Austrālijas Latviešu 60. Kultūras Dienas Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Atklāšanas koncerta dienā. FOTO Fils Vindsors (Phil Windsor).

Palielināt / Enlarge

Cepuri nost Adelaides Kultūras Dienu rīkotājiem, kurus tik gudri un iespaidīgi vadīja Lilita Daenke. No oficiālās programmas redzu, ka komiteju veidoja 27 čakli dalībnieki. Tas vēlreiz apstiprina seno teicienu: „Ja gribi tikt tālu, ej kopā.“ Kultūras Dienas Adelaidē notikušas jau 14 reizes.

Vienas no labākajām Kultūras Dienām, ko Andra un es jebkad esam apmeklējuši. Piecas dienas, kas bija piepildītas ar augstvērtīgiem latviešu priekšnesumiem, svinot mūsu brīnišķīgo latviešu kultūru, satikšanos ar seniem draugiem, jaunu draugu iegūšanu, pēcpasākumu ballītēm, kas noslēdzās ar jautro Vecgada balli. Atgriežoties mājās Fremantlē, nācās atgūt zaudēto miegu.

Svētku tēma: „Latviešu tauta spīd un plaukst“. Logotips atspoguļoja šo tēmu – dimants un zieds. Pasākumi pārliecinoši parādīja, ka Latvijai ir pasaules klases mūzikas izpildītāji.

Kāpēc tā bija tik brīnišķīga pieredze:

Lieliska organizācija, izcili vietējie un Latvijas mākslinieki, Adelaide ir pietiekami kompakta, lai visas norises vietas būtu viegli sasniedzamas, centrāla tikšanās vieta un pasākumu un pēcballīšu norises vieta Talavā, kas atradās tuvu citiem notikumiem, piemēram, mākslas izstādei, luterāņu dievkalpojumam un DV 80 gadu jubilejai. Divi citi nozīmīgi pasākumi – tautas dejas un jauktais koris – notika Adelaides Universitātē pilsētas centrā. Visos pasākumos zāles šķita pilnas.

Biļetes uz pasākumiem rezervējām ļoti agri un sēdējām pirmajā rindā. Kāds no rīcības komitejas locekļiem man teica, ka tieši Pertas ļaudis vienmēr pirmie izpērk biļetes.

Trīs viesi no Latvijas: Latvijas Universitātes jauktais koris Aura, postfolkloras grupa Iļģi, Katrīna un Laima Dimantas, kas uzstājās kopā kā māsas Dimantas, modernizējot tautasdziesmas, un Ēriks Dreibants – vadošais Latvijas šefpavārs, kurš vadīja kulinārijas kursu (izpārdots!). Viņš iestājas par „lēno ēdienu“, tradicionālo Latvijas kultūraugu šķirņu un vietējo produktu saglabāšanu.

Piektdiena, 26. decembris

Dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā 11.00–12.00.

Atklāšanas koncerts Talavā, kam sekoja saviesīga pulcēšanās ārpus Talavas ar dzērieniem, ēdienu, apskāvieniem un sarunām.

Atklāšanas koncertā notika Latvijas karoga ienešana, tika dziedāta Latvijas himna, skanēja sveicieni no Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, diasporas lietu vēstnieces Zandas Grauzes, kultūras ministres Agneses Lāces, LAAJ priekšsēdes Anitas Andersones OAM un Latvijas vēstnieces Austrālijā Samijas Šerifas. Lilita Daenke visus sirsnīgi uzrunāja.

Dzirdējām burvīgus priekšnesumus no „Daugavas dūdenieki”“, koklētāju ansambļa „Ausma“, Jāņa Laura (čells) un Širinas Limas (vijole) izcilo Pētera Vaska „Castillo Interior“ atskaņojumu, Iļģu divas dziesmas, māsu Laimas un Katrīnas Dimantu divas dziesmas un jauktā kora Aura trīs dziesmas. Viss mūs savienoja ar mūsu iekšējo būtību, sauli, dabu un bitēm.

