|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 877, 2026. g. 8. janv.
Gunārs Nāgels -

Sveicināti, lasītāji!
2026. ir sācies skaļi. Kādas sekas būs ASV prezidenta Trampa lēmumam uzbrukt Venecuēlai 3. janvārī un aizvest uz ASV tās vadītāju Nikolasu Maduro? Mēs vienmēr skaļi atkārtojam, ka Latvijai, kā mazai un militāri nespēcīgai valstij, ir svarīga starptautisko likumu ievērošana. Bet kā tas ir tagad?
Apvienoto Nāciju Drošības padomē ir piecas pastāvīgas padomes locekles – Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Francija, Krievija un Ķīna – un desmit nepastāvīgas locekles, kuras tiek pārvēlētas ik uz diviem gadiem. Latviju 2025. gadā ievēlēja par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli periodam 2026. – 2027. Kā pirmo no trim prioritārām jomām darbam ANO Drošības padomē Latvija izvirzīja: „aizsargāt noteikumos balstītu starptautisko kārtību atbilstoši ANO Statūtiem, tostarp, lai panāktu taisnīgu mieru Ukrainā“.
Drošības padomē uz šo pašu periodu ir ievēlēta Venecuēlas kaimiņvalsts Kolumbija. ASV prezidents Tramps pēc Maduro sagrābšanas brīdināja Kolumbijas prezidentu Gustavo Petro ar vārdiem: „Viņam jāuzmana sava pakaļa“. Otrā Latīņamerikas locekle ANO Drošības padomē šogad ir Panama, kurā ASV iebruka pirms gandrīz tieši 36 gadiem, un kuras prezidentu Manuelu Norjegu tā sagūstīja arī tieši 3. janvārī. Norjegu aizveda kā kara gūstekni uz ASV, kur viņš tika notiesāts par narkotiku tirdzniecību, naudas izspiešanu un naudas atmazgāšanu.
Prezidents Tramps paziņojis, ka ASV uz laiku pārvaldīs Venecuēlu un nodrošinās ASV naftiniekiem piekļuvi Venecuēlas naftas rezervēm, kuras ir lielākās pasaulē.
Vai lielās naftas rezerves ir tikai sagadīšanās? No valstīm ar pasaulē 10 lielākām naftas rezervēm, neieskaitot pašu ASV, Tramps ir veicis militārus uzbrukumus trijās valstīs – Irānā, Nigērijā un tagad Venecuēlā, un draudējis vienai ar anektēšanu – Kanādai.
Timotijs Snaiders pievērš uzmanību faktam, ka pirms četrām nedēļām ASV palīdzēja Venecuēlas aktīvistei Marijai Mačado tikt ārā no Venecuēlas, lai saņemtu Nobela Miera prēmiju Norvēģijā. Viņš min, ka tas varētu drīzāk bijis darīts, lai nebūtu konkurence varai Venecuēlā, jo Tramps paziņoja, ka sadarbosies ar neleģitīmo Venecuēlas viceprezidenti Delsiju Rodrigesu, ne ar Mačado un ne ar īsto 2024. gada vēlēšanu uzvarētāju Edmundo Gonsalesu.
Preses konferencē dienu pēc Nobela Miera prēmijas piešķiršanas ceremonijas Mačado jautāja, vai viņa atbalsta Amerikas Savienoto Valstu iebrukumu. Viņa atbildēja, ka „Venecuēlā jau ir iebrukts“, uzskaitot Krievijas un Irānas aģentu, Kolumbijas narkotiku grupējumu, kā arī Hamas un Hezbollah klātbūtni, kas „brīvi darbojas saskaņā ar režīmu“, pārvēršot „Venecuēlu par Amerikas noziedzības centru“. Viņa apgalvoja, ka „režīmu uztur“ finansējums „no narkotiku tirdzniecības, naftas melnā tirgus, ieroču tirdzniecības un cilvēku tirdzniecības. Mums ir jāpārtrauc šīs plūsmas“.
2026. solās būt bīstams gads!
GN
2025. g. 8. janv.