Ilgas pēc Iļģiem

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Iļģi. No kreisās: Gati Gaujenieks, Egons Kronbergs, Vilnis Strods, Ilga Reizniece, Māris Muktupāvels. FOTO Fils Vindsors (Phil Windsor).

Palielināt / Enlarge

Iļģi. Ilga Reizniece, Māris Muktupāvels. FOTO Fils Vindsors (Phil Windsor).

Palielināt / Enlarge

Publika Iļģu koncertā. FOTO Fils Vindsors (Phil Windsor).

Palielināt / Enlarge

Publika Iļģu koncertā. FOTO Fils Vindsors (Phil Windsor).

Laika pareģotāji solīja, ka pirmdien, 29. decembrī būšot 40 grādi, kā varētu to Adelaides vasarā sagaidīt. Pareģojums bija uz strīpas ar manāmu saules spēku. Pulksten 17.00 pulks Iļģu koncerta gājēju atradās Arkabas hoteļa telpās, atsvaidzinoties vēsās telpās.

Koncerta zāle bija augšstāvā, un tās bāra apkalpe rosīgi darbojās. Tā kā vietas nebija numurētas, bija vairākas sēdvietu izvēles – rindas krēsli, ap maziem galdiem, kā arī pusaplī mīkstie dīvāni. Sēdvietas atradās ap koka apaļās grīdas skatuves priekšā.

Pirms koncerta sākuma plkst 18.00 ienesa daudz papildu krēslus. Tie, kas ieradās ne tik laicīgi, varēja apsēsties uz grīdas vai grīdas malas. Gaisotne bija priecīga, neformāla un draudzīga.

Iļģi ir Latvijas folkloras mūzikas koka stumbrs, kas kopš 1981. gada ir veidojis un iespaidojis folkloras dzīvību. Gadu mijā šim stumbram izauguši daudz zaru. Viņu saknes ir tautai nodevušas bagātu dziesmas krājumu, kas vēl šodien turpina veidot folkloras nākotni, ieskaitot darbību ar bērniem, festivālos, skolās un aktivitātēs, tāpat kā šīs Kultūras dienās Ģimenes rītā.

Pēc 44 gadiem Iļģu spēks turpina iepūst tautai spēcīgu atjaunošanas dvašu. Tās mūzikas kodols pastāv latviešu tautas dziesmās. Pa gadiem Iļģi ir izveidojuši laikmetīgas apdares, kur ievijas cittautu ietekme, bet tas papilda un neatņem latviešu folkloras pamatu.

Muzicējot pasaules festivālos, Iļģi ir nopelnījuši vairums balvu un ar to ir pazīstami. Viņu starptautiskā skaņa justos kā mājās uz WOMAD festivāla skatuves, vai Adelaidē vai Viltšīrā (Wiltshire) Anglijā. Viņu dziesmu apdares ir dvēseles barība, kas iedarbina prieka emocijas.

Pa laikam dalībnieki ir mainījušies, bet dibinātāji Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels turpina muzicēt. Uz skatuves pievienojās ilggadīgie mūziķi Gatis Gaujenieks un Egons Kronbergs. Mārtiņu Lindi atvietoja Vilnis Strods, kas agrāk piedalījās grupā. Šo sastāvu pēdējo reizi dzirdējām Austrālijā Sidnejas Kultūras dienās 2002 gadā.

Pirmā daļā ar Ilgas neformālo pieteikšanu un Iļģu pasniegumu uz laika klātesošos izrāva no ikdienas, izjūtot spēcīgo kopību. Māra dziļā un dzidrā basu balss īpaši izskanēja dziesmā Trejdeviņi spēlmanīši. Ilgas unikālā balss ar skaidriem vārdiem iedeva Laima dziesmai savu raksturu. Dzirdējām balsis, ģitāru, varganu, kokles, akordeonu, stabuli, dūdas un bungas. Katrs Iļģu dalībnieks ir pats pa sevi talantīgs, un ilggadīgā profesionālā saspēle ir dzirdama un redzama. Īpaši jāpiemin Māri, kas ir muzikāli daudzpusīgs, pārvaldot vairākus instrumentus. Grupas bundzinieks Vilnis iedeva stingru betona plāksni, uz kā instrumenti uzbūvēja muzikālo māju. Ritmi izskanēja un atskanēja līdz bēniņiem, un publika lielā piekrišanā skaļi atsaucās.

