Kāpēc nelietojam vārdus „čaļi“, „čomi“, „džuses“?

Novembra nogalē Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) Tulkotāju sekcijas vadītāja Mudīte Treimane savus kolēģus – tulkotājus no visdažādākajām valodām – aicināja uz tikšanos. Tā notika Latviešu Biedrības namā, kur vairākus gadus atrodas LRS birojs. Tikšanās mērķis bija pārrunāt dažādas ar tulkotāja darbu saistītas aktualitātes. Šādas sanāksmes tulkotājiem, kas ir LRS biedri, kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem notiek regulāri, taču šī 2025. gadā bija noslēdzošā.

Tikšanās sākumā klātesošie uzzināja, ka sociālo mediju „Facebook“ un „Instagram“ vietnēs, ko pārvalda CEATL (European Council of Literary Translators' Associations), visu novembri tulkotāja Jolanta Pētersone ievietoja vēstījumus par latviešu tulkotāju darba ikdienu un biežāk risināmajām problēmām. Latviešu lasītājiem J. Pētersone zināma kā tulkotāja no norvēģu un zviedru, bet dažkārt arī no krievu valodas.

Klātesošie izteica bažas par mākslīgā intelekta (MI) ietekmi. Iespējams, ka šī jaunā realitāte nebūs tik biedējoša, jo Vācijā nesen noticis par vēsturisku uzskatāms tiesas process, kuras spriedums MI darbību krietni ierobežošot.

Tulkotāja Vizma Grīnberga nedaudz pastāstīja par savu jaunāko izdoto tulkojumu. Tas ir zviedru rakstnieces un psiholoģes Jennijas Jēgerfeldes romāns jeb triloģijas otrā daļa bērniem un pusaudžiem „Mana kolosālā nāve“. Grāmata ievirzīja kolēģu diskusiju par bērnu literatūras tulkošanu vispār, piemēram, ja darbs sarakstīts pagājušā gadsimta septiņdesmitajos vai astoņdesmitajos gados, kādu leksiku tulkotājam izmantot, lai tulkojums neizklausītos pārāk mūsdienīgs. Vairāki no kolēģiem atcerējās tolaik bieži lietotos vārdus „čaļi“, „čomi“, „džuses“, ko mūsdienu jaunā paaudze nelieto vispār. Lai labāk atcerētos, kāda leksika bērnu un jauniešu runā tika izmantota pirms turpat četrdesmit gadiem, izskanēja ieteikums pārlasīt rakstnieces Zentas Ērgles darbu „Starp mums, meitenēm, runājot“ (1984).

Jautrību tikšanās laikā ieviesa pārrunas, kā rakstu valodā lietot sociālā medija „Facebook“ nosaukumu. Likt to pēdiņās vai tomēr nelikt? Rakstīt ar lielo vai mazo sākuma burtu, vai izmantot tikai abreviatūru – FB? Vai varbūt labāk to latviskot, izmantojot vārdu savienojumus „seju grāmata“, „ģīmju grāmata“, „mūļgrāmata“ vai pat „mūļbībele“? Lai paliek joki, taču pētījuma cienīgs latviešu valodā ir jautājums, no kura brīža īpašvārds pārtop par sugas vārdu. Šīs diskusijas laikā varēja uzzināt, ka pirmsākumos latviešu valodā ar lielo sākuma burtu tika rakstīts arī vārds „internets“. Noslēdzot pārrunas par sociālā medija nosaukumu, viena no tulkotājām aicināja par šo jautājumu izlasīt valodnieces Daces Strelēvicas-Ošiņas publikāciju populārzinātnisko rakstu krājuma 16. laidienā „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi“ (izdevējs – Latviešu valodas aģentūra).

LRS Tulkotāju sekcijas tikšanās noslēgumā Mudīte Treimane, rezumējot kolēģu iztirzātos jautājumus un mazliet pasmaidot par Jura Podnieka savulaik populārās filmas nosaukumu, pauda: „Nav viegli būt ne jaunam, ne vecam; nav viegli būt tulkotājam.“

Nākamā tulkotāju kopā sanākšanas reize notika 2026. gada 9. janvārī.

Lāsma Gaitniece
Laikrakstam „Latvietis“