„Tur meitiņas kroņus pina dimantiņa lapiņām“

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

„Ritenītis“, „Piektais ritenis“, „Jautrais pāris“ dejo „Aizalaida sauleite“. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas „Jautrais pāris“ dejo „Visi saka“. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

„Auseklītis“ dejo „Trīs riņķīšus dundurs grieza“. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

„Piektais ritenis“ un „Pērkonītis“ dejo „Dižā kurzemnieku gatve“. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Mičošana. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Adelaides „Auseklītis“ dejo „Ai, bagāta man zemīte“. FOTO Džeims Dokertijs (James Docherty).

„Šovakar dejās izstaigāsim meitas mūžu no jaunpiedzimušā bērniņa, caur bērnu un jaunavas gadiem līdz precībām un saimnieces pienākumiem.“

Mazā meitiņa tiek lolota vecāku mīlestībā un ātri pieauga bērnu draugu pulciņā, iet rotaļas „Kas dārzā, kas dārzā“ ar citiem bērniem no Adelaides latviešu skolas. Augot tā pati sāk dejot ar jauniešiem no savas skolas, kur iemācās sadzīvot un sadarboties ar citiem jauniešiem, raibā virknē dejojot mums visiem labi pazīstamās pāru dejas.

Gadi paskrien, un jaunās meitas un puiši satiekas un ar lielu prieku Adelaides „Auseklītis“ precīzi un ar izjūtu nodejo „Ai, bagāta man zemīte“. Bet, re, kur neparasti, četri puiši dejo, bet tikai vienam galvā cepure. Diez kāpēc?

Jaunieši turpina priecāties. Sidnejas „Jautrais pāris“ apvienojās ar „Auseklīti“, dejojot „Laiskā meita“, bet skat', varbūt meita nav laiska, jo tā ir uzaudusi četras villaines, ko dejotāji izmanto savai dejai. Redz' kur... vienai vienīgai meitai galvā skaists ziedu vaiņags, un kaut kur dejotāju pūli ir redzams puisis ar cepuri. Interesanti!

Nu kā jau tautas dziesmā dzied „Lai ir laiska, ka tik skaista, ka tik labi danco“. Būtu arī jāapsveic visus dejotājus par izcilo ritma izjūtu un apķērību, jo dejas vidū pārtrūka mūzika, bet dejotāji, ar publikas plaukstu sitienu palīdzību, turpināja dejot, un, kad mūzika atkal atsākās, nebija izlaista neviena takts.

Jauniešiem vecākā paaudze priecājās līdzi un Melburnas „Piektais ritenis“ izteiksmīgi nodejoja ļoti piemēroto „Sēļu valsis“. Bija patīkami redzēt, ka kopas vadītāja bija padomājis, kā izcelt savu nobriedušo dejotāju talantu un spējas, izmeklējot piemērotu deju.

Jaunieši meklē sev draudziņus un divi puiši no „Jautrā pāra“ sāk cīkstēties, līdz kamēr ierodas krustmāte. Krustmātei liels prieks, jo tagad noķērusi divus jaunus puišus, bet prieks ir īslaicīgs, jo ierodas jauniešu pulks, un jaunās meitas paķer puišus, un visi kopā dejo „Krustmātes krakovjaku“. Krustmāte bēdīgi noskatās, līdz kamēr viņai pietiek, un tā izstūma vienu meitu no dejas un pati pievienojās dejai. „Jautrais pāris“ ar lielu prieku un izteiksmīgu, teatrālu spēli iepriecināja skatītājus.

Meitas un puiši turpina viens otru noskatīt un Melburnas „Ritenītis“ spraigi nodejo „Aiz upītes meitas dzied“. Izvēlētā mūzika bija jautra ar interesantām variācijām. Dejas noiešana veidoja daudzpusīgu skatu, kad dejotāju skaits tika samazināts no desmit pāriem uz deviņiem un tad uz sešiem, un beidzot palika tikai četri pāri. Jauniem horeogrāfiem derētu iegaumēt šo interesanto noiešanas pieeju, kā arī uznākšanā izmantot dejas mūziku, lai uzvedums un dejas plūst bez pārtraukuma. Uznākšana un noiešana ir vienmēr efektīgāka, ja tā ir daļa no dejas nekā atdalīts fragments.

Nu uz skatuves pēkšņi uzskrien jaunā meita ar ziedu vaiņagu un noskatās puišus... tagad puišiem ir jālepojas un jārāda ko tie māk. „Auseklīša“, „Jautrā pāra“ un „Ritenīša“ puiši lepojās ar savām deju spējām. Ar nūjām viņi dejo „Ar meitāmi dancot gāju“. Meitas turpina puišus kaitināt, kas izpaužas „Auseklīša“ izpildījumā „Trīs riņķīšus dundurs grieza“. Tālie viesi – Pertas „Pērkonītis“ ir atbraukuši ciemā ar ciema kukuli „Dejojošā sirds“. Graciozi nodejots.

Bet redz, nu jaunieši saskatās Jāņu naktī. „Jautrā pāra“ meitas nozog puišiem alus kausus un ķircina puišus, dejojot jautro „Alutiņi, bāleliņi“. Beidzot meitas apžēlo puišus, atdodot kausus, un visi pazūd, meklējot papardes ziedu. Izturīgie seniori – „Pērkonītis“ turpina līgot, dancojot „Jāņu dancis“.

