|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 873, 2025. g. 27. nov.
Pēteris Dārziņš -

Jauniešu koris „Ausma“ Karmenas Drēziņas vadībā. FOTO Mert Demircan.
Latvijas vēstniece Austrālijā Samija Šerifa. FOTO Mert Demircan.
Melburnas Latviešu organizāciju apvienības valdes priekšsēde Linda Graudiņa. FOTO Mert Demircan.
Valda Liepiņa sniedz svētku runu. FOTO Latvijas vēstniecība Austrālijā.
LAAJ prezidija priekšsēde Anita Andersone. FOTO Latvijas vēstniecība Austrālijā.
Valsts svētku sarīkojums. FOTO Latvijas vēstniecība Austrālijā.
Koris „Daina“ diriģenta Edgara Vegnera vadībā. FOTO Mert Demircan.
Vīru koris „Veseris“ ar diriģenti Sandru Birzi. FOTO Mert Demircan.
MLB Latviešu skolas ansamblis ar Lilitu Lauriņu. FOTO Mert Demircan.
No kreisās: LIAA pārstāvniecības Austrālijā vadītāja Sabīne Kazaka, Melburnas Latviešu organizāciju apvienības valdes priekšsēde Linda Graudiņa, Valda Liepiņa, Latvijas vēstniece Austrālijā Samija Šerifa, LAAJ prezidija priekšsēde Anita Andersone, Latvijas Goda konsuls Viktorijā Jānis Dēliņš.

Aukstajam un lietainajam laikam par spīti Melburnas Latviešu nams bija ļaužu pilns svētdien. 16. novembrī. Daudzo pazīstamo seju vidū bija arī daudzas nepazīstamas sejas. Šķietams, klāt bija netikai vecās diasporas, vai trimdas, tautieši, bet arī daudzi jaunās diasporas tautieši un arī pat sveštautiešu draugi vai radi. Dzīve, it kā, rādija tieši to, ko vēlāk minēja svētku runas teicēja.
Latvijas republikas proklamēšanas 107. gadadienas svētkus raiti vadīja Linda Graudiņa, Melburnas Latviešu organizāciju apvienības valdes priekšsēde. Skaidrs, ka svētku rīkošanā bija daudz palīgu, kuri rūpējās par nama iekārtošanu, tirdziņu, kafejnīcu un citām, it kā paši par sevi saprotamām, lietām, kuras tomēr kādam jāpadara.
Prāveste Helga Jansone aizkustinoši stāstīja par Kristīgās ticības ievešanu Latvijā un arī atgādināja par to, ka Latvijas himna ir lūgšana „Dievs, svētī Latviju“.
Bija interesanti novērot to, ka Latvijas Valsts prezidents, Edgars Rinkēvičs, savā video ieraksta apsveikumā tautiešiem visā pasaulē, runāja latviski, bet ar subtitriem angļu valodā. Bija īss, skaidrs, sirsnīgs apsveikums. Tāpat arī Latvijas Republikas vēstniece Austrālijā, Samija Šerifa, uzrunāja klātesošos gan latviski, gan angliski. Šis liecina par to, ka šie Latvijas valsts pārstāvji uzskata par svarīgu pēc iespējas plaši un labi sazināties ar ļaudīm, un ņem vērā to, ka daži ļaudis, kas Latvijai mīļi vai svarīgi, nerunā latviski. No viņas uzrunas, un vēlāk pēc svinīgā akta no privātām sarunām, radās iespaids, ka jaunā Austrālijas vēstniece Samija Šerifa jau iekļāvusies vietējā sabiedrībā. Latvijas Republikas Goda konsuls Viktorijā un Austrālijas ārējās teritorijās, Jānis Dēliņš, sirsnīgi sveica klātesošos un nodeva sveicienu no diasporas ministres. Šīs valsts pārstāvju uzrunas liecina par to, ka tautieši visā pasaulē no Latvijas iecienīti.
