Pertas Daugavas vanadzes svin savu 75 gada dienu

Palielināt / Enlarge

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Viesu galds Pertas DV klubā, atzīmējot vanadžu 75 gadu pastāvēšanas jubileju. FOTO Indulis Bernšteins.

Palielināt / Enlarge

Pertas vanadzes savās 75 gadu Atceres svinībās. FOTO Indulis Bernšteins.

Par savu svarīgo Dzimšanas Dienu, savu 75 gadu pastāvēšanas atceri, mūsu vanadzītes sāka rūpēties jau agrāk ar ielūgumu izsūtīšanu saviem ciemiņiem. Sākums bija paredzēts Pertas latviešu sabiedrībai, svētdien, 29. oktobrī un parastā laikā, plkst. 13.00. Tā kā es dzīvoju labu gabalu no Pertas Latviešu Centra, es izbraucu no mājām jau drusku agrāk, un mūsu pagalmā biju laicīgi.

Ienākot mūsu DV kluba telpās, viss bija iekārtots un daži ciemiņi jau arī bija ieradušies, kurus sagaidīja DV Pertas nodaļas priekšnieks Ilmārs Rudaks ar glāzi kokteiļa. Kluba telpā galdi bija klāti un dekorēti ar salvetītēm un iedegtām svecītēm. Tas viss radīja svētku sajūtu. Glāzes uz galda jau rādīja, ka kaut kāda dzeršana arī būs iespējama, nu vismaz šampanietis gan būs, to varēja paredzēt no pienācīgās glāzes uz galda.

Mielasts mums parasti sagādāja rūpes, jo sevišķi ja svinējām mūsu vanadžu svinības, jo vanadzītes jau vienmēr gādāja par mūsu maltīti. Bet kā viņas var svinēt savus svētkus, ja pašām ir arī jāgādā par ciemiņu mielastu? Šoreiz tā problēma bija novērsta ar sagādāto šefu, pavāru un viņa palīdzi, kas viss ļāva vanadzītēm mieloties un svinēt viņu svarīgos, 75 gadu Atceres svētkus.

Vispirms, Ilmārs Rudaks mūs sveica ar īsu uzrunu un apskatu par Pertas vanadžu nodibināšanās tad, kad vairākas latviešu sievas redzēja vajadzību palīdzēt Pertā jaunieradušajiem leģionāriem ar darbiem, kuri nebija viņu kompetencē, nodibinot palīdzības sievu kopiņu šim darbam bijušo leģionāru un karavīru vajadzībām. Šī kopiņa vēlāk izveidojās par Pertas vanadžu kopu, kura visus turpmākos gadus veica lielu darbu, un jo sevišķi kopjot latviešu tradīcijas un stiprinot Pertas latviešu tradīciju turpināšanu un attīstību ar savu darbu Pertas latviešu saimē un citur. Šeit Ilmārs mums lūdza, lai mēs kājās piecēlušies un ar klusuma brīdi, atceramies tās daudzās vanadzes kuras visos pagājušos gados ir aizgājušas mūžībā.

Tad Ilmārs lūdza LAAJ vicepriekšsēdi Pertā, Jāni Vucēnu teikt kādus vārdus. Jānis sveica vanadzes ar labo, lielo darbu, ko viņas bija veikušas visus tos 75 gadus gan mūs ēdinādamas, un darbojoties gan koros, teātrī, bērnu skolā, sportā un citur, uzturot mūsu latviešu tradīcijas un ar to audzinot un uzturēdamas latvietību Pertas latviešu kopienā. Šeit ir jāatzīmē, ka Ilmārs DV pilnsapulcēs nekad neaizmirsa vanadzēm pateikties par lielo darbu, kuru tās veica arī DV Pertas nodaļā.

