18. novembris Sidnejā

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Valsts svētki Sidnejā. FOTO Andris Kariks.

Palielināt / Enlarge

Svētku runas teicēja Valda Liepiņa. FOTO Andris Kariks.

Palielināt / Enlarge

Karoga sardze. No kreisās: Lāra Veidnere,  Dainis Galviņš, Lia Freimane. FOTO Luize Kaktiņa.

Palielināt / Enlarge

Dzied Sidnejas Latviešu vīru koris, diriģente Aija Dragūna. FOTO Luize Kaktiņa.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Mārtiņs Tuktēns, Samija Šerifa, Jānis Čečiņš, Ināra Graudiņa, Valda Liepiņa. FOTO Luize Kaktiņa.

Vijas Spoģes-Erdmanes un Pētera Erdmaņa stilizēti mākslinieciskais skatuves iekārtojums radīja klusu un svinīgu bijības pilnu gaisotni piemērotu svinīga akta noskaņai. Trīs Latvijas karogi karājās no griestiem līdz grīdai. Virs vidējā karoga pašā augšā bija brīvības pieminekļa trīs zvaigznes. Starp karoga paneļiem pavīdēja Latvijas baltie bērzi kopā ar latvju rakstiem. Liānas Vilciņas (zinta) greznais ziedu sakārtojums iekļāva karogu ainu un likās ka atmosfēra čukst – te ir Latvija.

Karogu svinīgi ienesa Jautrā pāra karoga sardze.

Vēsturisks pārskats

Studenšu korporāciju kopas Sidnejā seniore Līga Takere (Tucker) (daugaviete), svētku akta ievadā apskatīja latviešu tautas cīņas par neatkarību. Cīņas ir bijušas ilgas un grūtas un ir aprakstītas tautas dziesmās, literatūrā, rādītas teātra uzvedumos un filmās. Pēc pirmā pasaules kara nodibinātā Tautas Padome 1918. gada 18. novembrī Latviju pasludināja par neatkarīgu republiku.

Vēsturiskā pārskatā Līga Takere runāja par krievu iebrukumu 1944. gada oktobrī un par neatkarības zaudēšanu. Tauta bija spiesta dzīvot zem nežēlīgas krievu varas, bet atsevišķos cilvēkos turpinājās varonīga pretestība. Līdz ar Padomju Savienības pēkšņo sabrukumu Latvijas Augstākā padome 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju par Latvijas republikas neatkarības atjaunošanu. Līga Takere uzsvēra – atjaunota nevis no jauna dibināta.

Viņa norādīja ka pašlaik pasaulē ir nemiers sakarā ar krievu uzbrukumu Ukrainai un NATO robežas tiek pārlidotas. Notiek kiber uzbrukumi un krievu propaganda tiek izplatīta. Viss iespējamais tiek darīts, lai destabilizētu Rietumus. Eiropas savienība piesola stiprākas sankcijas pret Krieviju. NATO karaspēks sargā jaunuzbūvēto žogu, kas atdala Latviju no Krievijas un Latvijas austrumu robeža tiek nodrošināta.

Rīgā ceļ pieminekli Svešai varai spītējot, pagodinot nacionālās kustības dalībniekus. Līga Takere nobeidza ar patriotisko tautas dziesmu-

Uz ežiņas galvu liku
Sargāt manu tēvu zemi,
Labāk manu galvu ņēma
Nekā manu Tēvu zemi.

Valsts Prezidenta, Edgara Rinkēviča, sveiciens tautiešiem ārzemes parādījās video ekrānā.

Sekoja Valsts himna.

Iveta Rone (spīdola) aicināja Samiju Šerifu, Latvijas Republikas vēstnieci Austrālijā uzrunāt tautiešus. Vispirms vēstniece runāja latviski un tad angliski . Savā uzrunā Samija Šerifa pieminēja lielo attālumu, kas šķir Austrāliju no Latvijas, bet uzsvēra, ka mūs vieno kopējas vērtības, dziļa ticība kopējam mērķim, un, ka esam liela latviešu diasporas saime Austrālijā. Pazaudētā brīvība ir atkal atgūta un mēs varam svinēt Latvijas 107. gadadienu, turpinot ticēt demokrātijas principiem un brīvībai. Vēstniece arī pieminēja Austrālijas draudzīgās attiecības ar Latviju un runāja par Latvijas lielo atbalstu Ukrainai. Katrs latvietis ir Latvijai svarīgs, jo brīvība nenāca bez asins izliešanas, tāpēc nekad nedrīkst pazaudēt cerību un ticību brīvībai. Mēs esam tālu nākuši līdz brīvības atgūšanai un šodien varam svinēt sasniegumus un turpināt tiekties pēc augstākiem mērķiem.

Pēc uzrunas vēstniecei pasniedza skaistus ziedus.

Svētku runa

Iveta Rone pieteica galveno svētku runas viesi, Valdu Liepiņu (zinta). Valda Liepiņa ir Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde. Viņas temats bija: Mēs kā Latvijas neatņemama daļa – Pagātne, tagadne un nākotne.