Godinot vēsturi, uz skatuves tika aicināti visi Adelaides latvieši zālē, kuri piedalījās pirmajos Adelaides Kultūras dienu pasākumos 1953. gadā. Starp viņiem bija arī arī Aivars un Marīte Līdumi. Tas bija aizkustinošs cieņas apliecinājums mūsu vecvecāku un vecāku nenogurstošajam darbam latviešu kultūras uzturēšanā Austrālijā. Kliņģerī tika iedegtas sveces, un 1953. gada dalībnieki tās nopūta – šie cilvēki joprojām ir enerģijas pilni! Vēlāk visi baudījām kliņģeri – tas bija lielisks.

Kad uz skatuves kāpa pasaulē atzītais Latvijas Universitātes koris Aura, mani pārsteidza dziedātāju jaunība – jauni latvieši. Man vienmēr ir cerība, esot jaunu latviešu vidū. Kad viņi sāka dziedāt, šķita, ka caur šīm jaunajām balsīm ar mums runā visi mūsu senči. Asara noritēja pār vaigu. Par to pastāstīju diriģentam Edgaram Vītolam, kad viņu satiku Vecgada ballē. Edgars – inteliģents, atvērts, radošs un jūtīgs jauns cilvēks. Mums vajag vairāk šādu jauno latviešu. Viņš bija spilgta un sirsnīga klātbūtne, diriģējot Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā Mežaparkā Rīgā 2025. gada jūlijā, kuru apmeklēju kopā ar savu dēlu Nameju.

Jau pēc pirmā iedvesmojošā atklāšanas koncerta Talavā sajutu patiesu vienotību un kopības sajūtu – būt latvietim pirms visa cita. Tas ir īpaši svarīgi, jo, kā joko, ja vienā telpā sapulcējas pieci latvieši, izveidojas sešas politiskās partijas.

Vakarā Talavā notika enerģisks deju vakars.

Sestdiena, 27. decembris

Mākslas izstādes „Staro“ atklāšana, ko atklāja Latvijas vēstniece Austrālijā Samija Serifa. Savus darbus izstādīja 37 mākslinieki un skolēni no Sidnejas un Adelaides latviešu skolām. Izstādē bija arī mūsu mazdēla Ata Medena glezna.

Apmeklējām muzikālo pasākumu „Forever Belonging“, ko veidoja Simona Gaisa, piedaloties Austrālijas Latviešu teātrim (Melburna), koriem Daina, Veseris, Ausma, deju kopām Ritenītis, Piektais Ritenītis, kā arī solistiem Gati Zundaru, Agnesi Krūzi, Pēteri Saulīti, Reneku Hārtu un Simonu Gaisu. Visi izpildīja dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem un latviešu komponistu mūziku. Klausoties Petera vārdos, jūtamas latviešu tautas sāpes, kā arī cerība, ticība un iekšējais spēks – spēks saglabāt kultūru cauri okupācijas gadsimtiem. Šī dvēseles izjūta īpaši spilgti skanēja Pētera Vaska „Castillo Interior“ Jāņa Laura un Širinas Limas izpildījumā atklāšanas koncertā. Vēlāk uzzināju, ka Jānis Laurs ir tuvs Pētera Vaska draugs. Latviešu dvēsele šeit Adelaidē patiesi spīd.

Vēlāk vakarā Talavā notika radošs un jautrs īsfilmu konkurss „Dille“. Uzvarētājs – Lars Sveilis ar filmu „The Trenches“. Paldies rīkotājai Dailei Smitsai un visiem dalībniekiem. Ar nepacietību gaidu nākamo „Dilli“. Bija interesanti pamanīt, ka daudzās vietās Adelaidē pēc tam ēdienkartēs parādījās dille dažādos ēdienos! Dilles revolūcija Adelaidē ir sākusies – paredzu, ka tā izplatīsies.

