|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 868, 2025. g. 23. okt.
Marianna Auliciema -

Arhitekta Eduarda Krūmiņa skiču klade. Dāvinājusi Brigita Stroda. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.
Eduarda Krūmiņa skiču klade 07. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.
Eduarda Krūmiņa skiču klade 15. „Kaut kur Indijas okeānā uz kuģa Ģen. Heinzelman“. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.
Eduarda Krūmiņa skiču klade 20. Dzīvojamais vagoniņš Ringvudā, Melburnā. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.
Eduarda Krūmiņa bēgļa identifikācijas karte no 1946. gada. FOTO no Arolsena arhīva.
Pēc Otrā pasaules kara tūkstošiem latviešu nonāca bēgļu nometnēs Eiropā. Pēc vairākiem gadiem, dzīvojot „uz koferiem“ un saprotot, ka atgriešanās Latvijā nav iespējama, lielākā daļa bēgļu sāka meklēt jaunas mājas citās valstīs – galvenokārt ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā un citur.
Lai izceļotu no bēgļu nometnēm, bija jāiziet garš un sarežģīts birokrātisks process, bet pati pārvietošanās notika vairākos posmos. Ceļš uz jauno dzīvi veda ar smagajām mašīnām, vilcieniem un kuģiem, caur tranzītnometnēm un svešām ostām. Šī pārvietošanās bieži ilga mēnešiem un bija pārejas posms starp bēgšanu un jaunās dzīves sākumu – sarežģīts emocionāls un identitātes pārkārtošanās laiks, kurā valdīja gan cerība, gan nogurums, gan neziņa par nākotni.
Eduards (Edžus) Krūmiņš (1904 Madonā, Latvijā – 1984 Melburnā, Austrālijā) bija latviešu arhitekts, kurš pēc Otrā pasaules kara nonāca bēgļu nometnēs Vācijā. 1949. gadā Eduards transportkuģī izceļoja no Vācijas uz savu jauno mītnes zemi Austrāliju. Šajā laikā viņš zīmēja skices paštaisītā kladē ar vākiem, kas izgatavoti no kartona augļu kastes.
Eduarda Krūmiņa skiču klade sniedz vizuālu ieskatu šajā pārejas posmā: tajā redzamas ainas no dzīves bēgļu nometnēs, pieturas brīdis Neapolē Itālijā un ikdiena uz kuģa klāja. Pēdējā skice kladē attēlo dzīvojamo vagoniņu Ringvudā (Ringwood), Melburnā – vietu, kur Krūmiņš dzīvoja savos pirmajos gados Austrālijā.
Marianna Auliciema
Muzeja „Latvieši pasaulē“ kuratore