Anšlava Eglīša un Veronika Janelsiņas fonda balva

Palielināt / Enlarge

Laima Kota. FOTO no Laimas Kotas personīgā arhīva.

Anšlava Eglīša un Veronika Janelsiņas fonds piešķir gadskārtēju balvu pārmaiņus literatūrā un mākslā, rakstniekiem un māksliniekiem, kas ar saviem darbiem turpina bagātināt latviešu moderno mākslu un literatūru dzīvojot ārpus Latvijas. Balvas lielums ASV $20 000.

Laima Kota ir viena no mūsdienu latviešu literatūras pazīstamākajām un izcilākajām balsīm. Kopskaitā viņa beidzamos divdesmit piecos gados ir sarakstījusi desmit grāmatas, to starpā romānus, stāstu krājumus, un autobiogrāfiskus darbus. Daudzās recenzijas un apceres par Kotas darbiem un dzīvi kas ir parādījušās laikrakstos un žurnālos apliecina viņas nozīmīgo vietu mūsdienu Latvijas kultūrā.

Ārzemēs dzīvojošiem latviešu lasītājiem īpaši interesēs viņas nesenākais vēsturiskais romāns, Cilvēks ar zilo putnu (2020), kurā tiek atainota Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas dzīve pēckara gados Vācijā. Grāmatas pamatā ir rūpīgi izpētīti vēsturiski fakti, bet romāns izceļas tieši tāpēc, ka autore ir trāpīgi iztēlojusies Eglīša raksturu un garu, gan prozā gan ilustrācijās, kuras zīmējusi Kota pati, veiksmīgi atdarinot komiskās Anšlava Eglīša līniju stila karikatūras.

Anšlavs Eglītis pirmais guva slavu ar saviem romāniem Latvijā pirms pasaules otrā kara, bet viņš savu lielāko dzīves daļu pavadīja ārzemēs, trimdā. Šo pieredžu dēļ viņš izprata kādas grūtības sastop latviešu rakstnieki svešumā, citu valodu un kultūras vidē. Savā dzīves gaitā Laima Kota ir saskārusies ar kaut ko līdzīgu, jo 2011. gadā viņa apprecējās ar turku rakstnieku Ahmetu Kotu un kopš tā laika pārsvarā dzīvo Stambulā. Tur viņas radošais darbs nozīmīgā veidā atrodas starp dažādām valstīm un kultūrām. Neapšaubāmi, šīs pieredzes veido viņas dzīves skatienu un literāro daiļradi unikālos virzienos. Pirmos Turcijas iespaidus Kota iztirzā savā 2012. gada grāmatā Mana turku kafija. Tomēr, Kotas saistība ar diasporas latviešu pieredzi sniedzas vēl dziļāk. Jau 2002. gadā viņa izcēlās kā reprezentatīva balss savas paaudzes pieredzēm ārzemēs ar savu pazīstamāko grāmatu, Šampinjonu derība, kurā viņa raksta par latviešu viesstrādnieku dzīvi Īrijā.

Kotas darbi reizēm, kā Šampinjonu derība, ir reālistiski; citkārt izdomas, fantastikas un maģijas piepildīti. Viņas pieskāriens parasti ir viegls; viņa spēj pat par smagām tēmām rakstīt ar humoru un līdzjūtību, bez rūgtuma vai žēlošanās. Šīs īpašības ir redzamas arī Anšlava Eglīša prozā. Tas, ka Kota savos darbos apsver arī modernos identitātes jautājumus un sieviešu pieredzes viņu izceļ kā nozīmīgu un svarīgu mūslaiku rakstnieci.

Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda valdes locekļi, ASV
2025. g. 16. decembrī