Saeimas ārpolitikas debates

Palielināt / Enlarge

LR ārlietu ministre Baiba Braže uzrunā LR Saeimu 2026. gada 29. janvārī. FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

Noslēgums. Sākums LL881.

Par mūsu darbības lielo otro pīlāru – ekonomika. Mēs palīdzam veicināt Latvijas ekonomisko attīstību. Ārlietu dienests ir komanda, komanda mūsu uzņēmēju atbalstam. Katra vēstniecība mērķtiecīgi strādā, lai mērķtiecīgi palīdzētu piesaistīt papildu ieņēmumus. Un šādu mērķi uzstādām arī mūsu jaunajiem diplomātiem, apmācot viņus, uzstādot konkrētus mērķus un palīdzot arī viņiem iekļauties šajā darbā.

Ārpolitikas ziņojumā ir daudz konkrētu piemēru, kā dienests palīdzēs Latvijas uzņēmējiem dažādot eksporta tirgus, un es ceru, ka tas iedrošinās arī arvien jaunus uzņēmējus vērsties pie mums. Uzņēmēji, jūs esat mūsu ekonomikas mugurkauls!

2025. gadā pirmajos 9 mēnešos Latvijas preču un pakalpojumu eksports pieauga par 5,6 procentiem. Un, tieši pateicoties kopīgai sadarbībai starp mūsu dienestu, LIAA, mūsu pārstāvniecībām, mums izdevās panākt būtisku izrāvienu tieši 15 lielākajos partneru tirgos. Šogad jau tradicionāli lielās goda konsula sanāksmes laikā mēs rīkosim uzņēmēju biržu un turpināsim ļoti praktisku darbu ar uzņēmēju asociācijām par tēmām – pa reģioniem, iekļaujot uzņēmējus vizītēs, atverot durvis.

Proaktīvi strādājam ar perspektīvākajām un ienesīgākajām nozarēm. Piemēram, Vācijā vairākus gadus vēstniecība veidojusi kontaktus ar Vācijas amatpersonām, pašvaldībām un forumiem tieši informācijas komunikācijas tehnoloģiju jomā. Redzam, ka tas ir atmaksājies un nes reālus rezultātus. Pagājušā gadā tieši informāciju komunikāciju tehnoloģiju nozares pakalpojumu eksports uz Vāciju ir audzis par 20 procentiem.

Ārlietu dienests ar uzņēmēju organizācijām un lielajiem eksportētājiem nodrošināja mūsu interešu iekļaušanu arī galvenajās eksporta nozarēs, tai skaitā kokrūpniecībai sarunās ar Ameriku. Pat ja tās ir nelielas izmaiņas kopējā Eiropas Savienības skatā, Latvijai tas bija nozīmīgi, un mums tas izdevās.

Tāpat pēc mūsu dienesta iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar akadēmisko un privāto sektoru izdarījām visu, lai atceltu iepriekšējās ASV administrācijas eksporta ierobežojumus augstas veiktspējas mākslīgā intelekta čipiem. Maijā ASV noteikumus atcēla. Tas mūsu uzņēmējiem, akadēmiķiem ļauj turpināt attīstību globālā mērogā.

Šogad turpināsim atbalstīt Latvijas uzņēmējus gan Eiropas, gan Ziemeļamerikas valstīs, padziļinot sadarbību kvantu tehnoloģijās, dronu ražošanā, valodu, mākslīgā intelekta tehnoloģijās un citās jomās.

Uzsvēršu, ka, mūsuprāt, Latvijai ir svarīgi atvērt jaunas vēstniecības. Dienvidamerika, Āzijas, Klusā okeāna reģions, Līča valstis, arī Āfrika – tie ir reģioni, kas interesē mūsu uzņēmējus, par kuriem viņi interesējas un kur viņiem nepieciešams atbalsts gan eksportā, gan kontaktu dibināšanā, gan tālākā darbā, it sevišķi ņemot vērā jaunos Eiropas Savienības tirdzniecības līgumus.