Svētdiena, 28. decembris

No rīta, kā DV Pērtas biedrs apmeklēju DV namu Adelaidē, kas atrodas tikai 100 metru attālumā no Tālavas. Tur notika DV dibināšanas Austrālijā 80 gadu jubilejas atzīmēšana – tieši šajā datumā, 28. decembrī. Izstādi par DV 80 gadiem Austrālijā aizkustinoši atklāja Latvijas vēstniece Samija Šerifa. Lieliska izstāde, kas ceļos pa visām Austrālijas galvaspilsētām. Apsveicu visus DV biedrus par viņu nenovērtējamo darbu latviešu kopienas labā šo 80 gadu laikā. Pērtā DV ir mūsu latviešu kopienas pamats.

Latvijas Universitātes EZTF jauktā kora Aura koncerts Talavā.

Mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols, diriģenti Emīls Rusovs un Lauma Eglīte. Divdaļīga programma ar 20 minūšu starpbrīdi.

Ar lielu nepacietību gaidīju Auras koncertu pēc viņu uzstāšanās atklāšanas koncertā. Jāatzīst, ka pirms tam par viņiem nebiju dzirdējis.

Edgars Vītols ievadīja katru dziesmu – viņš ar dziļumu, prieku un inteliģenci stāstīja par dziesmu tapšanas kontekstu un nozīmi mūsdienās. Sēžot pirmajā rindā, tik tuvu diriģentiem un pianistei, bija sajūta, it kā skatītos un klausītos senus draugus no Latvijas, kurus sen nebiju redzējis. Tā ir dziļā pazīšana, kad satiec kādu pirmo reizi, bet dvēseles līmenī jau pazīsti.

1. daļa – 10 dziesmas, ko Edgars Vītols raksturoja kā nopietnās dziesmas. Komponisti un autori: Jānis Peters, Rūdolfs Blaumanis, Māris Čaklais, Nora Ikstena; aranžijas – Raimonds Pauls, Elga Igenberga, Jānis Norvilis kopā ar Emīlu Rusovu. Dziesmas: Dziesma pie Daugavas, Pacel galvu, Balta māte, Tālavas taurētājs, Pie Daugavas, Tautas acis, Mīlestības jūra.

2. daļa – 12 dziesmas – visas latviešu tautasdziesmas, piemēram, Rīga dimd, Pūt, vējiņi, kā arī Edgara Vītola Saules dziesma un Ojāra Vācieša Tautas dziesma. Kāds baudījums! Katra dziesma radoši aranžēta mūsdienīgajā Aura stilā. Man īpaši izcēlās Deviņi dēli, Seši mazi bundzinieki un Pērkontēvs.

Stāvovācijas. Vēlējos, lai koncerts turpinātos ilgāk!

Tautas deju koncerts Skota teātrī Adelaides Universitātē. Divas daļas ar starpbrīdi: 1. daļa – 14 dejas, 2. daļa – 13 dejas.

Deju kopas: Auseklītis, Piektais Ritenis, Jautrs pāris, Ritenītis, Pērkonītis. Koncerts sākās ar bērniem, pēc tam – grupu dejas.

Sižets sekoja jaunas latviešu sievietes dzīves gaitai – no bērnības līdz mīlestībai, laulībai un došanās uz jauno mājvietu, uzsākot sievas un mātes dzīvi. Simboliski priekšmeti – linu dvielis un galvassegas – izcēla katru dzīves posmu.

Divarpus stundas prieka, skatītāji bieži aplaudēja līdzi mūzikai. Krāsaini, enerģiski, ar brīžiem, kad gribējās piecelties un dejot polku! Visi pelnījuši apsveikumus par tautas deju sniegumu – urrā!

Vakarā Talavā notika tautas deju pēcballīte. Deja, dziesma un kopā būšana bija vakara tēma. Uzstājās vietējā grupa Četri kaķi un Katrīna Dimanta. Vēl viena prieka pilna nakts Tālavā!

Pirmdiena, 29. decembris

No rīta mazajā Tālavas zālē notika bērnu rīts ar Iļģiem un māsām Dimantām.

