Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Dezinformācijas drons

Laikraksts Latvietis Nr. 869, 2025. g. 30. okt.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Saeimas preses dienests raksta: „Saeima ceturtdien, 23. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijas). Saeima šo likumprojektu atzina par steidzamu un galīgajā lasījumā to plānots izskatīt 30. oktobra Saeimas sēdē.“

„Steidzamu“ nozīmē, ka denonsēšana tiktu pieņemta divus lasījumos, ne parastajos trijos. Nav saprotams, kur ir tā steidzamība.

Kā jau ierasts šajā jautājumā, patiesība nav obligāts kritērijs ne ierakstiem sociālos medijos, ne runām no Saeimas tribīnes.

Var pa daļai saprast bažas par, piemēram, ļoti „progresīvām“ mācībām par brīvu dzimumu izvēli, kas vietās pasaulē tiek mācītas pat pamatskolās. Bet tas nav kaut kas, ko Stambulas konvencija pieprasa. Tieši pretēji – konvencijas 14. pants norāda: „lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim“. Tātad, vienkārši nedrīkstētu šo mācīt maziem bērniem.

Deputāte Jana Simanovska skaidri pateica: „Petravičas kundze aicināja iztikt bez emocijām. Bet šie absurdie meli, ka bērniem mācīšot džendera ideoloģiju, ir tieši būvēti emociju izraisīšanai. Ja kaut kas apdraud bērnus, tā ir vardarbība ģimenē.“

Arī rodas iespaids, ka liela daļa denonsēšanas atbalstītāju tīšām vai netīšām pārprot konvencijas nozīmi. Likumi un sodi ir svarīgi, bet noslepkavotai sievietei nekādi nepalīdz fakts, ka slepkava ir notiesāts uz daudziem gadiem cietumā. Mērķos lasām: „sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu“, un te svarīga loma ir izglītībai, lai nenonāktu līdz vardarbībai.

Tas, ka, runājot par tiesas lēmumiem, viens deputāts deklarēja: „nekad nebiju redzējis, ka tajos lēmumos kā pamatojums tika minēta Stambulas konvencija“ nenozīmē, ka konvencija ir jādenonsē – tā darbojas citā līmenī.

Toties dzirdējām, ka gan Valsts policijas, gan Augstākās tiesas, gan prokuratūras vadītāji uzsvēra, ka konvencija viņu darbā palīdz, jo paredz koordinētu politiku, prevenciju un upuru aizsardzību.

Kopsavilkumā deputāte Simanovska teica: „Pasaulē šobrīd ir nopietnas svārstības. Agresori iebrūk citās valstīs, arī Latvijā ielidoja Krievijas droni. Bet mūs šeit ir skāris dezinformācijas „drons“, un tā ietekmē mēs esam gatavi vājināt savu saikni ar Eiropu, atņemt cerības mūsu līdzcilvēkiem un arī polarizēt sabiedrību.“

Vēl ir iespēja neļaut šim dezinformācijas dronam sprāgt. Saeimai jānobalso pret denonsēšanu.

GN
2025. g. 30. okt.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




3x3 Australija