LAAJ apspriež statūtu reformas

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

LAAJ īpaši sasauktā kopsanāksme – protokolētāja Ingrīda Dārziņa, statūtu un LAAJ reformas padomdevējs Greims Andersons (Graham Anderson). FOTO no Anitas Andersones personīgā arhīva.

Šī gada 18. oktobrī LAAJ biedri pulcējās kopsanāksmē – Melburnas Latviešu namā un tiešsaistē caur ZOOM – lai apspriestu organizācijas statūtu reformas. Kopsanāksmes laikā tika pieņemtas trīs īpaši uzstādītas rezolūcijas (special resolutions) ar kurām tika apstiprinātas nelielas izmaiņas LAAJ statūtos.

Sēdi ļoti lietpratīgi vadīja Jānis Karkliņš, kurš tika ievēlēts par kopsapulces vadītāju. Protokolēja Ingrīda Dārziņa. Sapulce ilga 20 minūtes. Vienīgais jautājums, kas izraisīja diskusiju par proponētajiem statūti grozījumiem, bija lemjot vai nākotnes kopsanāksmēm noteiktais kvorums – vismaz sešu biedru organizāciju pārstāvju piedalīšanās – būtu pietiekams. Balsošanas rezultātā divas balsis atturējās.

Pēc sapulces notika informatīva sēde, kurā tika apspriesti iespējamie turpmākie organizācijas strukturālie uzlabojumi. Lai gan šie jautājumi neizraisa plašu interesi, tie ir nepieciešama sabiedrības apspriešanas un diskusiju procesa sastāvdaļa.

Statūtu grozījumu nozīme

2024. gada 31. decembrī Sidnejā Jaunatnes dienu laikā notikušajā LAAJ kopsanāksmē tika vienbalsīgi apstiprināti 30 atsevišķi statūtu grozījumi. Saskaņā ar toreizējiem noteikumiem katram LAAJ biedram bija jānosūta pa pastu 33 lappušu liels dokumentu komplekts, un kopējās kopēšanas un sūtīšanas izmaksas sasniedza gandrīz $3 000. Turklāt visiem delegātiem bija jāierodas personīgi uz sanāksmi Sidnejas Latviešu namā, lai būtu tiesīgiem balsot.

Savukārt, pateicoties diviem no minētajā sēdē pieņemtajiem grozījumiem, pēdējā kopsapulce tika izziņota biedriem pārsvarā elektroniski ar e-pastu – un dalība, kā arī balsošana, bija iespējama gan klātienē, gan attālināti, izmantojot digitālās tehnoloģijas.

Informatīvā sēde pēc kopsanāksmes

Šajā sēdē tika apspriesti trīs jautājumi:

1. Vai LAAJ vajadzētu iesniegt pieteikumu Australian Securities and Investment Commission (ASIC), lai reģistrētos kā Austrālijas reģistrēta juridiska persona.

2. Vai nepieciešami vēl papildu grozījumi LAAJ Statūtos.

3. Vai būtu jāizveido atsevišķa organizatoriska struktūra, kas turpinātu LAAJ Kultūras fonda darbu, kas pirms vairākiem gadiem beidza pastāvēt kā patstāvīga vienība.

* * *

Austrālijas reģistrētas juridiskas personas statuss

LAAJ ir reģistrēta kā biedrība Dienvidaustrālijā. Likums ļauj tai darboties šajā pavalstī, bet ne citās Austrālijas pavalstīs, Teritorijās vai Jaunzēlandē. Lai situāciju sakārtotu, LAAJ būtu jāizvēlas viens no diviem risinājumiem – pārtapt par sabiedrību (ko uzraudzītu ASIC) vai reģistrēties kā Austrālijas reģistrēta juridiska persona.

Otrais risinājums ir vienkāršāks – LAAJ saglabātu savu pašreizējo statusu kā Dienvidaustrālijā reģistrēta biedrība un darbotos pēc esošajiem Statūtiem. Reģistrācija pie ASIC izmaksātu $503; katram Direktoram (prezidija loceklim) būtu jānodrošina Direktora ID; un būtu atbildība ziņot ASIC par jebkādām izmaiņām – Statūtos vai valdes sastāvā.