* * *

ES brīvās tirdzniecības nolīgumi paver plašas tirdzniecības iespējas Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem. Mēs pilnībā atbalstām Eiropas Savienības un Mercosur nolīguma piemērošanu pirms tā atbalsta Eiropas Parlamentā. Tas veicinās Latvijas eksportu jaunos tirgos, jaunu darba vietu izveidi. Un tas pats būs ar Eiropas Komisijas un Indijas brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, par ko tikko ir panākta politiska vienošanās.

Pirms 20 gadiem uzsāktās sarunas vainagojušās ar ambiciozu vienošanos, un tā būs brīvās tirdzniecības zona ar diviem miljardiem patērētāju. Ieguvumi no šādiem līgumiem ir ļoti konkrēti.

Pirms pāris nedēļām, reģionālā vizītē Valmierā apmeklējot „Valmieras stikla šķiedru“, viņu pirmais jautājums bija, kad tiks atcelti tarifi Mercosur reģionā. Šobrīd tie ir ap 30 procentiem industriālajai rūpniecības produkcijai. Tāpat sertifikācijas barjeras. Mūsu zivju ražotāji, zivju produkcijas ražotāji un citi, kas ir mēģinājuši ieiet dažādos tirgos, bet kurus ir apgrūtinājušas sertifikācijas un tarifu prasības.

* * *

Runājot par investīciju piesaisti, mēs ļoti cieši strādājam gan ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Ekonomikas ministriju, visām citām nepieciešamajām iestādēm, arī pašvaldībām.

Pērn ārvalstu investori Latviju novērtēja kā pievilcīgāko investīciju vidi Baltijā. „Ernst & Young“ pētījums apliecina, ka Latvija ar 33 lieliem investīciju projektiem ir līderi Baltijā ārvalstu investīciju piesaistē, un tas ir uzņēmēju un valsts pārvaldes kopīga darba rezultāts. Un nenoteiktības apstākļos starptautiskajos tieši ārlietu dienestam ir īpaša loma pārliecināt investoru par to, ka Latvija ir droša, stabila vide, ka var nodrošināt kritiskus piegādes ķēdes elementus partneriem un ka šeit investoriem klājas labi.

Liela nozīme ir arī attiecību uzturēšanā ar potenciālajiem investoriem, lai viņi turpinātu savu interesi par Latviju un ieguldītu tālākā uzņēmumu attīstībā.

* * *

Ārpolitikas ziņojumā ir jauna sadaļa – „Tehnoloģijas un inovācijas“. Arvien straujāka tehnoloģiskā attīstība nozīmē to, ka kvantu tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, mikroshēmas, 6G, kosmoss, biomedicīna ir ģeopolitiskās sacensības fokusā.

Un Eiropai ir milzu potenciāls šajās jomās. Taču tā iepaliek ātrumā, kādā inovācijas tiek komercializētas. Tāpēc ciešā sadarbībā gan ar zinātniekiem, gan ar uzņēmumiem turpināsim rast praktiskus risinājumus, lai savstarpējā interese rastu konkrētus risinājumus. Tāpat mēs turpināsim atbalstīt Latvijas kvantu kopienas starptautiskās partnerības. Un tieši šajā jomā pastāv īpaši augsta konkurence. Tādēļ Latvijai svarīgi iekļauties un nostiprināt sevi kā augstākās līgas spēlētāju gan Eiropas Savienībā, gan NATO ietvaros.

Pagājušā nedēļā Latvijā notika pasaules lielākā kvantu informātikas konference. Šeit sabrauca visi pasaules zinātnieki, kuri šajā jomā strādā.

Gan Latvijas, gan visas Eiropas konkurētspējai nepieciešama regulējuma vienkāršošana. Komisāra Valda Dombrovska darbā vienkāršošanas jomā ir paveikts daudz, un darbs tiks turpināts. Es aicinu arī mūsu eiroparlamentāriešus izdarīt maksimālo, lai pārliecinātu citus Eiropas Parlamenta kolēģus pieņemt tā saucamās vienkāršošanas pakotnes jeb omnibusus, kas mūsu uzņēmēju darba atvieglošanai ir ārkārtīgi svarīgi.

* * *

Runājot par migrāciju, par ko ir bijušas daudzas diskusijas, es domāju, valdības pozīcija ir pilnīgi skaidra: nelegālajai migrācijai – nē. Mēs esam stiprinājuši robežaizsardzību.

Žogs ir pabeigts, un es pateicos robežsargiem, zemessargiem un citiem dienestiem par viņu pašaizliedzīgo darbu 24/7, katru dienu un nakti, nepieļaujot vairāk nekā 12 000 instrumentalizētu migrantu nokļūšanu Latvijā. Mēs esam gatavi dalīties ar savu pieredzi un ekspertīzi ar citām Eiropas valstīm Solidaritātes mehānisma ietvaros. Bet, kā jau to uzsvēris iekšlietu ministrs, Latvija neuzņems jaunus migrantus un nemaksās par viņiem. Mēs nodrošināsim atbalstu un palīdzību citām valstīm.

* * *

Runājot par attīstības sadarbību, jā, mēs izveidojām pagājušogad jaunu konceptu un arī jaunu zīmolu LATDEV. Un šie veiksmīgi realizētie attīstības sadarbības projekti, kuriem mēs nodrošinām tā saucamo sēklas naudu, ne tikai palīdz saņēmējvalstij, tie vairo arī Latvijas atpazīstamību, sadarbības iespējas ar valstīm, un arī veicina Latvijas pakalpojumu eksportu.

Pagājušā gadā fokusā bija Ukraina, kur īstenoti 16 projekti, un vairākums no tiem Ukrainas eirointegrācijas atbalstam, labai pārvaldībai, veselības sektoram.

Uz katru vienu mūsu ieguldīto eiro spējām piesaistīt četrus eiro ārvalstu finansējumu, un Latvijas Attīstības sadarbības aģentūra CFLA šogad kļuvusi par vadošo partneri un vienīgo Eiropas Savienības projekta īstenotāju divos lielos starptautiskos projektos ārvalstīs.

* * *

Skatoties uz priekšu, mēs esam sākuši gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2028. gada otrajā pusē. Tā notiks pēdējā pusgadā, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta termiņa beigās. Tas nozīmē, ka noslēgsies likumdošanas cikls un mums būs jānoslēdz ļoti apjomīgs darbs Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē. Tas būs intensīvs darbs ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu.

Prezidentūras norise sakritīs arī ar Latvijas dibināšanas 110. gadadienu. Un šīs abas iespējas mums jāizmanto Latvijas vērtību, latviskuma, attīstības un sasniegumu demonstrēšanai. Piemēram, jauni Latvijas rakstnieku grāmatu tulkojumi angliski būtu lieliska, lieliska programma. Tāda bija „Latvija 100“ ietvaros, kuras ietvaros tika tulkotas daudzu latviešu rakstnieku grāmatas. Un, mūsuprāt, šāda programma būtu jāturpina.

* * *

Tāpat trešais darbības pīlārs, kurā mēs strādājam, ir rūpes par Latvijas cilvēkiem pasaulē.

Mēs nodrošinām atbalstu tautiešiem visdažādākajās krīzes situācijās. Piemēram, atcerēsimies, kā mēs palīdzējām 42 Latvijas valstspiederīgajiem un ģimenes locekļiem izceļot no Izraēlas pagājušā gada krīzes laikā.

Tāpat atgriezām no Baltkrievijas piecus Latvijas valstspiederīgos. Trīs no viņiem bija politiski ieslodzītie. Un šeit ļoti nozīmīgu lomu spēlē ASV. Paldies par to.

