Lidija Dombrovska Larsena

Palielināt / Enlarge

Lidija Dombrovska-Larsena.

Pirmo reizi es satiku Lidiju viņas 100 gadu jubilejā aprūpes namā. Es biju satraukts un priecīgs viņu satikt. Ieejot iestādē, redzēju, ka ieeja bija izrotāta ar košām „Priecīgu 100.  dzimšanas dienu, Lidija!“ zīmēm, baloniem un lentēm. Aprūpētāji bija ļoti viesmīlīgi un sirsnīgi. Šeit valdīja ļoti draudzīga atmosfēra! Lidijas istaba bija pilna ar dzimšanas dienas rotājumiem un lielu Latvijas karogu. Tur bija Nora ar savu meitu Belīnu, un brīdi vēlāk pievienojās arī viņas ģimenes ārsts.

Man līdzi bija Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča apsveikuma vēstule Lidijai viņas 100 gadu jubilejā. Es turēju viņas roku un nolasīju to skaļi. Lasot vēstuli, Lidija uz mani raudzījās uzmanīgi, un acīs sariesās asaras. Nora vēlāk teica, ka Lidiju ļoti aizkustinājis gan prezidenta sveiciens, gan mana ierašanās. Lai gan Lidija bija pilnībā apzinīga un uztvēra visu, kas notika ap viņu, viņa varēja izdvest skaņas, bet nespēja runāt.

Nedēļu vēlāk mani ielūdza uz Lidijas mājām, kur dzīvoja Nora ar meitu, lai kopā ar viņas draugiem un kaimiņiem noklausītos Noras stāstījumu par Lidijas neparasto dzīvi. Tur redzēju daudz viņas gleznu un vairākas daiļliteratūras un dzejas grāmatas, ko viņa bija sarakstījusi. Neilgi pēc savas 100. dzimšanas dienas Lidija devās tālāk savā nākamajā noslēpumainajā dzīves posmā.

Lidija, dzimusi Rīgā 1925. gadā un kopš 1943. gada dzīvojusi Dānijā, Zviedrijā, Francijā un no 1983. gada Austrālijā, vienmēr bija Latvijas patriote. Lidija ir pasaulē pazīstama gleznotāja, rakstniece un dzejniece. Viņa sekoja vācu mākslinieku grupai Der Blaue Reiter („Zilais jātnieks“), kurā darbojās arī Kandinskis. Minhenē ir mākslas galerija ar plašu Der Blaue Reiter kolekciju. Andra un es esam apmeklējuši šo galeriju, un tā palikusi kā viena no iespaidīgākajām un atmiņā paliekošākajām pieredzēm manā dzīvē. Es biju lasījis viņa grāmatu „Par garīgo mākslā“. Šajā galerijā var hronoloģiski izsekot Kandinska dzīvei caur viņa krāsainajiem un abstraktajiem mākslas darbiem. Lidijas mīļākā krāsa ir zilā. Lidija dzīvē sastapās ar pasaules slaveniem 20. gadsimta māksliniekiem, piemēram, Ležē, un ekspresionistiem, piemēram, Marku Šagālu, kā var izlasīt rakstā, kas 2010. gada oktobrī publicēts Rietumaustrālijas avīzē.

Es apmeklēju Lidijas bēres piektdien, 2025. gada 31. oktobrī Fremantlē. Nora un viņas meita Belīna nesa ziedu vainagus, un uz Lidijas zārka bija trīs karogi – Dānijas, Austrālijas un Latvijas. Nora bija ģērbusies Latvijas krāsās – sarkanbaltsarkanā. Pirms Nora lasīja nekrologu, skanēja Latvijas himna. Nora un es dziedājām.

Nora nolasīja savu poētisko un sirsnīgo nekrologu savai mātei Lidijai. Skatīt saiti. Divos lielos ekrānos tika rādīta montāža ar Lidijas un viņas ģimenes fotogrāfijām.

Es izsaku godu Lidijai Dombrovskai Larsenai, pasaulslavenai latviešu māksliniecei, kura dzīvoja Pertā 43 gadus – visilgāko savas 100 gadu dzīves daļu uz šīs zemes.

Imants Kins