Latviešu kultūra zaļo un zeļ (2)

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Mākslas izstādes atklāšana. No kreisās: Latvijas vēstniece Samija Šerifa, ALB Laima mākslas grupas vadītāja Sandra Lange, Mārīte Rumpe. FOTO Fils Vindsors (Phil Windsor).

Palielināt / Enlarge

Inga Hanovera. „Komforts“. Gobelēns. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Sandra Lange. „Meža māte“. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Literārā pēcpusdiena. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Literārā pēcpusdiena. No kreisās: Ināra Strunga, Andra Putne, Mērija Luiza Takera (Mary Louise Tucker). FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Koncertuzveduma „Uz mūžiem piederīgs“ pieteicējs Pēteris Saulītis. FOTO Fils Vindsors (Phil Windsor).

Palielināt / Enlarge

Melburnas „Ritenītis“ dejo Raimonda Paula mūziku un Jāņa Petera dzeju. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Kultūras dienu koncertuzvedums „Uz mūžiem piederīgs“. FOTO Fils Vindsors (Phil Windsor).

Izbraucot no mājām 27. decembra rītā, Kultūras dienu baudītājs apzinās, ka netiks mājās pirms pusnakts, jo sarīkojumi sekoja viens pēc otra bez apstājas. Programma iesākās ar Mākslas izstādes atklāšanu, kam sekoja Rakstnieku pēcpusdiena un dzejniekam Jānim Peteram veltīts sarīkojums. Vakarā varēja vēl aiziet uz īsfilmu festivālu, noskatīties jaunradi ar tēmu par Dillēm.

Kultūras dienas Adelaidē atcerēsies kā Mākslas svētkus. Jau vairākus gadus pie Adelaides Latviešu biedrības senioru grupas Laimas darbojas ļoti aktīva mākslas grupa, kura sanāk divas reizes mēnesī. Vadītāja ir Sandra Lange, pati māksliniece un atvaļināta mākslas skolotāja. Ir bijis prieks skatīties, kā Sandra ir pratusi iedvesmot savus mācekļus, un atklāt noslēptus talantus.

Jau 15. decembrī, it kā iezīmējot apkaimi kurā notiks latviešu sanākšana, tika atklāta Mākslas taka. 8 paneļi, kuri attēlo gada laikus Latvijā, lietojot visādus latviskus rakstus, tiek piestiprināti pie elektrības stabiem ap Tālavu. Tad uz Tālavas jumta ierodas stārķi: Pētera Daenke un T. Strazdiņas darināta ligzda un Inta Puķīša putni. Neilgi pēc tam, šur tur uzzied milzīgi ziedi; magones, rudzupuķes un margrietiņas. Milzīga izdoma, milzīgs darbs un daiļums.

Tālavas foajē ienācējus jau gadiem sagaida Adelaides mākslinieka Viktora Medņa lielformāta glezna, Latviešu dievi. Mednis savā laikā bija ļoti populārs gleznotājs un katrā mājā atrodas, ja ne viens, tad vairāki viņa darbi. Sandra Lange šīm Kultūras dienām sakopoja kādu duci viņa darbus un izveidoja piemiņas izstādi.

Vēl vienu piemiņas izstādi varēja apskatīt Tālavas kafejnīcā. Igo (Oak) Ozols pazīstams kā zemūdens kinematogrāfijas celmlauzis, kurš bijis padomnieks slavenam Stīvam Parišam (Steve Parish). Igo visvairāk pazīstams kā dabas fotogrāfs.

Vienalga kur skats tika vērsts, visur bija manāms kas radošs. Galvenā gleznu izstāde bija iekārtota Adelaides latviešu baznīcas zālē, kurā piedalījās vairāk nekā 30 mākslinieku no Austrālijas un citām valstīm. Izstādes vadmotīvs bija Staro, kas sakrita ar vispārējo Svētku saukli, Latviešu tauta mirdz un zied. Izstādi atklāja LR vēstniece Samija Šerifa. Izstādes atklāšanā bija pulcējušies ļoti daudz apmeklētāju, kas padarīja telpu pārpildītu un katra darba apskati apgrūtināja, tāpēc bija jānāk vēlreiz.