Vēlreiz atgādinājums visiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem – neceļojiet uz Krieviju un Baltkrieviju. Šie riski drošībai un jūsu dzīvībai nav tā vērti. Latvijas cilvēki, kuri nonāca Baltkrievijas cietumos, bija uzņēmēji un cilvēki, kuri devās ikdienas braucienos uz Baltkrieviju. Viņiem ļaunākos murgos nenāca prātā, ka viņus varētu apcietināt. Jā, mēs izdarīsim kā diplomāti visu, ko varam, lai palīdzētu, bet, pirmkārt, paši neriskējiet, jo vienmēr tas var nebūt iespējams.

Atgādināšu arī, ka no pagājušā gada oktobra pieejams jaunais konsulārais reģistrs, kas ļauj ceļotājiem ērtāk reģistrēt ārvalstu braucienus. Un konsulārajam dienestam tas dod iespēju efektīvi palīdzēt krīzes situācijās. Lūdzu, reģistrējieties, lūdzu, stāstiet par to visiem, ko pazīstat.

* * *

Un, runājot par diasporu, Latvijas cilvēki, protams, izmanto ļoti plašās demokrātijas dotās mobilitātes iespējas strādāt, studēt, ceļot. Un vairāk kā piektā daļa Latvijas pilsoņu uz laiku vai pastāvīgi dzīvo ārpus valsts robežām. Protams, ārlietu dienestam ir ļoti būtiski noturēt kontaktus, atbalstīt latviskumu, valodu. Un dot praktisku pienesumu attiecībām ar mūsu pilsoņiem ārvalstīs.

Atzīmēšu, ka mūsu diasporai ir iespaidīgs arī ekonomiskais potenciāls. Pēc 2025. gada Diasporas un migrācijas centra Latvijas Universitātē veiktā apjomīgā pētījuma datiem, diaspora ik gadu piesaista Latvijai aptuveni miljardu eiro.

Bet mēs gribam mūsējos atpakaļ. Un mēs praktiski ar vēstniecībām, bet arī šeit, Latvijā, strādājam, lai tautiešiem palīdzētu noturēt kontaktus, palīdzētu atgriezties un arī maksimāli izmantot viņu talantus un zināšanas Latvijai.

Tāpat sabiedrības noturība, cīņa ar dezinformāciju, Latvijai svarīgu vēstījumu paušana savās mītnes zemēs ir jomas, kurās šogad ar diasporas organizācijām sadarbosimies īpaši aktīvi, arī gaidāmo vēlēšanu kontekstā.

Tāpat ārpolitikas ziņojumā ir liela daļa par sabiedrības iesaisti ārpolitikā. Mēs esam ļoti pateicīgi nevalstiskām organizācijām, žurnālistiem, visplašākajai sabiedrībai par to, ko viņi dara gan starptautiskā sabiedrībā, nesot Latvijas valsts vārdu pasaulē, gan arī iesaistoties diskusijās ar mums. Un it sevišķi arī ekspertiem, kuri sniedz arī mums būtiskus padomus.

* * *

Deputāti, godātie klātesošie!

Mūsu izcilnieki negaida. Viņi nenāk ar skaļiem paziņojumiem, viņi dara.

„Straumes“ veidotāji, Valsts aizsardzības dienesta brīvprātīgie, pludmales volejbolistes, šķēpmetēji, kvantu zinātnieki, dronu ražotāji, kori, dejotāji, „Tilde“, kura ir izstrādājusi lielo valodu modeli. Viņi uzņemas iniciatīvu un strādā, dara, rīkojas, līdz izdara iespējami labāko pēc labākās sirdsapziņas.

Mēs ņemam viņus par piemēru. Un mēs negaidām, ka kāds kaut ko darīs mūsu vietā. Jo dziesma nav par krekliem, dziesma ir par sirdsapziņām.

Saules mūžu Latvijai!

Baiba Braže
LR ārlietu ministre

Uzruna LR Saeimā 2026. gada 29. janvārī

Pilns ārlietu ministres ikgadējais ziņojums: https://www.mfa.gov.lv/lv/media/20408/download?attachment