Atskaņojot Seši mazi bundzenieki, uz koka grīdas sapulcējās puikas/vīri, kam pievienojas citi un rāva dejas soli. Es ar smaidu noskatījos, jo parasti meitas/sievas ir pirmās uz dejas grīdas. Iļģi momentā pielāgoja programmu un turpināja ar Sēju vēju un Tautiešam roku devu, kas iepriekšējā vakarā izskanēja Tautas deju sarīkojumā ar ieskaņoto mūziku.

Tie, kas netika uz pilnās deju grīdas, ar kājām vai rokām izsita ritmi. Daži pat to veica uz priekšas balustrādēm.

Es īpaši baudīju Kumeliņi, kas izcēlās ar ģitāras spēli kā arī harmonijām. Kad iesāka spēlēt Cūka driķos, tad deju grīda vibrēja ar danču soļiem un starpbrīdis jau klāt.

Otrā daļa bija strukturēta ar līdzdziedāšanu, un tauta to ņēma pie sirds. Telpā izskanēja balsu jūra, jo vārdi uz diviem ekrāniem atradās Iļģu skatuvei blakus. Tie bija skaidri un labi sakārtoti ar lielām atstarpēm starp pantiņiem.

Visām dziesmām bija liela piekrišana. Bija alus dziesmas, kur akordeons piedeva gaisotni. Dziesmā Aiz kalniņa dūmi kūp publika skaļi izteica Vēl vajag. Dziesmai Visi ciema suņi rēja bija burvīga stabules spēle. Ai, jel manu vieglu prātu izskanēja tik labi, ka publikai deva posmu dziedāt „solo“.

Īpaši izskanēja Šķiraties zosu pulki ar jauko starpspēli, Es ar sauli saderēju burvīgā apdarē un Aiz upītes meitas dzied ar izcilo akordeona spēli.

Pēc pēdējas dziesmas Tumsa, tumsa bija nerimstoši aplausi un skaļā balsī publika vienoti izsauca „Vēl vienu“, sitot kājas uz grīdas, gadījumā, ja aiz skatuves to nedzirdēja!

Iļģi atkārtoja Sēju vēju, ko publika pieņēma ar lielu sajūsmu. Noejot no skatuves Iļģi atstāja publiku ilgojoties pēc vēl un vēl.

Iļģi var klausīties vairākās tīmekļa vietnēs, ieskaitot Spotify un YouTube, bet nekas neatvieto dzīvo uzstāšanos, kur ar publiku var sadarboties un izveidot kopīgo gaisotni un atmiņas.

Parunājoties ar cittautiešiem kā arī mūsu tautiešiem, kas Iļģu mūziku nepārvaldīja, visi vienojās atsauksmēs. Izteicās, ka ļoti patika dziesmu klāsts kopā ar instrumenta dažādību. Daži teica, ka izjuta ķeltu ietekmi, un visi minēja lielo un daudzpusīgi bagāto programmu.

Koncerta laikā vairums tautiešu varēja pakavēties dziesmu atmiņās. Atceros kad mūs mājās bieži atskanēja Seju vēju. Abas meitas dejoja Adelaides tautas deju ansamblī Auseklītis, ko vadīja mūzikas pedagogs/diriģents Aldis Sils. Viņa šī dziesmas horeogrāfija bija populāra un tās līriku un mūziku bieži dzirdējām.

Pēc koncerta Iļģiem jautāju pa viņu iespaidiem. Ilga grupas vārdā teica, ka liels paldies jāsaka Gintai un Deividam Orčardiem (Orchard), kas ne tikai sagādāja gandrīz visus instrumentus, lai mūzika izskanētu labā līmenī, bet kas rīkoja un rūpējās, lai viņiem nekas netrūktu.

„Pati koncerta norises vieta bija burvīga, un atmosfēra – lieliska! Pa mūsu iespaidiem – pārspēja visu gaidīto! Īpaši jaunieši, kas aktīvi iesaistījās ne tik Danču vakarā bet arī koncertā. Aizrautīgā dzīvošana līdzi mūsu mūzikai lika mums justies sevišķi pacilāti un laimīgi. Tāda savstarpēja enerģijas apmaiņa ir tas, kā dēļ vērts kāpt uz skatuves! Ir tiešām aizkustinoši saprast, ka mūsu mūziku Austrālijas latvieši pazīst un mīl. Ka vārdi „izaugām ar jūsu mūziku“nav tikai pieklājības vārdi.“

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“