Amatnieku tirdziņš norisinājās no 09.00 līdz 14.00 Talavas lielajā zālē. Plašs piedāvājums, laba apmeklētība un pārdošana – iegādājāmies vairākas lietas, ko vest uz Pērtu. Lieliska iespēja turpināt sarunas ar draugiem un iepazīt jaunus.

Mūsdienu latviešu virtuve sākās plkst. 15.00 Talavā.

Iļģu koncerts 18.00–20.00 Akaba viesnīcā, speciāli izbūvētā koncertzālē. Izpārdots. Jaunieši stāvēja pie deju grīdas malas – sēdvietu vairs nebija. Kāds prieks! Visi dauzīja kāju, aplaudēja vai dejoja. Es Iļģus saucu par izcilāko Latvijas folkroka grupu – tradicionālas dziesmas ar mūsdienīgām roka kompozīcijām. Tehniski ļoti talantīga grupa – bungas, basģitāra, elektriskā klasiskā ģitāra, dūdas, akordeons un vijole. Klausītāji vēlējās turpinājumu, un koncerts tika pagarināts par pusstundu – neviens negribēja, lai tas beidzas. Brīnišķīgi ir redzēt dažādu paaudžu publiku – bērnus, jauniešus un vecākus ļaudis, kuri joprojām ir rokeri!

Pēc Iļģu koncerta Talavā notika atvērtā mikrofona vakars.

Kur palika mans miegs? Šķiet, ka esmu to kaut kur pazaudējis…

Otrdiena, 30. decembris

Agri no rīta – uz basketbola sacensībām, kas notika no 09.00 līdz 14.00. Tajās piedalījās Pērtas komanda Lāčplēši, tostarp Deivids un Atis Medeni. Viņiem pievienojās vēl trīs Medeni – Reinis, Namejs un Druvis. Sacensības atklāja AL60KD rīcības komitejas priekšsēde Lilita Daenke. Turnīra organizators bija Rūdis Dancis – apsveicu Rūdi un kolēģus ar lieliski noritējušām sacensībām.

Mūsdienu latviešu virtuve turpinājās no 13.30 līdz 16.00 Talavā.

Jaukto koru koncerts Elder Hall zālē Adelaides Universitātē 17.00–19.30. Neaizmirstams koncerts – iedvesmojošs, emocionāls un pacilājošs.

Skatītāji aplaudēja, kad dziedātāji tautastērpos ienāca zālē un ieņēma vietas uz skatuves. Aplausi turpinājās, līdz pēdējais dziedātājs bija savā vietā. Kad uz skatuves, man šķiet, bija vairāk nekā 200 dziedātāju tautastērpos, visi piecēlāmies un dziedājām „Dievs, svētī Latviju!“. Skats uz pilnu skatuvi ar tautastērpos tērptiem dziedātājiem vienmēr sasilda manu sirdi un dvēseli un atgādina par latviešu kultūras unikalitāti un senvēsturi.

Mani pārņēma saviļņojums – nodomāju, ka tas būs lieliski. Un tā arī bija!

Uz skatuves kori: no Latvijas – Aura, Rīgas Stradiņa slimnīcas sieviešu koris Stradiņas; Brazīlijas latviešu koris; Dublinas koris eLVe. No Austrālijas – DV Adelaides vīru koris Daugava, Adelaides Latviešu biedrības koris Dziesmu laiva, Melburnas jauktais koris Daina, Melburnas vīru koris Veseris, Sidnejas latviešu koris Skanda, Sidnejas latviešu vīru koris. (Red. Bija arī viena balss no Ķīnas, viens no Tasmānijas un viens no Pertas.)

Trīs daļas:

Jauktais koris – 13 dziesmas (Sarkandaiļa roze auga, Es biju māmiņai, Ik rudeni valdodiņa, Tautas laiks u.c.).

Vīru koris – 8 dziesmas (Brīvība, Laid iekšā'i saimniece u.c.).

