|
|
Laiks Latvijā: |
Latviešu kultūra zaļo un zeļ (3)
Atstāstījums par notikumiem 60. Kultūras dienās Adelaidē
Laikraksts Latvietis Nr. 879, 2026. g. 22. janv.
Astra Kronīte -
Ieteikt draugiem.lv
DV 89 izstāde. FOTO Astra Kronīte.
Zedelgemas un Daugavas Vanagu vēstures plakāti. FOTO Astra Kronīte.
Īpašie eksponāti par Adelaides nodaļas biedriem. FOTO Astra Kronīte.
Koris „AustAura“ ar diriģentu Edgaru Vītolu. Koris rada īpašas skaņas ar glāzēm. FOTO Astra Kronīte.
Viesu kora „AustAura“ koncerts. FOTO Fils Vindsors (Phil Windsor).
Klarnešu ansamblis uzstājas „Zem zvaigznēm“. FOTO Astra Kronīte.
Vakar, pēc milzīgo karstumu kas trīs dienas apņēma un smacēja Adelaidi, aizgāju uz kino noskatīties filmu Nuremberg. Kā jau visiem zināms, šī pilsēta Vācijā ir pazīstama ar to, ka šeit notika Nirnbergas pēckara prāvas, kur tiesāja bijušos nacionālsociālisma varas kadrus par noziegumiem pret cilvēci. Visaugstākā režīma persona, visnozīmīgākais apsūdzamais Sabiedroto rokās bija Hermanis Gērings (Göring). Es pieminu šo, lai ieliktu sekojošo vēsturiskā kontekstā.
Otrais pasaules karš Eiropā beidzās 1945. gada maijā. Vēl decembrī līdz pat 1946. gada martam, mūsu latviešu leģionāri nīka kara gūstekņu nometnēs Beļģijā, Francijā un citur. Ir pagājuši 80 gadi kopš šīs pasaules satricinošās traģēdijas, kas izklaidēja latviešu tautu pasaules tālumos. Ir pagājuši 80 gadi kopš 1945. g. 28. decembrī dibināja pašaprūpības organizāciju Daugavas Vanagi.
Sakarībā ar šo nozīmīgo laika sprīdi un lai atzīmētu Daugavas Vanagu (DV) organizācijas devumu tautas nacionālās kopības sekmēšanā ārpus Latvijas, Austrālijas zemes valde apņēmās sagatavot vērienīgu izstādi par DV vēsturi un darbību Austrālijā. Astra Kronīte, idejas ierosinātāja, kopš 2021. gada ir Austrālijas Vanadžu nozares vadītāja.
Izstādi, tieši organizācijas dibināšanas dienā 28. decembrī, atklāja vēstniece Samija Šerifa Adelaides DV namā. Datums iekrita Kultūras Dienu ietvaros. Starp lūgtiem viesiem bija trīs LR goda konsuli Austrālijā, LAAJ priekšsēde Anita Andersone un Adelaides organizāciju vadītāji. Daugavas Vanagi Austrālijā priekšsēdis, Jānis Kārkliņš, sniedza īsu pārskatu par dibināšanas norisi. Astra Kronīte, izstādes kuratore, paskaidroja izstādes idejisko jēgu.
Izstāde sastāv no 6 plakātiem, katrs ar savu stāstu. Pirmais – Kā tas viss sākās apskata Zedelgemu, organizācijas šūpuli. Otrais ir par DV vēsturi un kā organizācija iesakņojās Austrālijā. Pirmā vieta bija Tasmānijā, meža cirtēju nometnē Amber Creek ar iniciatoru, Paulu Sprinci.
Nākamie trīs plakāti parāda ko Daugavas Vanagi ir darījuši un turpina darīt Aprūpes, Sabiedrības un Latvijas labad. Kronīte pastrīpoja, ka DV joprojām ir nozīmīga latviešu sabiedrības sastāvdaļa.
