Nosvinēta Daugavas skolas 75 gadu jubileja

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Skolēnu priekšnesums. FOTO Ieva Buša-Tomovska.

Palielināt / Enlarge

Skolēnu priekšnesums. FOTO Ieva Buša-Tomovska.

Palielināt / Enlarge

Multimediju sniegums „Jubileja“. FOTO Ekrānuzņēmums.

Pirms 75 gadiem, Melburnas Latviešu biedrība (MLB) paziņoja, ka esot noorganizējusi „skolu 7-14 gadus veciem bērniem“, lai mācītu „latviešu valodu, ticības mācību, Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju un literatūru“. Skolas dibinātāji nebūtu paredzējuši, ka šis iniciatīvs joprojām darbotos 75 gadus vēlāk.

Sestdien, 25. oktobrī, MLB Daugavas skola atzīmēja šo svarīgo sasniegumu, un aicināja pievienoties Melburnas latviešu kopienu. Un viņi to gan darīja. Skolas sarīkojumā piedalījās gandrīz 150 cilvēku – no kuriem daudzi bija bijušie skolēni.

Pasākumu atklāja skolas pārzine Linda Rozīte, kura atzīmēja sasnieguma lielumu un nozīmi. Pārzine Rozīte novēroja, ka, neskatoties uz pārmaiņām pasaulē pēdējos 75 gados, Daugavas skola bija nelokāma savos principos: „Daugavas Skolas galvenie īpašumi joprojām ir: piemācīt bērniem latviski runāt, lasīt un rakstīt; tuvināt vienos latviešu kultūras vērtības; nodibināt un stiprināt piederības namu latviešu tautai. Tie ir mūsu stūrakmeņi. Tā ir mūsu nemainīgā apņemšana“.

Pēc tam uzstājās MLB priekšsēdētāja (un bijusī skolas pārzine) Iveta Laine, sniedzot pārskatu par skolas pirmsākumiem un tās attīstību pēdējo septiņdesmit piecu gadu laikā. Viņa arī uzsvēra skolas lomu, sniedzot ieguldījumu sabiedrībā.

Nākamā runātāja, Latvijas vēstniecības Austrālijā padomniece Egija Eglīte, atzīmēja skolas sasniegumus. Uzsverot tās pastāvīgo lomu latviešu savienošanā, viņa atgādināja klātesošajiem: „tu esi latviete un latvietis vienalga, kur tu atrastos, cik tuvu vai tālu no Latvijas tu būtu“.

Saistības, saiknes un lepnuma tēmas piebalsoja citi runātāji. Lai gan runas bija sirsnīgas, tās noteikti bija garas (jebpat pārāk garas skolas mazākajiem skolēniem!) taču tās apliecināja Daugavas skolas nozīmi un tās ieguldījumu sabiedrībā.

Papildus sirsnīgiem apsveikumiem dažādas organizācijas sniedza aktīvu atbalstu skolai, īpaši LAAJ, PBLA, MLOA, Daugavas Vanagi, Dnister Ukrainian Credit Cooperative, MLELD, KKM un SKKM.

Pēc formalitāšu beigām uzmanība beidzot pievērsās skolēniem. Skolas sniegumu Jubileja sarakstīja un režisēja Matīss Kaziņš. Tas bija multimediju sniegums, kas apvienoja tiešraides un ierakstītas izrādes. Izrāde dramatizēja kliņģera cepšanu skolas jubileja svinībām.

Video bija redzama skolēnu gatavošanās. Viņi devās uz MLB bibliotēku, lai atrastu recepti. Ēdienu gatavošanas piederumi tad tika iegūti no Tērvetes (Kilmorā, nevis Zemgalē) un virtuves Melburnas Latviešu namā. Tiešraides priekšnesumā skolēni uz skatuves uzsildīja sastāvdaļas. Dziesmas un dejas palīdzēja ēdiena gatavošanā, lai pabeigtu kliņģeri, skolēni pievienoja īpašo sastāvdaļu – latvisko garu. Ar šo papildinājumu, visa zāle pievienojās skolēniem dziedot Daugavas skolas dziesmu: Daugav' abas malas.

Skolas priekšnesumam sekoja individuālas klases izrādes. Dziedāja trīs mazi kukainiņi, kamēr skolas muzikanti deklamēja Kur tad tu nu biji, āzīti manu? Notika arī izglītojošas prezentācijas par skolas vēsturi un senlatviešu sētām. MLV skolēni pārdomāja arī savu pieredzes latviešu skolā.

Programmas noslēdzošajā daļā Daugavas skolas koris dziedāja vairākas dziesmas, tostarp Āvu, āvu baltās kājas un Ceļojums pa Latviju. Dziesmu programmu kuplināja citi kori. Jauniešu koris Ausma izklaidēja ar Aivieksti, bet Dainas koris dziedāja Skaista mana tēvu zeme un Sit kociņu pie kociņa, lai rit saule vakarā.

Kad priekšnesumi bija paveikti, viesi un skolas saime baudīja siltas pusdienas un dalījās stāstos par saviem laikiem Daugavas skolā.

Roberts Krofords (Crawford)
Laikrakstam „Latvietis“