|
|
Laiks Latvijā: |
Valsts svētki Pertā
Latvijas 107. neatkarības gadadienas svinības
Laikraksts Latvietis Nr. 875, 2025. g. 11. dec.
Imants Kīns -
Ieteikt draugiem.lv
Latvijas Vēstniece Austrālijā Samija Šerifa. FOTO Sarmīte Liepa.
Valda Liepiņa uzrunā Pertas latviešus. FOTO Sarmīte Liepa.
No kreisās: Indulis Bernšteins saņem LAAJ Atzinības rakstu no LAAJ vicepriekšsēžas Pertā Jāņa Vucēna. FOTO Sarmīte Liepa.
Tautas deju kopa „Pērkonītis“. FOTO Sarmīte Liepa.
8. novembra pasākuma dalībnieki. Priekšā Latvijas Vēstniece Austrālijā Samija Šerifa un Latvijas goda konsuls Rietumaustrālijā Imants Kīns.
No kreisās: Latvijas goda konsuls Rietumaustrālijā Imants Kīns, Ukrainas asociācijas Rietumaustrālijā prezidents Volijs Perzilo (Wally Perzylo), Igaunijas goda konsule Anu Van Hattam, Belmontas padomes deputāts Džordžs Sekula (George Sekulla), LAAJ vicepriekšsēdis Pertā Jānis Vucēns. FOTO Sarmīte Liepa.
Es vienmēr ar nepacietību gaidu novembra mēnesi. Ir divi iemesli apmeklēt Latviešu centru – pirmkārt, novembrī ieradīsies viesis no Latvijas, mūsu Latvijas vēstniece Austrālijā; otrkārt, 18. novembrī latviešu kopiena svinēs valsts svētkus, un tā ir arī mūsu meitas Maijas dzimšanas diena.
8. novembris
8. novembrī plkst. 13.00 Latviešu centrā mums bija brīnišķīgs pasākums, lai atzīmētu Latvijas 107. neatkarības gadadienu.
Nesen atjaunotais Daugavas Vanagu klubs bija pilns ar cilvēkiem, un mēs ar lepnumu varējām to parādīt mūsu diviem goda viesiem – Latvijas Republikas vēstniecei Austrālijā Samijai Šerifai un Okupācijas muzeja priekšsēdei Rīgā Valdai Liepiņai.
LAAJ vicepriekšsēdis Pertā Jānis Vucēns sveica visus klātesošos un pateicās Daugavas Vanagiem par telpu nodrošināšanu.
Ar lielu prieku un lepnumu es iepazīstināju Samiju Šerifu, kura tika iecelta par LR vēstnieci Austrālijā 2025. gada 18. septembrī. Dažu mēnešu laikā viņa aktīvi jau bija apmeklējusi Austrālijas latviešu kopienas, kā arī veikusi savus pienākumus Kanberā. Samija sāka darbu Ārlietu ministrijā 2007. gadā un ir strādājusi Latvijas vēstniecībās Turcijā un Ēģiptē. Viņa ir bijusi vairāku ministrijas departamentu vadītāja. Samijai ir grāds Tuvējo Austrumu politikā un kultūrā no Londonas Universitātes, un viņa runā četrās valodās – latviešu, angļu, arābu un krievu.
Samija sacīja, ka ir patīkami būt Pertā un cik nozīmīga diaspora ir Latvijas attīstības veicināšanā, kā arī aicināja nekad neaizmirst upurus, kas doti Latvijas neatkarības iegūšanai.
Jānis Vucēns iepazīstināja ar Valdu Liepiņu, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdi, kura sniedza 18. novembra runu. Tas bija īpaši piemēroti, jo Valda ir īsta patriote! Dzimusi Melburnā, aktīva latviešu kopienā, kopā ar Anitu Andersoni dibināja Tautas frontes Austrālijas nodaļu un 1999. gadā pārcēlās uz Latviju. Viņa strādājusi ES institūcijās un Luksemburgā, un 2024. gadā kļuvusi par Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdi – brīvprātīgu amatu. Interesanti, ka Okupācijas muzeju 1992. gadā Rīgā nodibināja latviešu diasporas organizācijas.
Valdas runa bija veltīta Latvijas diasporas izšķirošajai nozīmei valsts attīstībā.
