|
|
Laiks Latvijā: |
Valdas Liepiņas vizīte Tasmānijā
Vēsture, muzeji un jauni kontakti
Laikraksts Latvietis Nr. 874, 2025. g. 4. dec.
Mārtiņš Bičevskis -
Ieteikt draugiem.lv
Mārtiņš Bičevskis un Valda Liepiņa Velingtona kalnā. Fonā Hobarta. FOTO Elizabete Bičevska.
Valsts svētku svinēšana Tasmānijā. FOTO Brigita Ozoliņa.
Valda Liepiņa radio studijā. FOTO Mārtiņš Bičevskis.
No kreisās: Ieva Šaule, Valda Liepiņa un pūces. FOTO Mārtiņš Bičevskis.
Valda Liepiņa (no kreisās) intervē Ievu Šauli. FOTO Mārtiņš Bičevskis.
Valda Liepiņa vēro Džeimsa Plimsola bisti. Kā Austrālijas vēstnieks Padomju Savienībā, viņa oficiālā vizīte okupētajā Tallinā 1974. gada 28.–30. jūlijā bija solis, kā Austrālijas valdība atzina de jure Baltijas valstu inkorporāciju PSRS. FOTO Mārtiņš Bičevskis.
Valda ieradās no Pertas pēc nogurdinošas dienas lidojumos. Viņu sagaidīja Martins un Elizabete Bicevski. Tā kā turpmāko dienu laika prognoze nebija laba, nolēmām no lidostas doties tieši uz Velingtona kalna virsotni. Mūs sagaidīja brīnišķīga Hobartas un apkārtējo ūdeņu panorāma – pilnīgi bija vērts braukt.
Nākamā diena bija pilnībā veltīta kultūrai MONA muzejā. Valda ar Mārtiņu Bicevsku un Brigitu Ozoliņu devās ar prāmi, kur viņu sagaidīja divi muzeja darbinieki: gids Leds Emmett un muzeja operāciju vadītājs Patana Beretta. Leds pavadīja privātā ekskursijā. Muzejs ir pārsteidzoša privāta kolekcija ar pārsvarā modernās mākslas darbiem, ko finansē tasmānietis Deivids Volšs (David Walsh) Valda apmeklēja arī Brigitas izstādi Kryptos un ar Mārtiņu piedalījās sensoro instalāciju Unseen Seen, kas pieejama tikai diviem cilvēkiem vienlaicīgi.
Diskusijas pusdienas laikā ar muzeja ražošanas vadītāju bija pārsteidzoši produktīvas – izrādās, ka privāto muzeju ikdienas izaicinājumi Hobartā un Rīgā ir līdzīgi. Ar smaidu tika pieminēts arī kontrasts: MONA centrālās tēmas ir „sekss un nāve“, bet Okupācijas muzejs biežāk sastopas ar nāvi un izsūtījumiem.
Pie Brigitas mājas Valda sniedza lekciju par Baltijas tautu politiskajām aktivitātēm Austrālijā Vitlama valdības laikā. Interese bija liela gan no latviešu, gan no austrāliešu puses. Īpaši simboliski – lekcija notika tuvu pie Vitlama atlaišanas gadadienas.
Valda uzsvēra, cik nozīmīga bija latviešu, lietuviešu un igauņu kopienu aktīvā rīcība, protestējot pret iespējamo Baltijas valstu de facto aneksijas atzīšanu. Tolaik Baltijas kopienu spēcīgā reakcija, iespējams, pat mazliet ietekmēja vēlēšanu iznākumu un palīdzēja panākt, ka jaunā Frēzera valdība šo politiku atcēla. Ja tas nebūtu noticis, pastāvēja risks, ka citas valstis sekotu Austrālijai, kas savukārt vēlāk varētu sarežģīt baltiešu zemes ceļu uz neatkarības atjaunošanu.
Viena no nesen iebraukušajām latvietēm Tasmānijā pēc lekcijas tūlīt zvanīja mājās uz Latviju – viņu ļoti pārsteidza, cik vienoti un drosmīgi Baltijas cilvēki Austrālijā toreiz rīkojās.
Austrāliešiem īpaši patika, ka lekcija notika angliski un bija ļoti labi ilustrēta un viegli saprotama. Starp latviešiem bija arī Polijas goda konsuls. Pēc diskusijas apspriedām iespēju to publicēt. Vēlāk Mārtiņs sazinās ar profesoru Džeimsu Činu (James Chin), Australian Institute of International Affairs Tasmānijas nodaļas viceprezidentu, un viņš par šo ieceri izrādīja patiesu interesi. Valda sāks domāt par šo projektu kad būs atpakaļ Latvijā.
Diskusijās izskanēja jautājums par sēra Džeimsa Plimsola – pazīstama diplomāta un Tasmānijas gubernatora – lomu Baltijā. Viņa vizītes reģionā tanī laikā varbūt varētu norādīt, ka viņš pats aktīvi interesējās par Baltijas situāciju ne par labu, ne tikai izpildīja federālās valdības norādes. Jautājums joprojām nav atrisināts.
Pēc īsas pauzes Valda sniedza tradicionālo runu par godu Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai. Viņa uzsvēra, cik svarīgi mūsdienās ir stāties pretī Krievijas dezinformācijai.
Pēc lekcijām sekoja Brigitas mākslas darbnīcas apskate. Valdu patīkami pārsteidza valabiji, kas apmetušies Brigitas dārzā kā pastāvīgi iemītnieki.
Lai gan slikto laikapstākļu dēļ Mount Field Nacionālo parku šoreiz neizdevās apskatīt, tika atrasts laiks citām vietām. Valda ar Martinu, Elizabeti un Brigitu apmeklēja Tasmānijas muzeju un mākslas galeriju, kur Valdu īpaši ieinteresēja Antarktīdas ekspedīciju sadaļa.
Savulaik Valda pati mācījās botāniku un pat apsvēra iespēju pievienoties botāniskai ekspedīcijai uz Antarktīdu, tāpēc sarkans sniega „iglu“ paraugs pētnieku vajadzībām bija īsts saldais ēdiens.
Bija laiks arī apmeklēt vēsturisko sieviešu ieslodzīto cietumu un darbnīcu netālu no Hobartas centra. Savukārt universitātes mākslas kvartālā, kur Brigita strādā kā pasniedzēja, mēs apmeklējām Plimsola galeriju. Redzot lielo bronzas pieminekli filantropam Plimsolam, Valda aizdomājās par viņa iespējamo lomu Vitlama politikā un Baltijas valstu jautājumos.
Valda tikās vakarā ar Ievu Šaulu – vienu no aktīvākajām latviešu personībām Tasmānijā, kurai bez pārspīlējuma varētu būt lielākā pūču kolekcija Austrālijā. Šī intervija būs daļa no Okupācijas vēstures arhīva.
Dienas noslēgumā tika ierakstīta intervija ABC radio ar žurnālisti Helenu Šīldu. Plānotā 12 minūšu saruna izvērtās par vairāk nekā 25 minūtēm – tik ļoti Helenai un klausītājiem ieinteresēja Valdas stāstījums par pašreizējo situāciju Latvijā un Baltijā.
Valdas vizīte bija ārkārtīgi saturīga un devusi daudz jaunus kontaktus gan Tasmānijas latviešiem, gan vietējām kultūras un muzeju institūcijām. Tā bija lieliska iespēja parādīt Latviju un tās vēsturi plašākam Austrālijas sabiedrības lokam – ar cieņu, zināšanām un siltu cilvēcību.
Mārtiņš Bičevskis
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
