|
|
Laiks Latvijā: |
Latviešu kultūra zaļo un zeļ (1)
Atstāstījums par notikumiem 60. Kultūras dienās Adelaidē
Laikraksts Latvietis Nr. 878, 2026. g. 15. janv.
Astra Kronīte -
Ieteikt draugiem.lv
Svēteļi sargā latviešu name Tālavu. FOTO Astra Kronīte.
Koris „Aura“ kuplina dievkalpojumu. FOTO Astra Kronīte.
No kreisās: Māc. Valdis Andersons, prāv. Agnis Rozītis, prāv. Helga Jansone. FOTO Fils Vindsors (Phil Windsor).
Atklāšana. FOTO Astra Kronīte.
Ļaudis, kuri piedalījās pirmajās Kultūras dienās Adelaidē. FOTO Fils Vindsors (Phil Windsor).
No kreisās: Jolanta Lūse, Imants Kronītis un Ieva Šaule - daži no pirmiem KD apmeklētājiem 1953.gadā. FOTO Astra Kronīte.
Iļģi uzstājās Atklāšanas koncertā. FOTO Astra Kronīte.
Koris „AustAura“ un viesu mākslinieki Atklāšanas koncertā. FOTO Fils Vindsors (Phil Windsor).
Knapi nedēļa pagājusi kopš aizvadījām veco, 2025. gadu un līdz ar to 60. Austrālijas Latviešu Kultūras dienām. Bet jūtas it kā prāts vēl san kā bišu strops ar skaņām, skatiem, iespaidiem. Paliekošākā sajūta ir milzīgs lepnums par latviešu tautas kultūras bagātību, garīgo dziļumu un daudzveidību.
Vadmotīvs šīm Kultūras dienām bija Latviešu tauta mirdz un zied! Visapkārt Tālavai, latviešu kopienas centram Adelaidē, pamanāms bija krāšņums, latviskas iezīmes, gan uz apgleznotajiem stobija elektrības stabiem, gan telpās, kur ierīkotas bija vairāku mākslinieku mini-izstādes. Milzīgas magones, margrietiņas un rudzupuķes, ko darināja Adelaides mākslinieku grupa Sandras Langes vadībā, sveicināja viesus visās ejās. Ziedu priecīgās sejas katram sarīkojumam piedeva pacilātību un liecināja par Adelaides mākslinieku radošo iedvesmu. Un pāri visam, pie Tālavas galvenajām ieejas durvīm uz jumta, kā labie gariņi, stāvēja svēteļu ģimene ligzdā. Tik mīļš latvisks labestības simbols.
Daudz jau ir rādīts par šiem svētkiem apmeklētāju Facebook uzņēmumos un īsziņās. Ar šodienas attapīgo tehnoloģiju, ziņas ir jau nonākušas Latvijas radio un televīzijas medijos, jo, protams, Svētkos piedalījās viesu grupas no Latvijas un plašākās diasporas. Šis pārskats tamdēļ būs personīgs par tiem pasākumiem, kuros es piedalījos.
Pirmā Svētku diena, 26. decembris, iesākās ar dievkalpojumu, kurā piedalījās garīdznieki māc. Valdis Andersons, prāv. Helga Jansone un prāv. Agnis Rozītis. Dievkalpojums notika abās valodās. Prāv. Helgas Jansonas vārdi cildināja Dieva radību, dabas burvīgumu, latviešu tautas seno dabas izpratni. Māc. Andersona vārdi mudināja visus uz līksmību, ka varam kopīgi kā latvieši līksmot par mūsu tautai dotām Dieva dāvanām: valodu, dziesmām, tradīcijām un kultūru.
Vārdi bija iedvesmojuši, un lika pārdomāt: pateikties par to, ka mēs latvieši Austrālijā esam tik stipri un saliedēti, ka varam sarīkot tik plašus svētkus: ka ir vēl darītāju, kas vēlas un spēj to darīt.
Dievkalpojumā uzstājās viesu koris Aura no Latvijas, kurš nodziedāja trīs ļoti piemērotas dziesmas, gan domātas Kultūras dienām, gan pateicībai Dievam. Pirmā, Svētī Kungs (Romāna Grantovska mūzika un vārdi), kurai sekoja Daugavas krastā (Ilzes Arnes mūzika, Andra Ritmaņa vārdi). Kamēr koris dziedāja valdīja sasprindzināts klusums, jo klausītāji līdz pat asarām bija iedziļinājušies mūzikā un vārdos. Tikpat aizkustinošu efektu radīja Ērika Ešenvalda mūzika pēc Raiņa vārdiem, Gaisma aust. Tas bija vienreizējs garīgs pārdzīvojums. Ērģelniece dievkalpojumā bija Lilita Daenke.
