Ak eglīte!

Man patīk priežu meži – priežu smarža, īpaši pēc lietus, un dienas karstumā. Ziemassvētku eglīšu redzēšana man šķiet garīga pieredze. Tas var būt arī jums. Ziemassvētku eglītes rada dārgas atmiņas; ģimene, draugi, ēdiens, dziedāšana un dažiem – īstas sveces kokā pat Austrālijas vasarā!

Kāda tad ir saikne starp Ziemassvētku eglītēm un mūsu kristīgo ticību?

Mūžzaļais koks ir mūžīgās dzīves simbols, ko mēs saņemam caur Kristu, dzīvību ārpus nāves. Mūžzaļie augi var dzīvot no 100 līdz 1000 gadiem, izstiepjot savus zaļos zarus vasaras saulē un ziemas sniegā. Neatkarīgi no tā, kā mainās laika apstākļi, tie paliek zaļi visu gadu.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu pastāvīga esi –
Tu zaļo ziemas aukstumā,
Tāpat kā vasr's karstumā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu pastāvīga esi.

Jēzus vārdus Mateja Ev. beigās „Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.“ Kristus ir ar mums visos apstākļos. Nav laika, kad Kristus mīlestība nokrīt zemē kā rudens lapas. Viņa mīlošās izstieptās rokas sniedzas tālāk par mūsu dzīves ilgumu uz zemes.

Kāpēc mēs Ziemassvētku eglītei liekam sveces vai mazas gaismiņas? Jēzus ir „pasaules gaisma“, kurš spīd mūsu dzīvē. Kristus ir ar mums mūsu gaišajos un arī tumšajos laikos. Mēs ilgojamies pēc gaismas, un ne tikai fiziski – mēs vēlamies redzēt to, kas ir īsts, zināt patiesību, mēs gribam labu, nevis tumsu.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu manim patikt vari.
No Ziemassvētku eglītes
Man spīd daudz gaišas svecītes.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu manim patikt vari.

Eņģeļi rotā koku, lai atgādinātu mums, kā eņģelis Gabriels ieradās pie Marijas, lai paziņotu, ka viņa dzemdēs bērnu. Ganiem parādījās daudz eņģeļu, lai paziņotu labo vēsti par Pestītāja dzimšanu.

Jums var šķist, ka šodien eņģeļu nav un šī ir vairāk pasaka. Ne tā. Eņģelis ir Dieva sūtnis un runā Dieva vārdā. Eņģeļiem nav jābūt spārniem.

Vai šogad esat rīkojuši kādas Ziemassvētku vakariņas? Vai esat piedalījušies kādā? Te ir vārdi no vēstules Ebrejiem 13:2 Neaizmirstiet viesmīlību! Jo daži ar to pašiem, nezinot, savos namos ir uzņēmuši eņģeļus!

Eņģeļi ir mūsu vidū – cilvēki, kuri parādās mūsu dzīvē tieši īstajā laikā un stāsta mums tieši to, kas mums jādzird.

Kad tu redzi eņģeļus uz koka – aicinu padomāt par tiem cilvēkiem, kuri ir bijuši tev blakus tieši tad, kad tev tie bija vajadzīgi.

Kāpēc zvaigzne atrodas Ziemassvētku eglītes galā? Lai atgādinātu mums par zvaigzni, kas spīdēja virs Betlēmes. Tā aizveda gudros pie Jēzus bērniņa – vajadzēja 12 dienas, lai tur nokļūtu. Varbūt ir veids, kā jūs meklējat vadību no Dieva. Dievs var apgaismot jūsu ceļu.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca –
Pastāvība un cerība
Dod spēku skumjā nestundā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca.

Un tad zem koka ir dāvanas, kas atgādina dāvanas, ko gudrie nesa Jēzum – zeltu, vīraku un mirres.

Gudrie un Jēzus mīlestība iedvesmoja svēto Nikolaju – ceturtā gadsimta bīskapu Turcijā, lai dotu dāvanas nabadzīgajiem. Kopš tā laika dažādās valstīs un kultūrās Ziemassvētku vecītis nes dāvanas. Bet viņš sāka kā kristiešu bīskaps, kurš sekoja Jēzum.

Es ceru, ka, skatoties uz Ziemassvētku eglīti, turpmāk jūs atcerēsities

• ka mūžzaļais koks simbolizē mūžīgo dzīvību, kas mums ir apsolīta.
• ka gaismas uz koka, atgādina ka Kristus ir pasaules gaisma, kas dod mums cerību katru dienu.
• ka eņģeļi ir mūsu dzīvē.
• kad skatāties uz zvaigznēm vai zvaigzni sava koka galā, atcerieties, ka gudri cilvēki joprojām meklē Dieva norādījumus un vadību.

Mēs parasti esam sajūsmā par dāvanām zem egles, bet, iespējams, pati Ziemassvētku eglīte ir visdārgākā dāvana – tā, kuru mēs vienmēr atcerēsimies, vairāk nekā kādas satītas dāvaniņas, kas gadu no gada mainās.

Ak, eglīte, ak, eglīte, Cik skaista tu gan esi!

Prāv. Helga Jansone
Laikrakstam „Latvietis“