Pēc Jāņa Vucēna runas, vārds bija mūsu ilggadīgajai vanadžu vadītājai Ritai Džonsonai. Ritiņa mums pastāstīja par vanadžu sākumu kā sieviešu kopiņu un tad pārejot oficiālajā vārdā kā Pertas Daugavas vanadžu kopa gandrīz līdz šai dienai, kad vanadzītes pievienojās DV Pertas nodaļai. Ritiņa atgādināja mums daudzās Pertas vanadžu vadītājas, kuras šo kopu vadīja gan īsāku, gan garāku laiku. Dažas no ilgāka darba laika bija Elvīra Špange, Elga Rodze-Ķīsele, Ruta Bērziņa, Anita Vaļikova un citas, bet pašreizējā pēdējā daudzus gadus un visilgāk bija mūsu Rita Džonsona, kura šo amatu veica 28 gadus. Kad gadu nasta kopai atņēma vairākas vanadzes, un kad gadu nasta nu spiež gan muguru, gan arī acis vairs tā nerāda kā to darīja agrāk, to skaits saplaka. Bet darbs taču nemainījās, bet palika tas pats, un tās, kuras vēl spēja, vēl atnāca un palīdzēja šeit mūsu Latviešu pilī; mūsu Centrā. Vēl nupat nesen vienai mūsu vanadzītei atzīmējām jau 101. mūža gadu. Tā: gadi nāk un gadi aiziet, bet Pertas vanadzītes vēl nāk un mūs baro ar latviskiem ēdieniem. Ritiņa pateicās jo sevišķi Anitai Rudakai un Ilmāram Rudakam, kuri beidzamā laikā ir bijuši īsti mūsu Centra rūķīši ar Centra uzturēšanu. Tad Ritiņa mūs aicināja nodziedāt vanadžu dziesmu: „Daugav' abas malas“, ko arī labi veicām.

Tagad sekoja Latvijas Goda Konsula, Imanta Kīna, apsveikums Pertas vanadzēm viņu 75 gadu jubilejā. Goda konsuls pateicās un atzīmēja to lielo darbu, ko vanadzes šajos gados bija veikušas, un ko ar savu rosību un čaklumu viņas ir spējušas veikt. Darbs, ko vanadzes bija veikušas, bija cieši saistīts ar tām latviešu tradīcijām, kuras vanadzes kopjot arī audzināja latviskumu latviešu sabiedrībā Pertā. Goda konsuls Pertas vanadzēm novēlēja piedzīvot vēl jo daudz šādas svinības un lai latviešu darba gars jums nekad nepazūd.

Ilmārs sekoja ar Anitas iepazīstināšanu, kas Anitai ļāva noskaitīt atkal vienu no viņas sarakstītajiem, poētiskajiem dzejoļiem, kurš bija rakstīts tieši šīm svinībām. Paldies Anita! Pēc Anitas dzejoļa, Ilmārs mums lūdza, lai kājās stāvot un ar glāzi šampanieša uzdzeram Pertas vanadzēm: „Augstu laim' un prieku! Lai Dzīvo! Lai dzīvo! Lai dzīvo!“

Tad Imants vēl nolasīja apsveikumu no DVA vanadžu priekšnieces Astras Kronītes, kura sveica mūsu vanadzes viņu lielajā jubilejā un pateicās viņām par lielo darbu, kuru viņas ir veikušas visus šos gadus, un novēlēja vēl daudz možuma un spēka uz daudzām nākošajā svinībām. Priekšniece mūsu vanadzēm vēl atgādināja mums jau labi pazīstamo pantiņu, piemērotu šodien tieši mūsu vanadzēm: „Mazs bij tēva novadiņis, Bet diženi turējās. Jūs visas esiet vanadzes un arī Pertas latviešu kopienas locekles, un ar saviem talantiem jūs esat dziedājušas koros, spēlējušas teātrī, sportojot u.c. ņēmušas dalību, ar ko tad esat veidojušas un stiprinājušas Pertas latviešu kopienu. Tātad esat bijušas viena ļoti svarīga daļa no Pertas latviešu kopienas. Novēlu jums tādu pašu, panākumiem pilnu nākotni arī turpmāk.“

Pēc apsveikumiem un uzrunām, oficiālā daļa beidzās, un nu ēšana varēja sākties. Šefa palīdze vispirms mūs cienāja ar garšīgu zupas šķīvi, kam vēlāk gājām, lai šefs mums uzpilda arī šķīvi ar garšīgām pusdienām. Vēl jau nav viss, tagad varējām vēl iet pēc kafijas un kūciņām, un Anita atkal bija paspējusi vēl uzcept, nu jau mums to pazīstamo, īsto latviešu Dzimšanas Dienas kliņģeri. Paldies, Anita vēlreiz! Vēl ilgi sēdējām un pļāpājām labu draugu un ciemiņu pulkā. Bija prieks, pie galdiem atkal redzēt mūsu vanadzes un zināt, ka šoreiz viņām nebija jāstrādā pa virtuvi un vēlāk atkal jānovāc un jāmazgā trauki, bet ka viņas šoreiz varēja ar mums kopā pasēdēt un papriecāties, bez rūpēm par darāmiem darbiem.

Paldies par svinībām, paldies par labi pavadīto Svētdienas pēcpusdienu un novēlam Pertas vanadzēm vēl daudz raženu un labiem panākumiem pilnu nākotni! Paldies!!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“