Svētku runas teicēja, Valda Liepiņa, ir žurnāliste, tulkotāja, sabiedriska darbiniece un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde. Viņa ir augusi Melburnā un jaunībā aktīvi piedalījās Melburnas latviešu sabiedrībā. Kādu laiku Valda mācīja Latviešu skolā, ko viņa ar patiku pieminēja, jo Valda mācījusi koru diriģenti Sandru Birzi, kas rādīja cik ciešas saites Valdai ir ar Melburnas Latviešu sabiedrību. Valda krietnu laiku dzīvojusi un strādājusi Latvijā un Eiropā. Tātad Valda ir piedzīvojusi dzīvi latviešu sabiedrībā gan Latvijā, gan arī citur pasaulē.
Kā žurnāliste, kā skaidri domājoša dzīves novērotāja, un kā saistoša stāstu teicēja, Valda savā runā „Mēs kā Latvijas neatņemama daļa – Pagātne, tagadne un nākotne“ deva daudzus ieskatus par diasporas tautiešu dzīvi. Daudzu domu graudu starpā Valda deva piemērus kā diaspora ir Latvijai vajadzīga, starp citu pieminot politisko spiedienu, ko Austrālijas latviešu sabiedrība pielietoja, lai panāktu to, ka Vitlama valdības 1974. gada lēmums atzīt Latviju kā legālu Padomju Savienības sastāvdaļu tiktu atcelts.
Svētku runas teicēja apstiprināja, ka ir lepna par savu latviešu identitāti, un, ir pārliecināta, ka diasporas tautieši var tāpat būt lepni. Svētku runas teicēja, ļoti sakarīgi, plašā daudzpusīgā runā, deva piemērus, kā latvieši ārpus Latvijas bijuši svarīgi Latvijas neatkarības atgūšanā, un kā diasporas tautieši vēljoprojām Latvijai vajadzīgi. Valda Liepiņa stāstīja par to, ka Latvijas valsts diasporas likums atzīst to, ka Latvija nebeidzas pie savām robežām, bet iekļauj arī diasporu, un stāstīja kā doma par šo ir veidojusies.
Bija interesanti dzirdēt stāstu par to kā, laikā kad Latvija atguva neatkarību, Tautas Frontes kongresā daži esot pretojušies dubultpilsonības domai, un neesot saredzējuši kā vēlamu iesaistīt vecās diasporas tautiešus, jeb trimdiniekus, kā pilntiesīgus Latvijas pilsoņus. Bet šī doma mainījusies. Valda Liepiņa teica, ka diaspora ir „daļa no Latvijas šodienas un rītdienas“ un ir arī Latvijas „nākotnes veidotāja“.
Svētku dienu skaisti papildināja jauniešu koris „Ausma“, jauktais koris „Daina“, vīru koris „Veseris“, un Līvijas Džadžas (Judge) flautas spēle Zanes Riteres klavieru pavadījumā. Bet vislielākais patīkamais muzikālais pārsteigums bija tas, cik skaidri, droši un melodiski izskanēja Melburnas Latviešu biedrības „Daugavas“ skolas bērnu ansambļa balstiņas, Lilitas Lauriņas vadībā. Klātesošajiem par šo bija liels prieks, un bija ilgi un skaļi aplausi.
Svarīgi arī minēt to, ka LAAJ prezidiju priekšsēdei Anitai Andersonei bija priecīgais uzdevums piešķirt LAAJ atzinības rakstus melburniešiem Dr. Uldim Ozoliņam un Ivetai Lainei. Uldim izteikta pateicība par 3x3 vadīšanu un Ivetai par Annas Ziedares Vasaras Vidusskolas kora piedalīšanos pēdējos jaunatnes dziesmu un deju svētkos Rīgā.
Vispār bija patīkama, dzīves pilna, gaisotne šajos valsts svētkos. Krietnais apmeklētāju skaits liecina par to, ka tautiešiem Melburnā Latvija mīļa un svarīga.
Professors Pēteris Dārziņš
Laikrakstam „Latvietis“