Galīgais lēmums par šo jautājumu tiks pieņemts laika gaitā, visticamāk pēc paredzēto Statūtu grozījumu pabeigšanas.

* * *

Statūtu turpmākie grozījumi un LAAJ Darbības rokasgrāmata

Pēdējās nedēļās ticis detalizēti izvērtēts, vai ir nepieciešami vēl kādi statūtu grozījumi. 2024. gada decembrī tika veikti nozīmīgi grozījumi, taču tie galvenokārt bija paredzēti, lai apstiprinātu grozījumus, kuri bija pieņemti dažus gadus iepriekš, un maiņas, kuras nepieciešamas LAAJ turpmākai efektīvai darbībai.

Trīs nesenajā kopsapulcē pieņemtie grozījumi bija nepieciešami, lai atbilstu Dienvidaustrālijas valdības prasībām – tie skāra jautājumu par prezidiju sēžu izziņojumu, kopsanāksmes kvorumu un finanšu pārvaldības atbildību. Šo grozījumu formulējumu iepriekš saskaņoja ar Dienvidaustrālijas valdības atbildīgo iestādi.

Detalizētā Statūtu analīze tika veikta, sagatavojot projektu LAAJ Darbības rokasgrāmatas sadaļai, kas attiecas uz organizatorisko struktūru un darbības procedūrām.

Rokasgrāmatas izstrāde ir viens no šī brīža prezidija lielākajiem projektiem – to vada Jānis Čečiņš, LAAJ vicepriekšsēdis Jaundienvidvelsā. Rokasgrāmata aptvers visus LAAJ darbības virzienus un būs būtisks palīgs nākamajiem prezidijiem, īpaši tad, kad tās „sēdeklis“ pārvietojas uz nākamo prezidēšanas centru.

* * *

LAAJ prezidija struktūra un darbība

Rokasgrāmatā aprakstīs ne tikai Statūtos noteiktās prasības, bet arī prakses, kas izveidojušās gadu gaitā. Informatīvajā sēdē tika sniegti vairāki piemēri:

• Prezidija pilsēta un pilnvaru termiņš: saskaņā ar 20(a) noteikumu to nosaka kopsapulce; termiņš „nedrīkst būt īsāks par 2 gadiem“. Vadoties no prakses, prezidijs rotē starp trim lielākajiem latviešu centriem – Adelaidi, Melburnu un Sidneju (šādā secībā), un katrs pilnvaru termiņš ilgst 3 gadus.

• Prezidija sastāvs: pēc 20(b) noteikuma to ievēl kopsapulce – priekšsēdi, vietnieku, 2 sekretārus un kasieri; vicepriekšsēžus visām Austrālijas pavalstīm un Teritorijām un Jaunzēlandei; kā arī nodaļu vadītājus – informācijas, kultūras, jaunatnes, saimniecības un izglītības jomās.

• Vicepriekšsēžus parasti nominē attiecīgās pavalsts vai Teritorijas galvenā organizācija – piemēram:

o ACT – Kanberas Latviešu biedrība

o NSW – Sidnejas Latviešu organizāciju apvienība (SLOA)

o NZ – Kraistčērčas Latviešu biedrība

o QLD – Brisbanes Latviešu biedrība

o SA – Dienvidaustrālijas Latviešu organizāciju apvienība (DLOA)

o TAS – Tasmānijas Latviešu biedrība

o VIC – Melburnas Latviešu organizāciju apvienība (MLOA)

o WA – Pertas Kopvalde

Prezidijs

Pēc ierastās prakses, kad prezidijs pārceļas uz kādu no šīm trim pilsētām – Adelaidi, Melburnu vai Sidneju – attiecīgās pilsētas jumta organizācija (DLOA, MLOA vai SLOA) izvirza kandidātu prezidija priekšsēdētāja amatam. Šis kandidāts parasti izrauga savu komandu, kuru kopsanāksme pēc tam apstiprina.