Izstāde izcēlās ar savu daudzveidību. Katrs mākslinieks interpretēja vadmotīvu savā tehnikā. Īpaši izceļams bija Ingas Hanoveras gobelēns ar nosaukumu Komfort. Segā bija ieausti mākslinieces senču tēli, sniedzot viņai mierinājumu un komfortu. Digitāla tēlu ieaušana segā man šķiet apbrīnojama tehnika. Pati Lange izrādīja savu darbu, Meža māte, kas izcēlās ar izteiktu latvisko simboliku. Priecēja arī tas, ka skatē tika iesaistīti dalībnieki no Adelaides un Sidnejas latviešu skoliņām.

Nākošais sarīkojums, Literārā pēcpusdiena ar intriģējošo virsrakstu No dzintara līdz opālam, norisinājās Tālavas mazajā zālē. Telpa bija mājīgi iekārtota, ar ērtiem klubkrēsliem, radot salona noskaņu, kur draugi pulcējas uz sarunām.

Sarīkojuma mērķis bija izcelt kā divas Austrālijā dzīvojošas latviešu izcelsmes rakstnieces ievijušas savā daiļradē latviskas saiknes. Abi literārie darbi ir ļoti atšķirīgi pēc žanra: Andras Putnes grāmata Stāsti, ko manas vecmāmiņas man nestāstīja (Stories My Grandmothers Didn't Tell Me) ir memuārs. Toties Ināras Strungas beidzamā grāmata Mīlestība, karš un krokodili (Love, War and Crocodiles – A Life of Arvīds Blūmentāls) ir biogrāfisks pētījums.

Sarunas ar abām autorēm bija neviltotas un atklātas: dzirdējām viņu lasījumus, viņu abu paskaidrojumus par radošo procesu. Mērija Luiza Takera (Mary Louise Tucker), sarunu vadītāja, uzdeva jautājumus par vairākām tēmām, kas caurvij abas grāmatas: karš, bēgļu dislokācijas sekas, izturība, spēks pārvarēt grūtības, identitātes uzturēšana svešumā. Klausītājiem bija izdevība uzdot savus jautājumus autorēm.

Astra Kronīte, pēcpusdienas līdz­organizētāja, paplašināja šīs literārās pēcpusdienas nozīmi, ieliekot to plašākā latviešu rakstniecības kontekstā. Līdz 2025. gadam apritēs 500 gadi kopš latviešu rakstniecības pirmsākumiem. Sākotnēji, pirmie darbi latviešu valodā bija reliģiska satura, radīti Reformācijas laikā, ko katoļu baznīca mēģināja cenzēt. Vēlāk, dibinātas spiestuves un avīzes. Krišjānis Valdemārs izveido pirmo latviešu grāmatu bibliotēku Ēdolē; Rīgas Latviešu biedrība publicē pirmo enciklopēdiju, bet 1919. gadā tiek dibināta Valsts bibliotēka.

Latviešu Nacionālā bibliotēka, atzīmējot šo vēsturisko jubileju, ir sagatavojusi plakātu sēriju latviešu un angļu valodās par latviešu grāmatas un valodas attīstību. Šie plakāti bija pieejami visiem sarīkojuma apmeklētājiem.

Trešais sarīkojums ko apmeklēju bija apzīmēts kā koncertuzvedums Uz mūžiem piederīgs, veltīts Jāņa Petera dzejai. Tas nebija teātris, bet popurijs salikts no dzeju vārsmām, dejām un dziesmām, ko savienoja pieteicēji, Pēteris Saulītis un režisore un idejas autore, Simona Gaisa. Programmā bija izcelts kad un kur katrs gabals pirmoreiz tika atskaņots, varbūt norādot uz Petera mūža devumu, bet virsraksts netika skaidri izskaidrots.

Man šķiet, ka visi Melburnas ansambļi ņēma dalību, un visi uzstājās ar prieku un sajūsmu. Doma bija laba; tomēr, uzvedums skatītāju pa īstam neiepazīstināja ar dzejnieka būtību. Lielākā tiesa izvēlētie dzejoļi bija viegla rakstura, pazīstami caur Raimonda Paula popularizēto mūziku. Pietrūka dziļāku tekstu, kas atklātu Petera dzīves skatījumu. Patika Pētera Saulīša un Gata Zundura skaidrās un izteiksmīgās balsis deklamējot. Uzvedums bija raibs un īss, bet trūka vienojoša tēma, un noslīpējuma.

Pēc krāsainā, bet nedaudz nesakārtotā uzveduma devos mājup, un tā nenoskatījos īsfilmas par dillēm. Nākamajā dienā gaidīja Daugavas Vanagu 80 gadu jubilejas izstādes atklāšana un viesu kora Auras koncerts. Jāsaņem spēkus!

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
2026. g. 9. janvārī.