Sestais un beidzamais plakāts ir par Nākotni un Lestenes Memoriālā parka izveidi. Ja oriģinālā ideja Daugavas Vanagiem bija cīņa par Latvijas brīvību, tagad mērķis ir par Latvijas drošības un neatkarības stiprināšanu un par 20. g.s. Latvijas patieso vēstures stāstīšanu.
Blakus sešiem plakātiem tika izstādīti īpaši eksponāti, kas veltīti Adelaides nodaļas biedriem: Vilim Akermanim, vienam no oriģināliem iniciatoru grupas locekļiem Zedelgemā; Miķelim Miezim, kurš bija delegāts pirmā sapulcē Zedelgemā un ilggadējs Adelaides nodaļas priekšsēdis; Verneram Voitkam, 19. divīzijas mācītājam, un Jānim Kaunesim, 99½ gadus vecajam, vienīgajam dzīvajam leģionāram Adelaides nodaļā.
Izstāde apceļos visas lielākās pilsētas Austrālijā un atgriezīsies Adelaidē uz DV centrālās valdes salidojumu 2026. g. septembrī. Pašreiz tā ir Annas Ziedares Vasaras vidusskolā, kur vēstures skolotājs, Valdis Krādziņš, iepazīstina jaunākās paaudzes ar Daugavas Vanagiem.
Atklāšanu kuplināja DV Adelaides vīru koris Daugava, diriģenta Matīsa Reinharda vadībā, nodziedot Karavīrs (A. Eglīša vārdi, Jāņa Norviļa mūzika). Visi kopīgi nodziedāja Vanagu himnu, Še kopā mēs biedri. Sekoja vanadžu cienasts, un tosts, nodziedot Nevis slinkojot un pūstot.
* * *
Pēc izstādes atklāšanas bija jārikšo atpakaļ uz Tālavu uz viesu kora AustAura koncertu. Koris jau sajūsmināja klausītājus dievkalpojumā un atklāšanā; tātad ar nepacietību devos turp.
Kultūras Dienu programmas grāmatiņā rakstīts, ka koris „vienmēr veido muzikāli inteliģentus un daudzveidīgus koncertus, iekļaujot garīgu mūziku, gan akadēmiskas kormūzikas klasiku, tautas dziesmu motīvus, jauno un pieredzējušo latviešu komponistu meistardarbus“.
Arī šīs pēcpusdienas sniegums bija tāds. Jau no paša sākuma labsajūtu radīja diriģenta Edgara Vītola personība. Viņš prot uzreiz uzņemt kontaktu ar auditoriju, un ar savu nemāksloto vienkāršību un maigo humoru, klausītāju piesaistīt kopīgā pārdzīvojumā. Koris perfekti saprotas ar savu māksliniecisko vadītāju, bet varēja noprast ka jauni talanti tiek ierosināti un loloti. Diviem topošiem diriģentiem, Laumai Eglītei un Emīlam Rusovam bija uzdots līdzdalīties koncertā.
Vēl viens būtisks aspekts, kas īpaši patika šoreiz, bija koncerta dziesmu izvēles liriskums. Dažkārt profesionālie viesu kori apžilbina ar savu tehnisko varēšanu un spožumu, atstājot publiku apbrīnā par kora spējām, bet varbūt ne ar kori. Šoreiz auditorija bija ar kori. Izvēloties iemīļotas kora dziesmas, kā Tālavas taurētājs, Tautas acis, Pacel galvu, baltā māt un Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas izraisīja vispatiesākā veida patosu. Līdzīgi, dziesmas kurās apdzied tautai pazīstamus latviešu simbolus kā Daugavu un Dziesmu svētkus izraisīja siltumu un saprašanos.
Pēc emocionāli piesātinātās pirmās daļas sekoja tautas dziesmu apdares, kas izcēlās ar īpašu dziedāšanas prieku. Bravūrīgā vīru sasaukšanās, dziesmā Deviņi deli (Jāņa Ozola apdare). Šajā dziesmā dzirdējām arī kora niansētās dinamikas izmaiņas.