Valdas Liepiņas svētku runa bija saistoša un interesanta. Viņa iesāka ar valsts neatkarības vēsturisko kontekstu, atzīmējot, ka pagājuši 107 gadi kopš valsts dibināšanas (ar 50 gadu pārtraukumu dēļ padomju okupācijas). Starplaikā notika neatkarības atjaunošana (1990-91) un ir 25 gadi kopš Latvija sastāv Eiropas Savienībā un 20 gadi NATO. Latvijas neatkarība tika atjaunota, nevis no jauna dibināta, jo 1918. gada valsts nepārtrauktība tika saglabāta.

Trimdas sabiedrība uzturēja latvisko identitāti padomju okupācijas laikā un ir pārtapusi par mūsdienu diasporu. Šodienas diaspora ir tilts starp Latviju un pasauli, sniedzot ieguldījumu kultūrā, politikā un ekonomikā. Kādreizējā atšķirība starp latviešiem Latvijā un ārzemēs izzūd. 2018. gada Diasporas likums oficiāli atzīst diasporu kā daļu no latviešu nācijas, un stiprina valsts un diasporas sadarbību.

Austrālijas latvieši ir būtiski veicinājuši kultūras dzīvi gan skolās, koros un nometnēs, tautas deju grupās un baznīcās. Jāpiemin arī multikulturālismu 70. gados kā arī SBS raidījumu izveidošanu. Politiski izšķiroša uzvara izveidojās 1974-75 gadā, lai panāktu Austrālijas lēmuma atcelšanu par PSRS Baltijas valstu aneksijas atzīšanu, tā palīdzot saglabāt Latvijas juridisko nepārtrauktību. Baltiešu aktivitātes Austrālijā, kā arī Baltic Freedom Ship demonstrācijas, atbalstīja Latvijas neatkarības kustību.

Daudzi joprojām jūtās vairāk kā trimdinieki nekā diaspora bet referente uzsver, ka latviešu identitāte pārsniedz robežas. Personīgās liecības par trimdu un izdzīvošanu ir spēcīga viela pret dezinformāciju. Ārzemju latvieši palīdz saglabāt nacionālo identitāti un arī kalpo kā Latvijas kultūras un politikas starptautiskie pārstāvji.

Dubultpilsonība ir privilēģija, pēc kuras iepriekšējās paaudzes ilgojās. Ieguvumi ir balsstiesības Saeimas, pašvaldību, Eiropas Parlamenta vēlēšanās un referendumos. Ir arī iespēja dzīvot, strādāt un studēt Latvijā kā arī Eiropas Savienībā. Līdzīga ir iespēja iekļūt Eiropas Savienības Institūcijās, NATO, ANO un Latvijas valsts dienestos. Balsošana ir būtiska, lai nepieļautu un ierobežotu populismu un dezinformāciju. Diasporas līdzdalība stiprina Latvijas demokrātiju.

Valsts aizsardzība rada nopietnas bažas un diskusijas turpinās par ārzemēs dzīvojošo latviešu iesaukšanu. Līdz 2027. gadam ārvalstīs deklarētie pastāvīgie iedzīvotāji ir atbrīvoti no dienesta, tāpēc ir svarīgi atjaunot deklarēto dzīvesvietu.

Nepārtraukti draudi un dezinformācija nāk no Krievijas. Baltijas brīdinājumi par Krieviju Eiropā ilgi tika ignorēti, bet tas mainījās pēc 2022. gada. Dezinformācijas mērķi ir graut uzticēšanos institūcijām un pārrakstīt vēsturi, noliedzot okupāciju. Sašķelt latviešus savā starpā un atsvešināt no sabiedrotiem ir vēl viens mērķis, kā arī mazināt atbalstu Ukrainai. Taktikas ir attīstījušās no primitīvas padomju propagandas līdz izsmalcinātai digitālai manipulācijai. Ikdienas Latvija saskaras ar kiberuzbrukumiem, uzbrukumiem kultūras institūcijām – kā piemēram Okupācijas muzejam, un troļļiem tiešsaistē. Ir svarīga precīza valoda. Tas ka krievs, vai Krievijas pilsonis, nes politisku nozīmi.

Referente ieteica atpazīt puspatiesības un runāt publiski darba vietās, vietējos mēdijos, skolās un sabiedriskos pasākumos. Rakstīt vēstules ir efektīvāk kā e-pasts. Viņa ari ieteica veidot tuvas attiecības ar ukraiņiem, somiem un citām Baltijas grupām. Svarīgi būt aktīviem un informētiem diasporas grupās pasaulē un ziņot vēstniecībām par koordinētu dezinformāciju.

Okupācijas muzejs ir trimdinieku dibināts un lielā mērā diaspora to finansē. Šī institūcija ir svarīga Latvijas vēstures skaidrošanai ārvalstu amatpersonām. Muzejs ir ietekmīgs līdzeklis cīņā pret dezinformāciju. Tiek celts jauns piemineklis par godu pretošanās kustībai pret padomju okupāciju.