Citāts no runas:
„Latviešu diaspora spēlē nozīmīgu un daudzpusīgu lomu mūsu nacionālās un politiskās identitātes saglabāšanā, ekonomikas stiprināšanā, politiskās drošības aizsardzībā un Latvijas pārstāvēšanā starptautiskajā arēnā. Latviešu tautas mantojums turpina dzīvot ārzemēs.“
Viņa uzsvēra, cik īpaša privilēģija mums Austrālijā ir dubultpilsonība. Mēs varam balsot abās valstīs, un Latvijā, kur balsošana nav obligāta, diasporas līdzdalība vēlēšanās ir ārkārtīgi svarīga. Latvijas pilsonība padara mūs par ES 27 dalībvalstu pilsoņiem.
Valda atgādināja, ka atgriešanās neatkarībā pēc 1990. gada 4. maija deklarācijas tika apšaubīta ar PSRS militāriem uzbrukumiem Rīgā, kur Vecrīgā tika izveidotas barikādes un latviešu aizstāvji tika nogalināti. Tikai 1991. gada 21. augustā pasaule oficiāli atzina Latvijas neatkarību – dienu, kas jāatceras un jāsvin.
Citāts no Valdas runas:
“Šodien, 35 gadus pēc neatkarības atjaunošanas gandrīz tikpat daudz latviešu izcelsmes cilvēku dzīvo ārpus Latvijas kā tās teritorijā. Diaspora nav tikai pagātnes atspoguļojums – tā ir daļa no Latvijas tagadnes un nākotnes.“
Viņa uzsvēra diasporas lomu cīņā pret Krievijas agresiju un dezinformāciju, kā arī nepieciešamību būt skaļiem, vienotiem un aktīviem.
Valda arī uzsvēra Diasporas likuma nozīmi, kas pieņemts 2018. gada 1. novembrī:
Citāts:
„Diasporas likums atzīst, ka Latvija nebeidzas pie savām robežām. Tas apliecina, ka ikviens latvietis – lai kur viņš dzīvotu – ir daļa no mūsu nācijas.“
Viņa atgādināja arī par nesenajiem draudiem Okupācijas muzejam, tostarp Molotova kokteiļa uzbrukumu tās direktora birojam un regulārajiem vandalisma gadījumiem.
Ko mēs varam darīt?
Valda noslēdza savu runu ar konkrētiem rīcības priekšlikumiem:
- Atpazīt valodas nianses un puspatiesības un spēt tās atspēkot.
- Mācīt draugus un ģimeni pārbaudīt informācijas avotus, atpazīt botus, izvairīties no manipulācijām; rīkot darbnīcas.
- Diasporas latvieši var izteikt viedokļus vietējos medijos, tiešsaistē, skolās un kopienu pasākumos.
- Viedoklis ir spēcīgāks, ja tas nāk no pilsoņiem, nevis valdībām – un rakstiskā veidā, nevis e-pastos.
- Meklēt un atbalstīt uzticamus avotus: LSM.lv, Delfi Faktiskā, Re:Baltica, EUvsDisinfo.
- Veidot saiknes ar līdzīgi domājošām kopienām – ukraiņiem, baltiešiem, somiem u.c.
- Dalīties ar patiesiem stāstiem no Ukrainas un atgādināt par Latvijas okupāciju un brīvības ceļu.
- Sekot latviešu medijiem, podkāstiem, kultūras veidotājiem.
- Informēt vēstniecības par propagandas materiāliem, ko pamanām.
Noslēguma citāts:
„Šodien, atzīmējot Latvijas Republikas 107. gadadienu, mēs varam būt lepni par savu mantojumu, vēsturi, sasniegumiem un pienesumu Austrālijai.“
Pēc pārtraukuma Valda nolasīja vēl vienu ļoti rūpīgi izpētītu lekciju angļu valodā – „Kā Vitlams nodeva Austrālijas baltiešus 1974. gadā“. Tā pierādīja, cik spēcīga ir diaspora, kad tā ir vienota: jau pēc 17 mēnešiem Malkolma Freizera valdība atcēla Vitlama valdības pieņemto de iure atzīšanu Baltijas valstu inkorporācijai PSRS.
Jānis Vucēns noslēdza pasākumu, pateicoties visiem iesaistītajiem. Pēc Valdas iedvesmojošajām runām neviens nesteidzās mājās, un tikai pēc pāris stundām DV klubs kļuva tukšs. Paldies DV par ēdieniem un dzērieniem!