Apvienotās Melburnas kopas uzstājās ar „Jāņu dancis“, kurš tiek dejots ar linu dvieļiem. Linu dvieļiem latviešu folklorā ir īpaša nozīme cilvēka mūža godos. Viens no šiem ticējumiem ir, ka dvielis simbolizē dzīves ceļu – dvieļa garums un gludums simbolizē dzīves garumu un vieglumu – neglīts vai sakrokots dvielis – grūtu dzīvi.

Beidzot meita un puisis ir viens otru noskatījušies un iemīlējušies.

Vai būs kāzas?

„Nāk rudentiņis, nāk barga ziema, grib mūsu bāleliņš līgavu ņemti“. Rudens darbi vēl nepadarīti, kvieši neizkulti un līgaviņa neprecēta, bet draugi un kaimiņi priecājās, jo kāzas tuvojās.

„Auseklītis“ kopā ar meitu un puisi izcili „Izdancoja pagalmiņu“, kamēr „Piektais ritenis“ un „Pērkonītis“ cēli izpildīja „Dižā kurzemnieku gatve“ un „Ritenītis“ raiti nodejo labi pazīstamo „Sasala jūriņa“.

„Sasala jūriņa līdz dibenāmi...
Nu laba braukšana dzintaru zemē...
Pārveda bāliņam dzintara sievu,
Viss viņas pūriņis dzintara lija.“

Laiks skrien uz priekšu, jāgatavo pūru un „Piektais ritenis“ nāk talkā ar „Aud, māmiņa, vilnainīti“.

Kāzu diena aust, un „Tautiešam(i) roku devu“ dejo „Auseklītis“, kur jaunā līgava pēdējo reizi dejo ar savu ziedu vaiņagu pirms kāzām.

Mičošana seko, un puisis ar zobeni svinīgi noņem meitas simbolu – vaiņagu, un māte uzsien balto sievas lakatu.

Saule lēnam slīd jūrā, un precētās sievas kopā ar jaunām meitām dejo „Aizalaida sauleite“.

Kāzinieki turpina priecāties, „Ritenītis“ ar cēlo „Kodala spreslica“ un spraigo „Moseņ zeile zini nese“, „Jautrais pāris“ ar jautro, enerģētisko „Cūka driķos“ meldiju „Visi saka“ un mierīgo „Saule nāc“. Vecāka paaudze arī turpina priecāties – „Piektais ritenis“ ar „Es izkūlu kunga riju“, un „Pērkonītis“ ar „Totari“.

Beidzot ir pienācis laiks jaunai sievai atstāt tēva mājas, un viņa tiek aizvizināta uz savu un vīra sētu, kā jaunā saimniece un māte.

Publika jautri smejas, vērojot saimnieka zirgu, kurš arī prata padancot.

Visi kāzinieki budēļu maskās priecājās, ka kāzas bija tik jautri izdevušās, un jaunais pāris izvadīts kopīgā dzīvē, lai dzīves cikls atkal sāktos no jauna.

Uzvedumā tika izmantota mūzika gan no pazīstamām Latvijas folklora grupām Iļģi, Auļi, Laimas muzykanti, Laiksne, Imanta Dimanta un draugi un citi, kā arī mūsu pašu mājas grupa Četri kaķēni. Plašā mūzikas izvēle nodrošināja publikas interesi un deva uzvedumam spraigumu un dzīvību.

Žēl, ka uzveduma tehniskās problēmas un garās pauzes starp dejām traucēja uzveduma plūsmu.

Kopas vadītāji bija cītīgi padomājuši par deju izvēli, lai tās atspoguļotu dejotāju spējas. Valšu un lēnu teciņu soļus senioru kopām. Ātrus polkas un teciņu soļus jaunākiem dejotājiem. Pieredzējušiem dejotājiem komplicētas tūres, kuras pieprasa precizitāti un enerģiju.

No uzveduma divdesmit četrām dejām piecpadsmit bija Latvijas horeogrāfu dejas, deviņas diasporu horeogrāfu dejas, viena no Kanādas, viena no ASV un septiņas no Austrālijas. Patīkami redzēt, ka mūsu jaunākās paaudzes vadītāji un dejotāji arī pieliek savu roku, radot jaunas dejas. Viņu radošā darbība nodrošinās Austrālijas tautas deju kopu nākotni.

Kā bijušais tautas deju kopas vadītājs un divu ALKD Tautas deju lieluzveduma vadītājs es saprotu, cik liels darbs un daudz pūles tiek ieguldītas, tās izplānojot, novadot un piedaloties tautas deju lieluzvedumos.

Sveicu Dailu Mohr un Zandu Šulcu par sekmīgi novadīto AL60.KD Tautas deju uzvedumu „Tur meitiņas kroņus pina dimantiņa lapiņām“. Paldies visiem kopu vadītājiem un ikvienam dejotājam par jūsu darbu un pūlēm, kopjot un uzturot mūsu latviešu deju mantojumu!

Juris Skābe
Laikrakstam „Latvietis“