Darbības rokasgrāmatas uzmetuma attiecīgā sadaļa par LAAJ organizatorisko struktūru un procesiem ir aptuveni 12 lappušu gara un ietver atsauces gan uz praksi, gan uz Statūtiem. Uzmetuma sagatavošanas gaitā tika identificēti vairāki iespējami statūtu grozījumi, un to iemesli tika atzīmēti. Tikai viens no tiem tika atzīts par būtisku – precizēt 20(b) par vicepriekšsēžu iecelšanu prezidijā. Kaut 20(b) pantā min visu citu Austrālija pavalstu un Teritoriju un Jaunzēlandes pārstāvjus, nemin Ziemeļu teritorijas pārstāvi. Līdz šim, kopš 2024. gada, Darvinas latviešu pārstāvis prezidija sēdēs ir bijis pieaicināts piedalīties. Būtu atbilstoši šādu pārstāvniecību iekļaut arī prezidija sastāvā.

* * *

Turpmākais darbs un salīdzinājumi

LAAJ Statūti ir rūpīgi izskatīti, tomēr tiks apsvērts to salīdzinājums ar citu organizatorisku struktūru un likumā noteikto „paraugstatūtu“ noteikumiem, lai pārliecinātos, vai nav nepieciešams iekļaut vēl papildu jautājumus.

Pēc 2024. gada decembra grozījumiem Dienvidaustrālijas Consumer and Business Services atzina, ka Statūti atbilst likuma prasībām, izņemot trīs jautājumus, kas tika izskatīti 18. oktobra kopsanāksmē. Nākamajos mēnešos tiks izvērtēti arī citi skatījumi – piemēram, pilnvaru deleģēšana, apdrošināšana un prezidija locekļu atbildības.

* * *

LAAJ iesaiste kultūras projektu finansēšanā

Kopš LAAJ Kultūras fonda darbības pārtraukšanas pirms vairākiem gadiem, LAAJ ir vienojusies apsvērt atsevišķas organizatoriskas struktūras izveidi, kuras uzdevums būtu atbalstīt vietējās latviešu sabiedrības kultūras aktivitātes un pasākumus.

Svarīgs faktors šajā sakarā ir kļuvis Latvian Friendly Society Limited (LFS) pašreizējais statuss. Pēc Melburnas Latviešu ciema nodošanas uzņēmumam Uniting AgeWell Ltd, bijusī pārvaldītāja organizācija – LFS – šo funkciju vairs neveic, toties, saskaņā ar tās līgumu ar LFS, tā ir paturējusi aptuveni 1,7 miljonus dolāru un saglabājusi ziedojumu nodokļa atvieglojuma statusu.

Tiecoties pēc vienošanās ar biedriem Ciema nodošanai, valde informēja, ka „LFS turpinās pastāvēt kā atsevišķa juridiska persona pēc nodošanas procesa. LFS paturēs daļu līdzekļu savām turpmākajām darbībām un šo darbību noteikšana tiks veikta LFS veicot sabiedrības apspriešanas procesu atbilstošā laikā pēc nodošanas procesa noslēgšanas.“

Ņemot to vērā, būtu lietderīgi, lai LAAJ piedalītos šajā apspriešanas procesā un iesniegtu priekšlikumus par kultūras mērķu un aktivitāšu atbalstīšanu, ko LFS varētu iekļaut savā nākotnes darbībā.

Jautājumi un kontakti

Ja kādam LAAJ biedram vai citu latviešu organizāciju pārstāvim būtu jautājumi par šajā rakstā izklāstītajiem jautājumiem, lūdzu, sazinieties ar mani caur Laikraksts Latvietis vai kādu no LAAJ prezidija locekļiem, vai rakstīt LAAJ priekšsēdei: laaj.priekssede@gmail.com

Anita Andersone
Priekšsēde
Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē