|
|
Laiks Latvijā: |
LAAJ Atzinības raksti
Šogad piešķirti 10 Austrālijas latviešiem
Laikraksts Latvietis Nr. 873, 2025. g. 27. nov.
LAAJ -
Ieteikt draugiem.lv
Uldis Ozoliņš.
No kreisās: Iveta Laine, Gints Ceplenieks, Matīss Reinhards. FOTO no AZVV arhīva.
Sarma Strazda.
Aleksis Strazds.
Kārla un Slega Tuktēnas uzrunā publiku 38. AL Jaunatnes dienu atklāšanā.
Ināra Graudiņa.
Ināra Strunga.
Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) piešķir Atzinības rakstus Austrālijas latviešu sabiedrības locekļiem, vai arī atsevišķām Austrālijas latviešu organizācijām par izciliem nopelniem un veikumiem latviešu tautas labā visas Austrālijas latviešu sabiedrības mērogā. Šogad Atzinības rakstus saņēma 10 sabiedriskie darbinieki.
Uldis Ozoliņš (Melburna)
Par prasmīgu 3x3 Austrālijā padomes vadīšanu desmit gadu garumā, sekmējot jaunu dalībnieku piesaisti, īpaši ģimenes kuras iebraukušas no Latvijas, tā veicinot sabiedrības saliedētību.
Uldis Ozoliņš vairāk nekā desmit gadus pildīja „3x3 Austrālijā“ padomes priekšsēža amatu, pārņemot šo atbildību pēc Irēnes Ziedares aiziešanas mūžībā 2013. gadā. Trīsreiztrīs ir pasaules kustība visu paaudžu latviešiem un viņu ģimenēm, ar mērķi paplašināt latvisko zināšanu, latviskās kopības veicināšanu, latvisko ģimeņu stiprināšana un savstarpēju draudzību sekmēšanai.
3x3 saieti Austrālijā notiek katru gadu nedēļas garumā (janvāra mēnesī), kopš 1983. gada. Padomes priekšsēža amats ir ļoti atbildīgs un prasīgs. Katram saietam ir jānodrošina piemērotus vadītājus, ar spēju veidot pievilcīgu, saturīgu un daudzveidīgu programmu, kā pieaugušiem tā bērniem. Priekšsēdim jābūt gatavam priekšdarbu posmā sniegt padomu un rīkotājus atbalstu visas jomās. Uldis ir visus pienākumus veicis ar uzviju!
Uldis pārraudzīja 3x3 saietus posmā, kad tie būtu varējuši izsīkt. Bija svarīgi attīstīt ciešāku sadarbību ar Latvijas iestādēm, stiprinot saites starp Austrāliju un Latviju. Pateicoties viņa ieguldījumam un neatlaidībai, 3x3 šobrīd piedzīvo jaunu enerģiju, ko arī apliecina pagājušais saiets, kurš bija starp lielākajiem Austrālijā. 2026. gadā arī sagaidāms neierasti kupls dalībnieku skaits.
Uldis ir nodrošinājis, ka 3x3 Austrālijā šodien ir arvien dzīvīga un vienojoša kustība, kas turpina iedvesmot turpmākās paaudzes.
* * *
Iveta Laine un Matīss Reinhards (Melburna/Adelaide)
Par lielo darbu un enerģiju, ko Annas Ziedares Vasaras Vidusskolas (AZVV) vadītāja Iveta Laine un kordiriģents Matīss Reinhards veltīja, lai pirmo reizi Austrālijas vēsturē aizvestu AZVV jauniešu kori uz Latviju – dalībai XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2025. gadā.
Piedalīšanās Dziesmu svētkos ir kas daudz vairāk par braucienu uz Latviju vai tikšanos ar radiem – tā ir dziļa, patiesa latviskuma pieredze, kas paliks jauniešu atmiņā visu mūžu un, cerams, iedvesmos viņus turpināt šo tradīciju.
Ideja par Austrālijas jauniešu dalību svētkos radās jau pirms daudziem gadiem, kad Dzintaros tikās kordiriģents Gints Ceplenieks un toreizējā kultūras ministre Dace Melbārde. Gintam bija ideja, un ministre teica: „Brauciet!“
Kovidlaiks šo ieceri aizkavēja, taču šogad tā beidzot īstenojās. Pateicoties Ivetas Laines rūpīgajai organizatoriskajai darbībai un Matīsa Reinharda profesionālajam vadījumam, vairāk nekā 20 Austrālijas jaunieši ar lepnumu un aizrautību uzstājās Sidraba birzī, Mežaparka lielajā estrādē.
* * *
Sarma Strazda (Sidneja)
Par pašaizliedzīgu darbu tautas deju kopas „Jautrais pāris“ vadībā, Austrālijas 2025. gada 3x3 saieta rīkošanu un darbību Sidnejas Latviešu skolā, tā veicinot latvisko zināšanu izplatīšanu un latvisko ģimeņu stiprināšanu.
Sarma Strazda kopš 2014. gada ir viena no Sidnejas latviešu tautas deju kopas „Jautrais pāris“ līdzvadītājām. Sarma pati vēl aktīvi dejo, tā rādot priekšzīmi jaunajiem dejotājiem. Viņa arī apmāca dejotājus, gan dejošanā, gan tautas tērpu gatavošanā un valkāšanā. Pie tam viņa horeografē dejas, kas balstītas uz tautas deju principiem, un piemērotas „Jautrā pāra“ dejotāju spējām un vajadzībām.
Sarma, kopā ar vīru Aleksi, rīkoja un sekmīgi novadīja Austrālijas 2025. gada 3x3 saietu, kura interesantā „latviskās izcelsmes“ tēma piesaistīja neparasti lielu dalībnieku skaitu. Viņi jau 2019. gadā uzņēmās rīkot šo saietu, bet Covida dēļ tas tika atlikts, tātad rīkošanas darbi viņiem turpinājās daudzus gadus.
Sarma un Aleksis ir daudzus gadus Sidnejas latviešu skolā mācījuši bērniem tautas dejas. Sarma arī izveidoja tautas tērpu „bibliotēku“, kas pieņem tautas tērpu sastāvdaļu ziedojumus no cilvēkiem kam tērpi vairs neder vai nav vajadzīgi, un gādā lai skolas bērniem un koristiem, kam nav pašiem savi tautas tērpi, būtu tērpi ko tie var lietot svētkos un uzvedumos. Viņa rūpīgi piestrādā, lai šie tērpi tiek labi uzturēti un pareizi valkāti, vienmēr atlicinot laiku paskaidrot valkātājiem par tautas tērpu izcelsmi un valkāšanu.
* * *
Aleksis Strazds (Sidneja)
Par Austrālijas 2025. gada 3x3 saieta rīkošanu un klusu, rosīgu darbu tautas deju kopā „Jautrais pāris“, Sidnejas Latviešu biedrībā un citās Austrālijas latviešu organizācijās, tā veicinot gan Sidnejas, gan arī plašākās Austrālijas latviešu sabiedrības darbību.
Aleksis, kopā ar sievu Sarmu, rīkoja un sekmīgi novadīja Austrālijas 2025. gada 3x3 saietu, kura interesantā „latviskās izcelsmes“ tēma piesaistīja neparasti lielu dalībnieku skaitu. Viņi jau 2019. gadā uzņēmās rīkot šo saietu, bet Covida dēļ tas tika atlikts, tātad rīkošanas darbi viņiem turpinājās daudzus gadus. Aleksis uzņēmās atbildību par saieta finansiālo pusi, sastrādājoties ar attiecīgajām Latvijas un Austrālijas iestādēm un organizācijām, kārtojot visus darbus kas bija vajadzīgi lai iegūtu finansiālu atbalstu.
Aleksis ir aktīvi darbojies daudzās latviešu organizācijās, gan dzīvojot Adelaidē, gan Kanberā, gan tagad Sidnejā – to starpā vairākās tautas deju kopās, Sidnejas latviešu vīru korī un Sidnejas Latviešu skolā. Viņš vienmēr ir gatavs pielikt roku lai palīdzētu, kur kaut ko ir jādara vai jārīko, bieži veicot nepieciešamos, bet klusos darbus, par ko sabiedrība reti dzird. Tā arī Alekša organizatoriskās spējas un finansiālās zināšanas tiek bieži izmantotas latviešu sabiedrības labā, kā piemēram no 2009. līdz 2011. gada, kad viņš veica LAAJ kasiera pienākumus.
Aleksis aktīvi dejo Sidnejas latviešu tautas deju kopā „Jautrais pāris“, bet arī daudz dara „Jautrā pāra“ sarīkojumu plānošanā un organizēšanā, ne tikai palīdzot ar finansiāliem darbiem, bet arī rādot jaunākajiem dejotājiem priekšzīmi, melnos darbus veicot.
Aleksis pašreiz ir Sidnejas Latviešu biedrības valdes loceklis. Tur viņš veic gan finansiālus, gan birokrātiskus, gan praktiskus darbus. Vai tas būtu Sidnejas latviešu Jāņu sarīkojuma koordinēšana, vai dzērienu tirgošanas pārvaldīšana Sidnejas latviešu namā, Alekša darba augļus bauda plašākā Sidnejas latviešu sabiedrība.
Izvirza TDK Jautrais pāris.
* * *
Kārla Tuktēna (Sidneja)
Par sekmīgu Austrālijas Latviešu 38. Jaunatnes dienu rīkošanu.
Izvirza Sidnejas Latviešu biedrība.
Selga Tuktēna (Sidneja)
Par sekmīgu Austrālijas Latviešu 38. Jaunatnes dienu rīkošanu.
Izvirza Sidnejas Latviešu biedrība.
Māsas Kārla un Selga Tuktēnas absolvējušas Sidnejas Latviešu skolu un Annas Ziedares Vasaras vidusskolu, kur pēc tam abas bijušas arī audzinātājas. Piedalījušās Sveika Latvija! Abas arī dejojušas Sidnejas tautas deju ansamblī „Jautrais Pāris“ un 2023. gadā Latvijas Dziesmu un Deju svētkos kā dalībnieces Austrālijas Jūrmalniekos. Kārla ir Sidnejas Latviešu biedrības valdes locekle un bijusi Latviešu Jaunatnes Apvienības Austrālijā (LJAA) valdes priekšsēde. Selga patlaban ir LJAA vice-priekšsēde.
* * *
Ināra Graudiņa (Sidneja)
Par ilggadēju darbu pārstāvot Latvijas Okupācijas muzeju Austrālijā.
Ināra Graudiņa bija Latvijas Okupācijas muzeja pārstāve Austrālijā turpat kā 18 gadus – no 2005. gada septembra līdz 2023. gada jūlijam.
Viņas pārstāvniecības laikā muzejs no Austrālijas saņēma 1121 ziedojumus, ar kopīgo vērtību 889 431 eur., kas ir vairāk nekā 1 528 000 Austrālijas dolāri.
Izvirza Sidnejas Latviešu biedrība.
* * *
Ināra Strunga (Brisbane)
Par Latviešu vēsturiskā mantojuma iemūžināšanu grāmatās „Secrets of a Waterloo Baker“, „Sydney via Siberia“ un „Love, War and Crocodiles: A Life of Arvids Blumentals, aka Crocodile Harry“.
Ināra Strunga ir latviešu–austrāliešu rakstniece un medicīnas speciāliste histopatoloģijā, kura dzīvo Brisbenā, Austrālijā. Dzimusi latviskā ģimenē, Ināra beidza Bankstaunas Latviešu pamatskolu 1968. gadā, kā arī absolvēja Sidnejas Latviešu vidusskolu. Ināra pavadīja vienu gadu Minsteres Latviešu ģimnāzijā. Sidnejas latviešu sabiedrībā ilgus gadus Ināra piedalījās tautas deju kopā Rota un dziedāja korī. Ināra ir korporācijas Spīdola locekle. Dziesma Inārai ir tuvu sirdij, un kā koriste viņa ir piedalījusies vairākos Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos. Patreiz Ināra ar entuziasmu dzied Brisbanes Baltikas korī. Ināra izstudējusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specializāciju vācu valodā, un arī saņēmusi angļu valodas goda grādu. No 2024. gada Ināra ir Latvijas Okupācijas muzeja pārstāve Austrālijā.
Ināra ir pieredzējusi autore, rakstot gan daiļliteratūru, gan dokumentālus darbus, bieži smeļoties iedvesmu savas ģimenes latviskajā mantojumā un migrācijas pieredzē Austrālijā. Latviskā mantojuma iespaidi lasāmi trīs no viņas grāmatām – „Secrets of a Waterloo Baker“ (2016) – dokumentāls darbs par viņas vecāku Baltijas maiznīcu Sidnejā, Austrālijā; „Sydney via Siberia“ (2021) – romāns, kas pēta latviešu ģimenes vēsturi, deportācijas un migrācijas pieredzi; sen glabātiem ģimenes noslēpumiem, un izdzīvojušo vainas apziņu; un „Love, War and Crocodiles: A Life of Arvids Blumentāls, aka Crocodile Harry“ (2025) – dokumentāla biogrāfija par latviešu izcelsmes migrantu Arvīdu Blumentālu Austrālijā. Grāmata atspoguļo viņa daudzveidīgo un piedzīvojumiem bagāto dzīvi – viņa darbu kā krokodilu medniekam, opālu racējam un dažādu citu darbu darītājam. Viņa dzīvi dziļi ietekmēja kara laika pieredze, un viņš kļuva par spilgtu un krāsainu personību Austrālijā.
Izvirza Brisbanes latviešu biedrība.
* * *
Indulis Bernšteins (Perta)
Par entuziasmu, ieguldīto enerģiju un laiku Latviešu sabiedrības un Latviešu Centra atdzīvināšanā.
Indulis ir piedalījies tautas deju ansamblī „Pērkonītis“ un Pertas Latviešu Dramatiskās Kopas izrādēs un teātra festivālos.
Darba dēļ Indulis ir vairākus gadus dzīvojis ārzemēs un atgriezies Pertā 2024. gadā.
Kopš atgriešanās Indulis ir bijis ļoti aktīvs dalībnieks „Pērkonītī“ un ir atjaunotās Latviešu Biedrības Rietumaustrālijā valdē. 2025. gadā Indulis tika ievēlēts Daugavas Vanagu Pertas nodaļas valdē un Pertas Latviešu Centra valdē kā direktors no Daugavas Vanagiem.
2025. gadā viņš bija ļoti aktīvs DV kluba renovācijā, ziedojot garas stundas no sava brīvā laika krāsojot klubu un atjaunot kluba krēslus.
Pertas Latviešu organizācijas ir pateicīgas Indulim par viņa entuziasmu, ieguldīto enerģiju un laiku Pertas latviešu sabiedrības un Latviešu Centra atdzīvināšanā.
Izvirza Pertas Latviešu organizācijas. ■
SLUDINĀJUMI
