|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 870, 2025. g. 6. nov.
Gunārs Nāgels -

Sveicināti, lasītāji!
Vai ir sākusies Latvijas lejupslīde? Saeimas vairākums ir norijis ēsmu un balsojis par izstāšanos no modernās civilizācijas. Ir ļoti grūti saprast, kā tik daudz it kā prātīgu cilvēku ir uzķērušies uz maldiem, un, dažkārt pat meliem. Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, jeb, tā sauktā, „Stambulas konvencija“ nedraud visas tās nejaukās lietas, ko tās pretinieki sludina.
Tā kā konvencijas autentiskie teksti ir angļu un franču valodās, un var celt iebildumus pret latviešu tulkojumu, citēšu divus „strīdīgus“ pantus.
Pirmkārt, definīcija: „“gender” shall mean the socially constructed roles, behaviours, activities and attributes that a given society considers appropriate for women and men“. Ar vārdu sakot, „gender“ ir tas, ko katra sabiedrība uzskata par piemērotām vīriešu un sieviešu lomām un uzvedībām. Skaidrs, ka tās var atšķirties no vienas sabiedrības uz citu. Te nav nekādas „ģendera ideoloģijas“, bet gan vienkārša vārda definīcija, lai nav visur jāatkārto garais teksts.
Otrkārt, 14. pants: „Parties shall take, where appropriate, the necessary steps to include teaching material on issues such as equality between women and men, non-stereotyped gender roles, mutual respect, non-violent conflict resolution in interpersonal relationships, gender-based violence against women and the right to personal integrity, adapted to the evolving capacity of learners, in formal curricula and at all levels of education“ Te jāuzsver, ka divas frāzes: „where appropriate“ un „adapted to the evolving capacity of learners“ nozīmē, ka izglītības materiāliem jābūt piemērotiem izglītojamām personām. Ar vārdu sakot, neuzbāzties pamatskolas skolēniem ar lietām, kas nav tiem vajadzīgs.
Te arī ir runa par stereotipiem. Latvijas sabiedrībā ir iesakņojušies stereotipi, kas vīrietim uzliek lielu finansiālu atbildību un spiedienu neizrādīt vājumu, savukārt sievietei primāri piešķir mātes un mājsaimnieces lomu, kas rezultējas arī nevienlīdzīgā attieksmē darba tirgū un zemākā atalgojumā. Stambulas konvencija aicina, bet neuzspiež, mācīt, ka lomas drīkst arī atšķirties no šiem stereotipiem.
Latvijas lielais sasniegums ārpolitikā ir ievēlēšana ANO Drošības padomē. Bet tagad Latvijas prestižs ir pamatīgi krities, ko apstiprina vēstules no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidenta un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētājiem. Latvijas TV raidījums „de facto“ vēl ziņo, ka Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Polijas un vēl 10 valstu vēstnieki kopīgā vēstulē nobažījušies par nepatiesiem apgalvojumiem saistībā ar konvenciju un par signālu, ko radītu Latvijas izstāšanās, īpaši laikā, kad šo jautājumu savtīgi izmanto naidīgu valstu valdības.
Līdzīgu vēstuli Saeimai nosūtījuši 22 Ukrainas Augstākās Radas deputāti, kuri secina, ka debates par Stambulas konvenciju Latvijā diemžēl kļuvušas par hibrīdkara spilgtu piemēru un dezinformācija ir apzināti izkropļojusi minētā cilvēktiesību līguma jēgu.
Deputāti neļāva veikt vērtējumu par to, kādas negatīvas finansiālas sekas var būt konvencijas denonsēšanai. Latvija tagad ir pārgājusi no modernās Eiropas līdzdalībnieces uz valsti ar atpalikuša lauķa tēlu. Kas gribēs tādā valstī investēt?
Vēl ir iespējams pārdomāt, ja prezidents izmanto Satversmes 71. pantu, un sūta likumu atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Ir iespējams parakstīt šādu lūgumu prezidentam līdzdalības platformā ManaBalss.lv, kur svētdienas vakarā bija jau pāri par 50 000 parakstu.
Papildinājums: Prezidents pirmdienā izmantoja Satversmes 71. pantu, un nosūtīja likumu atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai ar ierosinājumu otrreizējo caurlūkošanu atstāt jaunajai Saeimai, pēc 2026. gada vēlēšanām. Ārkārtas sēdē 5. novembrī Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts pievienojās Jaunai vienotībai un Progresīviem, atliekot denonsēšanas caurskatīšanu uz nākamā gada novembri.
Tautu pa šo laiku ir izteikusies: līdzdalības platformā ManaBalss.lv trešdienas vakarā aicinājumam neizstāties no Stambulas konvencijas ir 67 323 paraksti, kamēr aicinājumam izstāties (ko gan sāka divas dienas vēlāk) ir tikai 8 204 paraksti.
GN
2025. g. 6. nov.