Pirms nākošā lieluzveduma bija četru stundu starpbrīdis, kuru aizpildīja dažādi pasākumi. Tālavas dārzā zem lielā ozola notika sidru degustācijas sesija, ko vadīja pats Mūrbūdu sidra darītājs, Krišjānis Putniņš. Pa to laiku netālu no Tālavas, Daugavas Vanagu namā, notika korporāciju saiets, ko rīkoja korp! Dzintra Adelaides kopa. Uz šo saietu sanāca, apmēram, 30 buršu no dažādām pilsētām, pārstāvot dažādas korporācijas.
Atklāšanas koncerts tradicionāli ir reize, kur starp oficiālām uzrunām, apmeklētāji pirmo reiz tiek iepazīstināti ar viesu māksliniekiem. Koncerts parasti ir labi apmeklēts. Pateicoties LR Ārlietu ministrijas Diasporas atbalsta projektu programmas piešķirtiem līdzekļiem, koncerts šogad bija bez maksas. Klātienē bija vairāki LR Kultūras ministrijas pārstāvji, kā arī LR vēstniece Austrālijas Savienībā un Jaunzēlandē, Samija Šerifa.
Oficiālo 60. Austrālijas Latviešu Kultūras dienu atklāšanu un koncertu ievadīja jaundibinātā grupa, Daugavas Dūdinieki, ar Valta Pūces komponēto fanfaru, Nācēji, kuriem sekoja Kultūras dienu karogs un goda sardze, ar 60. KD rīcības komitejas priekšsēdi, Lilitu Daenke priekšgalā. Karogu nesa Kārlis Daenke, KD programmas grāmatas redaktors.
Sarīkojuma vadmotīvs bija par bitēm, ziediem un čaklumu – Mārītes Rumpes, sarīkojuma rīkotājas, iniciatīvs. Uz liela ekrāna skatītājus sveica milzīga sarkana magone ar dimanta sirdi, šīs Kultūras dienu logo, kas staroja rožainu gaismu pāri visai Tālavas lielajai zālei. Pieteicēja, Iveta Laine, iestarpināja tautas dainu domu graudus par bitēm starp priekšnesumiem un runātājiem / apsveicējiem.
Kultūras dienas atklāja Anita Andersone, LAAJ priekšsēde, pieminot Kultūras dienu idejas dēstītājus un īpaši Voldemāru Dulmani, kurš 1953. gadā bija Rīcības komitejas priekšsēdis pirmās Kultūras dienās Adelaidē. Interesants paņēmiens bija izsaukt priekšā tos ļaudis, kuri piedalījās šajās pirmajās Kultūras dienās Adelaidē. Priekšā stājās kāds ducis diezgan ņipru sirmgalvju, kuriem noprasīja ko tie esot darījuši; vai bijuši dalībnieki vai skatītājos. Daži sportojuši, citi spēlējuši šahu, vairākums bijuši skatītājos. Aizdedzināja svecītes uz liela kliņģera, un, suminot šos dalībniekus un visu Kultūras dienu tradīciju, visa auditorija nodziedāja Daudz baltu dieniņu.
Anita Andersone ļoti trāpīgi norādīja, ka laika tecējumā Kultūras dienām ir bijis jāmainās laikiem līdz, ņemot vērā, ka valodas zināšana daudziem nav pats par sevi saprotams fakts. Ir jāsamierinās ar angļu valodas lietošanu, lai iesaistītu plašāku atbalstītāju saimi. Manuprāt, šajās Kultūras dienās, iekļautība un daudzpusība bija svarīga pamatdoma sarīkojumu sastādīšanā un pasniegšanā.
Koncerta daļā piedalījās mājinieki, koklētāju ansamblis Ausma un čellists Jānis Laurs, kurš kopā ar vijolnieci Shirin Lim nospēlēja Pētera Vaska ļoti introspektīvo gabalu, Castillo interior. No viesiem dzirdējām Iļģus, māsas Dimantas un kori AustAura, vārdu salikums korim Aura viesojoties Austrālijā. Visi ansambļi bija izvēlējušies latviešu komponistu darbus, tā turpinot Kultūras dienu tradīciju.
Vēl pirmā dienas novakarē notika Danču vakars, ko vadīja Iļģi, bet par to lai raksta cits. Nākamie sarīkojumi, kurus es apmeklēju, sākās 27. decembrī.
Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
2026. g. 7. janvārī
SLUDINĀJUMI
