75 gadu ceļš latviskuma gaismai

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Mācību grāmatas. FOTO Valda Jefimova.

Palielināt / Enlarge

„Lāciša diena“ 2025. gadā. FOTO Valda Jefimova.

Palielināt / Enlarge

Mātes dienas sarīkojums 2022. gadā. FOTO Valda Jefimova.

Palielināt / Enlarge

Sēņu mežs. FOTO Valda Jefimova.

Melburnā, 25. oktobrī, plkst. 11.00, Melburnas Latviešu biedrības (MLB) Daugavas Skola svin savu 75 gadu jubileju.

Daugavas Skola ir bijusi latviešu diasporas sirds jau kopš tās pirmsākumiem. Tā ir vieta, kur vecāki un vecvecāki veduši savus bērnus – smaidīgus, raudošus, pat dusmīgus – ar cerību, ka viņi apgūs latviešu valodu, kultūru un vērtības. Skola ir bijusi tilts starp Melburnu un Latviju, starp pagātni un nākotni.

Vadītāji un skolotāji ir skolas mugurkauls.

Gadu gaitā skolu vadījuši izcili cilvēki: Jēkabs Dzenis, Gērhards Brēmanis, Kārlis Kasparsons, Vilis Padoms, Iveta Laine, Līga Dārziņa, Aldis Sveilis, Dzintra Latīša, Māra Rumpe un Linda Rozīte.

Skolotāji – gan pagātnes, gan tagadnes – ir veidojuši mācību saturu ar mīlestību un rūpību. Viņi vēl arvien no Lidijas Ziemeles grāmatas iemācījuši gramatiku, locījumus, kultūras nianses un vēstures stāstus, kas bērniem palīdzējuši saprast, kas ir būt latvietim.

No pelēkajām mājas darbu burtnīcām līdz planšetēm – Daugavas skola vienmēr ir pielāgojusies laikam. Mūsdienās bērni mācās ar digitālām lietotnēm, spēlēm un interaktīvām metodēm, bet joprojām saglabā cieņu pret latviešu valodas pamatiem. Skolotāji izmanto Wordwall, Kahoot, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) un Latvijas valsts Latviešu valodas aģentūras grāmatas, materiālus un pat mākslīgo intelektu, lai padarītu mācības aizraujošas.

Skolas dzīve vienmēr bijusi bagāta ar pasākumiem:

• Izlaidumi ar tautas tērpiem un simbolisku karogu nodošanu;
• Jāņi ar ugunskuru un dziesmām Latviešu nama zālē un tagad Tērvetes nometnē;
• 18. novembris ar ziediem un svecēm pie skatuves Brīvības pieminekļa;
• Ziemassvētki ar lugām, dzejoļiem, konfektēm, piparkūkām un Ziemassvētku vecīti Latviešu namā un tagad skolas dārzā;
• Šogad Baltijas ceļš ar papīra cilvēku ķēdi;
• 4. maijs ar baltu galdautu un pārdomām par Latviju.

Un, protams, Lāčplēša diena, kur šogad visi bērni būs varoņi – godinot tos, kas cīnījās par brīvu Latviju.

Kas gan būtu skola bez smiekliem un pārsteigumiem?

Skolas gadi ir piepildīti ar neskaitāmām atmiņām – dažas smieklīgas, citas aizkustinošas, bet visas kopā veido neaizmirstamu pieredzi. Šis raksts ir veltīts tiem skolotājiem, bērniem, vecākiem un brīžiem, kas atstājuši paliekošu nospiedumu mūsu Latviešu skolas dzīvē Melburnā.

Bija kāds skolotājs, kurš vienmēr aicināja bērnus tēlot vēsturiskus notikumus aiz skatuves. Šie dramatizējumi ne tikai padarīja vēstures stundas dzīvākas, bet arī palīdzēja bērniem izprast pagātnes notikumus caur personīgu pieredzi.

Kurš bērns nezina dziesmu Kaķīts Mans?

Tautas deju stundās daži skolotāji dalīja jelly beans un čūskas – neliels prieks, kas motivēja bērnus kustēties ritmā un ar smaidu. Valodas stundās skolotāja slavēja bērnus par pareizi uzrakstītiem diktātiem – arī ar čūskām – radot pozitīvu mācību vidi.

Savukārt skolas sākuma gados vēstures un ģeogrāfijas stundās tika biļešu sistēma – kas bija neparasta metode iemācīties vielu... Pārbaudījumi bieži bija mutiski: skolēni izvilka tēmu no cepures un bija gatavi stāstīt par apgūto vielu. Vēlāk vēstures skolotāja sagatavoja 20 jautājumus bez atbildēm un tad 10 ar atbildēm, izaicinot skolēnu zināšanas un domāšanu.

Ticības mācības stundās mācītājs spēlēja ģitāru, mācot bērniem dziesmas ar kustībām par ticību – šīs nodarbības bija sirsnīgas un muzikāli bagātas. Skolas orķestri vadīja skolotāja, kas prata apvienot dažādus instrumentus vienā harmoniskā skanējumā. Folkloras grupu „Jumelēni“, kas uzstājās Kultūras dienās, vadīja skolotāja ar dziļu cieņu pret latviešu tradīcijām.

Sabiedrisko mācību ietvaros skolotāji iepazīstināja bērnus ar Melburnas latviešu organizācijām. Daudzi skolēni pat tagad piedalās LAAJ, LJAA, Daugavas Vanagu un Daugavas Vanadžu darbībā, kā arī aktīvi iesaistās Nama kafejnīcas dežūrēs, Kultūras dienu komitejās un pasākumos. Šī pieredze veicināja piederības sajūtu un sabiedrisko atbildību.

Protams, bija arī negaidīti brīži – kāda skolotāja latviešu valodas stundā iemācīja bērniem lamuvārdus, kas izraisīja smieklus un pārsteigumu, īpaši mājās Un visbeidzot – skolā ir trepes, kas veltītas īpašai skolotājai, kura ar savu darbu un sirds siltumu ir pelnījusi šo godu.

Šīs atmiņas ir tikai daļa no plašā stāsta par latviešu skolas dzīvi Melburnā. Tās liecina par skolotāju radošumu, bērnu iesaisti un kopīgo mērķi – saglabāt latviešu valodu, kultūru un identitāti svešumā.

MLB Daugavas skola vienmēr bijusi ne tikai mācību vieta, bet arī radošuma, draudzības un neparedzamu notikumu epicentrs. Gadu gaitā bērni ir radījuši savas tradīcijas, spēles un pat pārsteiguši skolotājus ar savu izdomu.

Bērni ir piedalījušies skolas sarīkojumu lugās, gan Ziemassvētku lugās un pat Kultūras dienās un īpašos sarīkojumu pasākumos – Sprīdītis, Maija un Paija, Mazais ganiņš un neticamu Gerharda Brēmaņa rakstītās sarīkojuma un Ziemassvētku lugas.

Skolotāji un bērni bieži spēlējās ar lugu nosaukumiem, pārveidojot tos par savām versijām. „Sprīdītis“ kļuva par „Sprīdītis un čipsu meklējumi“, kur galvenais varonis devās nevis uz laimes zemi, bet uz Latviešu nama kiosku. „Maija un Paija“ tika pārdēvēta par „Maija un Pīrāgs“, kur Paija pazuda, jo bija aizskrējusi pēc pīrāgiem.

Reiz bērni klasē dziedāja: „Kur ir mana lidmašīna?“ tik skaļi, ka visa skola pievienojās dziedājumam.

Katru nedēļu kāds bērns ēd pīrāgus, ko cep Latviešu nama dāmas – bet ne visi zināja, ka vairākus gadus tie bija īpaši pasūtīti tikai jubilejas dienām vai sākuma gados pat nepārdeva. Šodien kas ir skola bez pīrāgiem?

Skolas sākuma gados no mazā loga varēja nopirkt tikai konfektes un čipsu. Bērni slepus ēda Samboy čipsus ar etiķi aiz rakstāmgaldiem, cenšoties nesatraukt skolotājus ar čipsu smaržu. Bērni vel ar vien mēģina slepeni ēst konfektes un čipsus klasē.

Reiz bērni izkāpa pa logu, kamēr vēstures skolotāja bija iemigusi, lai „izpētītu“ skolas dārzu.

Cits bērns paslēpās skapī visu stundu kamēr pārējie tēloja, ka nebija skolā. Izlēca no skapja un sabaidīja skolotāju stundas beigās.

Kāda meitene noģība uz skatuves skolas sarīkojumā – bet pēc tam atguvās un saņēma aplausus par drosmi.

Citi bērni ne tikai spēlējās ar sērkociņiem Latviešu nama mašīnu novietnē, radot nelielu paniku, bet vel ar vien turpināja palaidnības - dodot tā laiku skolas pārzinim sirmus matus.

Skolas sarīkojumā citi bērni stāvēja kā mēmi, kad vajadzēja kustēties līdz Prāta Vētras dziesmai.

Viena 8. klase Brēmaņa kunga lugā tika tēloti Jurjāna motīvus, Zemgale – ar tik lielu pārliecību, ka pat skolotāji bija pārsteigti

Pasākumi un ekskursijas ir daļa no skolas dzīves.

Visa skola nakšņoja Latviešu namā un pat skolas telpās – viņi stāstīja spoku stāstus un meklēja „skolas zvana gariņus“.

Sporta spēles Elvudas pludmalē, skolas autobusa brauciens uz Tērveti, tramvaju braucieni uz Emigrācijas muzeju ir tikai daži. Bet kurš var atcerēties neaizmirstamas smaržas Veribijas kanalizācijas fermā.

Arī ir jāpiemin speciālus brīžus ko klases ir pārdzīvojušas.

Vasaras un ziemas olimpiāžu dienas, profesijas diena, kur uzaicināja zobārstu, arstu, frizieri un beķeri pastāstīt par savu profesiju.

Vecāki jau sen un kā šodien ir skolas pamati. Tie ir cilvēki, kuri katru sestdien veduši savus priecīgos, nogurušos vai dusmīgos bērnus uz latviešu skolu.

Vecāki, kas strādājuši talkās, organizējuši balles, strādājuši padomē ir svēti. Pateicoties viņu neatlaidībai un gribai skola turpina pastāvēt. Jo kas gan ir skola bez bērniem?

Kāda māte, pēc kārtējās cīņas par mājas darbiem, reiz pateikusi: „Labi, jums vairs nav jāiet uz skolu.“ Taču bērni apstājās, padomājas un atbildēja: „Nē, mēs gribam iet – tur taču ir mūsu draugi.“ Kopš tās dienas mājas darbi tika izpildīti.

Un kura trīspadsmitgadīgā 8. klases meitene, reiz metoties uz grīdas dusmu lēkmē paziņoja, ka vairs nekad nerakstīs mājas darbus? Šodien šī meita ir piedalījusies ALA Sveika, Latvija un ALA prakses darbā Latvijā. Viņa ir kļuvusi par LJAA pārstāve un prezidenta kā arī jaunatnes pārstāve Daugavas Vanagos. Viņa ir arī dejojusi Latvijas Dziesmu un deju svētkos kā arī Kultūras un Jaunatnes dienās.

Šie stāsti ir tikai daļa no skolas dzīves mozaīkas. Tie atgādina, ka mācības nav tikai grāmatas un tabulas – tie ir arī smiekli, draudzība un piedzīvojumi kas paliek atmiņā uz mūžu.

Šī jubileja nav tikai par pagātni – tā ir par kopā būšanu, sarunām, smiekliem un atmiņām. Aicinām visus – bijušos skolēnus, vecākus, skolotājus, draugus un pat jaunas ģimenes atnākt uz skolas sarīkojumu, satikt klasesbiedrus, un jaunus draugus, dalīties stāstos un dzirdēt skolas zvanu, kas jau 75 gadus sauc bērnus uz mācībām.

MLB Daugavas Skola – vieta, kur latviskums dzīvo, aug un tiek nodots tālāk.

Skolas 75 gadu sarīkojums 25. oktobrī Latviešu namā plkst. 11.00.

Valda Jefimova
2025 g. 1.2.3 klases skolotāja