Jā, novembris Latvijas centrā vienmēr ir kaut kas, ko gaidīt ar prieku!
18. novembris
Plkst. 7.00 no rīta, 2025. gada 18. novembrī.
Ir vēss rīts, ko sasilda to cilvēku siltās sirdis, kuri pulcējas uz divu Latvijas karogu pacelšanu Latvijas centrā. „Dievs, svētī Latviju!“ skan pāri autostāvvietai, un garāmejošie austrālieši pagriežas pret mums. Mēs nodziedam „Daudz baltu dieniņu“ arī trīsgadīgajam Džordžam, jo viņam ir dzimšanas diena.
Plkst. 18.00 ap 50 cilvēku pulcējas Latviešu centrā uz atceres aktu. Piedalās Igaunijas goda konsule Anu Van Hattam, Belmontas padomes deputāts Džordžs Sekula (George Sekulla) un Ukrainas asociācijas Rietumaustrālijā prezidents Volijs Perzilo (Wally Perzylo). LAAJ viceprezidents Jānis Vucēns sveic klātesošos un norāda, ka šī ir priecīga diena. Jāsaka, ka visi atnākušie līdzi atnesa prieku un cieņu visiem latviešiem, kas cīnījušies par Latvijas neatkarību.
Latvijas un Austrālijas karogi tika ienesti zālē, un Ivonna Danberga, jaunievēlētā Rietumaustrālijas latviešu apvienības priekšsēde, sniedza vakara ievadrunu. Eva Vlahova, latviešu luterāņu draudzes priekšsēde, vadīja visus dziesmās, Bībeles lasījumos un „Mūsu Tēvs“ lūgšanā.
Pertas Daugavas Vanagu priekšsēdis Ilmārs Rudaks atklāja pasākumu un iepazīstināja ar „Pērkonīti“, kas sniedza jautrus, kājas dīdinošus tautas deju priekšnesumus.
Jānis Vucēns nolasīja apsveikumus Pertas latviešu kopienai no LAAJ prezidentes Anitas Andersones. Viņa aicināja mūs visus atbalstīt Latviju šajos nestabilajos un izaicinājumu pilnajos Eiropas laikos. Diasporai ir spēks un iespēja darīt visu iespējamo, lai garantētu Latvijas nākotni kā demokrātiskai un neatkarīgai valstij. Tas sasaucas ar Valdas Liepiņas teicamās lekcijas būtību, ko viņa nolasīja 8. novembrī Latvijas centrā, par diasporas nozīmi.
Jānis Vucēns LAAJ vārdā pasniedza Indulim Bernšteinam LAAJ balvu par izcilo darbu latviešu kopienas labā Pertas pilsētā. Apsveicam, Induli!
Mēs noskatījāmies Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča uzrunu visiem latviešiem par godu Latvijas neatkarības 107. gadadienai, kas tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī.
Kā Latvijas goda konsuls es sveicu klātesošos jaunās Latvijas vēstnieces Austrālijā Samijas Šerifas vārdā. Aicināju Latvijas pilsoņus pārliecināties, ka viņi piedalīsies nākamā gada Saeimas vēlēšanās.
Es iepazīstināju ar Jāni Vucēnu, kurš teica galveno runu ar nosaukumu „Nepakļaušanās“. Jānis ir viens no tiem cilvēkiem, kas ir mūsu latviešu kopienas „līme“ šeit Pērtā.
Tā bija aizraujoša, rūpīgi izpētīta un spēcīga runa, kas atgādināja mums visiem par Latvijas spēku un izturību cauri vēsturei. Lieliska runa, Jāni!
Mēs visi kājās stāvot ar lepnumu un aizrautību nodziedājām Latvijas himnu „Dievs, svētī Latviju!“.
„Pērkonītis“ atgriezās uz skatuves un atkal lika mums smaidīt un aplaudēt līdzi viņu dejām.
Mēs piecēlāmies kājās, kad abi karogi tika iznesti, un Jānis Vucēns pateicās visiem, kas bija palīdzējuši padarīt šo vakaru par lieliskiem svētkiem. Ilmārs skaļi pateicās Jānim!
Imants Kins
Latvijas goda konsuls Rietumaustrālijā
SLUDINĀJUMI