Jauktais koris – 8 dziesmas (Gaismas pils, Tavs karogs, Saule–Pērkons–Daugava, Pūt, vējiņi).

Neatceros, kurā brīdī man noritēja pirmā asara, bet atceros, ka šo četru dziesmu laikā mani pārņēma spēcīgas emocijas – mīlestība pret senčiem un ģimeni, dziļš lepnums par Latviju. Tā ir lepnuma, cieņas, prieka un vienlaikus arī zaudējuma sajūta. Īpaši priecājos par jaunās dziesmas „Tavs karogs“ (Renārs Kaupers – Prāta Vētra, Jānis Aišpurs – Sound Poets) iekļaušanu, ko pirmo reizi dzirdēju neaizmirstamajā jaunatnes Dziesmu un deju svētku koncertā Mežaparkā šī gada jūlijā. Ir atsvaidzinoši redzēt talantīgo jauno paaudzi, kas latviešu kultūrā Latvijā ienes jaunas „tautasdziesmas“. Namejs un es bijām svētīti to piedzīvot.

Ko darīt pēc šīs divarpus stundu ilgās latviešu kora dziedāšanas svētku izbaudīšanas, kas pilnībā izrauj no ikdienas domām? Protams – doties uz sadziedāšanās vakaru Talavā! Kāds prieks – dziedāšana, smiekli, sarunas ar seniem un jauniem draugiem. Arī ēdiens bija lielisks.

Trešdiena, 31. decembris

Agri no rīta – uz basketbola sacensību noslēguma dienu. Saspringta diena, jo mūsu komanda Lāčplēši šodien bija jāuzvar, lai tiktu finālā pret Sidnejas komandu Spars. Diemžēl neuzvarēja, un Spars finālā pārspēja mājiniekus ASK.

19.00–pusnakts – Vecgada balle Austrālijas Vīna centrā Adelaides Botāniskajā dārzā. Izpārdota, vairāk nekā 300 cilvēku dažādos balles tērpos. Brīnišķīga balle un piemērots prieka, kopības un jautrības noslēgums fantastiskajām 60. Kultūras dienām. Draudzība un vienotības sajūta nekad nebeidzas, un atmiņas neizgaist.

Padomājiet par šo: būt latvietim ir vienlaikus mistisks un spēcīgs spēks. Latvijā ir tikai 1,82 miljoni iedzīvotāju, un pasaulē latviski runā apmēram 1,5 miljoni. Latviešu ir maz, bet mēs esam visur. Gandrīz ikviens, ko satieku pasaulē, saka, ka pazīst kādu latvieti. Latvieši ir pretojušies un saglabājuši savu kultūru, neraugoties uz ilgu okupācijas un apspiešanas vēsturi. Tādas Kultūras Dienas kā Adelaidē to man spilgti atgādina.

Mums visiem jāsaka liels paldies izcilajiem Adelaides rīkotājiem un Latvijas valdībai (nodokļu maksātājiem), tās institūcijām – Ārlietu ministrijai un diasporas struktūrām – par būtisko finansējumu Kultūras Dienām, kā arī privātam ziedotājam Kanādā, kas palīdzēja atvest 50 Aura dziedātājus. Aura ir koncertējusi Kanādā – ja reiz viņus esi dzirdējis, viņu dziesmas nekad neaizmirstas.

No Adelaides devos prom ar Anitas Andersone vārdiem prātā:

„Lai enerģija, kas gūta šajos mūsu latviešu mantojuma svētkos, stiprina mūsu apņēmību un atbalstu brīvai, drošai un plaukstošai Latvijai.“

Es piebildīšu – ikvienam ar Latvijas pilsonību noteikti jāpiedalās šā gada ārkārtīgi nozīmīgajās Saeimas vēlēšanās, kas notiks 2026. gada 3. oktobrī.

Imants Kins
Latvijas goda konsuls Rietumaustrālijā
2026. gada 11. janvāris