Saules dziesma (Edgara Vītola mūzika un teksts) radīja apbrīnu. Nevien dzirdējām cilvēku balsis skaistā vienkāršā sabalsojumā, bet saules vizēšanas skaņas, radītas uz stikla glāzēm, ko katrs korists iedarbināja ar saviem pirkstiem. Citās dziesmās koris meistarīgi atdarināja vēja un lietus skaņas (Pērkoņtēvs, Laura Jēkabsone).
Citas dziesmas atkal izcēlās ar savu sinhronizēto horeogrāfiju. Dziedātāji, varbūt lai izceltu īpašas balsis, varbūt lai vienkārši izkustētos, pārvietojās starp dziesmām, dabiski un plūstoši, kā dzīva būtne, netraucēdami koncerta plūsmu un ritmu.
Koncerts bija svaigs un iedvesmojošs: kora meistarība staroja nemākslotā vienkāršībā. Skaistie latviešu dainu vārdi, piesātināti ar dzīves gudrībām, tika iedzīvināti jaunās balsīs, jauno komponistu dzīves dziņā.
Atliek tikai pateikties pašam korim un Kultūras dienu rīkotājiem par kora Aura ietilpināšanu Svētku programmā. Pateicība pienākas kora atbalstītājiem un Latvijas Universitātes fondam, kuri īstenoja 50 sastāva kora atbraukšanu uz tālo Austrāliju ar tādu vērtīgu ciema kukuli.
* * *
Diena vēl nebija galā. Vēl sekoja Iļģu koncerts, uz kuru es diemžēl netiku, un izklaides vakars Zem Zvaigznēm. „Zem zvaigznēm“ bija īsta jaunu mūziķu atklāsme. Kamēr publika ieradās, mēs klausījāmies Toma Godvina meistarīgās džeza improvizācijas. Toms tikko ir beidzis savu pirmo gadu Adelaides konservatorijā un specializējās kompozīcijā.
Tad uz skatuves kāpa Aija Dragūna no Sidnejas ar pavadītāju Edmundu. Daudzi viņu pazīst kā diriģenti, taču šoreiz viņa pārsteidza ar vokālo sniegumu. Aija asprātīgi dziedāja uz pazīstamu melodiju fona, tostarp franču „La vie en Rose“, bet ar latviešu dziesmu tekstiem, dažreiz izraisot humoru.
Tālāk sekoja programmas pieteicējs un vakara vadītājs – talantīgais klarnetists Mičels Makmalens (Mitchell McMullen). Viņš uzstājās kopā ar savu nesen izveidoto Konservatorijas klarnešu ansambli. Klasiskie gabali prasīja uzmanību, lai kārtīgi novērtētu ansambļa prasmi. Šis tomēr bija saviesīgs vakars, un auditorija ne vienmēr bija noskaņota uz nopietnu klausīšanos.
Sarīkojuma gaita turpinājās ar jauniem akcentiem – uzstājās grupiņa eLVē un jauniešu ansamblis LABKI no Īrijas, robusta dziedāšana no māsām Dimantām un Melburnas grupas Kas par priekšnesums. Priecēja žanru dažādība un mākslinieku eksperimentālie meklējumi. Vakaru noslēdza Melburnas vīru koris Veseris. Kora skanīgās balsis piepildīja zāli ar latviešu dziesmu spēku un lepnumu.
* * *
Noslēgumā, balstoties uz redzēto un dzirdēto Kultūras dienu laikā, varu droši apgalvot – latviešu kultūra Austrālijā patiesi plaukst un zeļ. Jaunā paaudze ar lepnumu pārņem tradīcijas, veido savu mantojumu un turpina to saudzēt. Šīs dienas koncerti apliecināja, ka latviešu kultūras gars ir dzīvs arī tālajā Austrālijā.
Astra Kronīte
2026. g. 11. janvārī
SLUDINĀJUMI
