Visi ir aicināti!

Svētā Krusta baznīcai un mūsu latviešu luterāņu draudzēm Melburnā ir bijusi dižena vēsture. Tā vairs nav tāda, kāda tā bija, un tas ir skumji. Un tomēr, tā tiek atjaunota veidos, kādus es nevarēju paredzēt.

Mums kā draudzei un latviešu sabiedrībai ir jāapsver lieli jautājumi.

Vai mums vajadzētu censties palikt tādiem kā esam, jo mēs zinām, ka nākamo 5 vai 10 gadu laikā lielākā daļa no tiem, kas kara laikā atstāja Latviju, būs Dieva mīlošajā apskāvienā debesīs. Un, ja baznīcā nenāks jauni cilvēki, mēs neizdzīvosim. Gan cilvēkiem, gan baznīcām, gan citām iestādēm ir dabisks gals. Bet mēs varam tikt radīti arī no jauna.

Jēzus, dzīvojot uz zemes, radīja jaunas lietas, un daudziem tas nepatika. Reliģiskie vadītāji viņam iebilda un pat lika sist viņu krustā. Un tomēr, kā Dieva dēls viņš pildīja Dieva gribu. Pat ja mēs pildīsim Dieva gribu jaunā veidā, ne visiem tas patiks. Tas nebūs viegli, jo mums nepatīk darīt lietas citādāk. Bet ar Dieva vadību mēs esam labās rokās: „Dievs, lūdzu, vadi mūs uz Tavu nākotni mūsu draudzei.“

Tāpēc 21. februārī no plkst. 10.00 līdz 14.00 un 22. februārī pēc īsa svētbrīža plkst. 11.00 mēs tiksimies līdz plkst. 14.00, lai kopā pārrunātu mūsu nākotni. Abos pasākumos tiks piedāvātas vieglas pusdienas.

Plašā sabiedrība ir aicināta it sevišķi svētdien. Nav jānāk uz abiem.

Sestdien mēs atskatīsimies uz savu vēsturi un to, ko esam lolojuši un mīlējuši. Mēs varēsim runāt par savu mērķi; mūsu eksistences iemeslu. Mūsu prioritātēm. Un mēs aplūkosim savas stiprās un vājās puses, iespējas un draudus mūsu izdzīvošanai.

Dažas no mūsu stiprajām pusēm būtu: Dziļa biedru līdzatbildība un lojalitāte. Valdes un citu cilvēku apņemšanās un atvērtība. Visai Melburnas un pat visas Austrālijas latviešu kopienai ir spēcīga vēsturiska saikne ar mūsu draudzi. Cilvēki citviet paļaujas uz mums, ka mēs turpināsim pielūgt, pat ja viņi to nevarēs. Mūsu baznīcas dievkalpojumu telpa ir skaista. Sadraudzība un kafijas galdiņš pēc dievkalpojuma ir veids, kā mēs savienojamies un rūpējamies viens par otru.

Mēs ieņemam unikālu vietu sabiedrībā kā piederības vieta – vieta, kur mēs rūpējamies cits par citu. Kad ejam uz koncertu vai teātri, mēs negaidām, ka visi klātesošie mūs mīlēs. Bieži cilvēki turas kopā ar tiem, ko jau pazīst, un neaicina jaunus cilvēkus savā lokā. Mūsu kā baznīcas uzdevums ir sniegt viesmīlību ikvienam.

Un dažas no mūsu vājībām: Nav pietiekami daudz vadītāju, lai paveiktu baznīcas darbu. Mūsu baznīca ir tādā vecumā, ka tās uzturēšana prasa līdzekļus. Tā kā visā Melburnā ir tikai viena latviešu draudze, cilvēkiem ir jāveic liels attālums, un daudzi vecāka gadagājuma cilvēki nevar viegli nokļūt baznīcā. Un tomēr mums ir ļoti daudz iespēju.

Svētdien mēs varēsim radoši darboties kopā un pārrunāt iespējas. Kopā ar tiem, kuri varbūt nenāk bieži, mēs varam apspriest jaunas idejas, kas būtu noderīgas vecākajai latviešu sabiedrībā, kā arī radošas ieceres jaunajām ģimenēm. Viena ideja, kas man radās jau tad, kad sāku kalpot šeit kā mācītāja, ir mācīt Bībeles stāstus caur teātri – ģimenes varētu piedalīties izrādēs, un mēs varētu izmantot skatuvi, kas ir liels draudzes resurss. Mēs to varētu pamēģināt, ja cilvēkiem būtu interese?

Es ceru, ka jūs apmeklēsiet šo pasākumu. Ikviena cilvēka viedoklis tiks uzklausīts, jo mēs tiksimies nelielās grupās un runāsim, un pēc tam visa grupa. Ja nevarat apmeklēt, lūdzu, pastāstiet man vai kādam no valdes savas domas.

Viens no maniem mīļākajiem Bībeles pantiem ir:

Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies.

Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu.

Salamana Pamācības 16:3,9

Dievs mūs vadīs un var dot mums jaunu dzīvi un var mūs darīt jaunus, ja mēs to vēlamies.

Visi, kuri ir saistīti ar latviešiem esat aicināti, patiesībā – pat mudināti apmeklēt mūsu pasākumu, kurā mēs aplūkosim mūsu draudzes nākotni.

Mēs noturēsim divvalodās, ja būs tāda prasība.

Prāveste Helga
Laikrakstam „Latvietis“