoties krīzes gadījumā (26 lpp. garš buklets), kā rīkoties kara gadījumā (94 lpp. garš buklets), un pat kas jāzina par naudu krīzes gadījumā (8 lpp. garš buklets).

Tātad somi dosies uz savām kodolbumbu drošām patvertnēm, kamēr latvieši ar savām „Ārkārtas gadījuma“ somām 72 stundas klīdīs pa tuvākajiem mežiem. Bet, visticamāk, pat arī tas nebūs, jo šādas somas būs sagatavotas tikai retam.

Kaut ko aizsardzības jomā tomēr spējam. Starptautiskais izdevums FDI Intelligence norāda, ka Latvija kļūst par Eiropas dronu un kiberdrošības inovāciju līderi, pateicoties aktīvai valsts un privātā sektora sadarbībai, kā arī investīcijām pētniecībā un testēšanas infrastruktūrā.

Ir pēdējais laiks Latvijai nopietnāk piestrādāt pie civilās aizsardzības.

GN
2025. g. 23. okt.