Noslēgumā Valda Liepiņa teica, ka Latvijas brīvība tika atgūta patiecoties vienotībai starp latviešiem Latvijā un ārpus tās. Tāda pati vienotība vajadzīga šodien, lai aizsargātu demokrātiju globālu apdraudējumu laikā. Diaspora nav Latvijas pagātne. Tā ir Latvijas tagadne un nākotne. Mīlēt Latviju nozīmē būt modram, aktīvam un patiesam.

Lai dzīvo Latvija!

Valda Liepiņa arī saņēma skaistus ziedus.

Apbalvojumi

Jānis Čečiņš, SLB valdes priekšsēdis paziņoja apbalvojumus un izsniedza rakstus.

• Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) balva 2025. gadā piešķirta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē arhibīskapei emerita Laumai Zušēvicai par ilggadēju garīgās dzīves uzturēšanu un vadīšanu, pedagoģisko darbu un latviskās identitātes stiprināšanu pasaulē.
• Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda un padomes Atzinības raksts piešķirts 38. Austrālijas Latviešu Jaunatnes dienu rīcības komitejai par 38. Jaunatnes dienu sekmīgu rīkošanu un izcilu norisi 2024. gada 27-31. decembrī, Sidnejā, Austrālijā.

Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē:

• Atzinības Raksts Inārai Graudiņai par ilggadējo pašaizliedzīgo darbu, pārstāvot Latvijas Okupācijas muzeju Austrālijā. Ināra Graudiņa bija Latvijas Okupācijas muzeja pārstāve Austrālijā turpat 18 gadus – no 2005. gada septembra līdz 2023. gada jūlijam. Viņas pārstāvniecības laikā muzejs no Austrālijas saņēma 1 121 ziedojumu, ar kopīgo vērtību 889 431 €., kas ir vairāk kā 1 528 000 Austrālijas dolāri.
• Atzinības Raksts Kārlai un Selgai Tuktēnām par sekmīgu 38. Jaunatnes dienu rīkošanu.
• Atzinības Raksts Sarmai Strazdai par pašaizliedzīgu darbu vadot tautas deju kopu Jautrais pāris, Austrālijas 2025. gada 3x3 saieta rīkošanu un darbību Sidnejas Latviešu skolā, tā veicinot latvisko zināšanu izplatīšanu un latvisko ģimeņu stiprināšanu.
• Atzinības Raksts Aleksim Strazdam par Austrālijas 2025. gada 3x3 saieta rīkošanu un klusu, rosīgu darbu tautas deju kopā Jautrais pāris, Sidnejas latviešu biedrībā un citās Austrālijas latviešu organizācijās tā veicinot gan Sidnejas gan arī plašākās Austrāijas latviešu sabiedrības darbību.

Sidnejas Latviešu Biedrības Atzinības Raksts piešķirts Liānai Vilciņai par neatlaidīgo darbu veikalā Rīgā, draudzīgi popularizējot Latviju un Sidnejas latviešu sabiedrību.

Pēc apbalvojumiem sākās svētku koncerta daļa.

Viļa Plūdoņa Trīs zvaigznes, Lindas Ozeres (spīdola) skandējumā bija izjusts un patiess.

Tad uz ekrāna parādījās SLB skolas saime Sandras Dragūnas vadībā. Aizkustināja bērnu sirsnība dziedot Skaista mana tēvu zeme.

SLB koris, Skanda, ar diriģenti Dainu Kainu (gaujmaliete), kuplināja programmu ar divām dziesmām, Mārtiņa Brauna Mīļā ir kā uguns un Romāna Grantovska Svētī Kungs šo mūsu zemi. Pie klavierēm pirmajai dziesmai bija Viktorija Mačēna un otrai Sandra Dragūna.

Vispusīgā mūziķe Daina Kaina radīja dažādību priekšnesumos un iecēla liriskā sapņu pasaulē ar Andreja Medņa, vijoles solo, Manai skaistai sapņu zemei Latvijai. Klavieru pavadījumu veica Viktorija Mačēna.

Sidnejas Latviešu Vīru koris jau kopš gadiem ir nostabilizēta vienība un neatņemama daļa no Sidnejas sabiedrības. Pa gadiem diriģenti mainījušies kā arī daudz dziedātāju, bet koris pastāv. Vīru koris noslēdza vakaru ar četrām dziesmām, Valtera Kaminska Priedes, Tiklas Ilsteres Tēvu zeme runā, Raimonda Paula Tautas dziesma un Ērika Ešenvalda Aicinājums.

Priedes izskanēja braši, un Tēvu zeme runā bija liriskāks izpildījums ar Toma Mačēna solo dziedājumu. Pie pēdējās dziesmas, Aicinājums, vīriem pievienojās Skanda un soliste Lāna Kaina. Kainas dzidrais soprāns viļņoja pāri vīru un sievu balsīm radot profesionālu un skaistu mūzikas baudījumu. Kori diriģēja Aija Dragūna.

Vakaru noslēdza ar kopdziesmu Pūt vējiņi, un svētki turpinājās Mārtiņa Siliņa zālē ar atspirdzinājumiem.

Svētku ziedojumi veltīti Okupācijas muzejam.

Malda Salduma