|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 883, 2026. g. 19. febr.
Gunārs Nāgels -

Sveicināti, lasītāji!
Cik droša ir mūsu personīgā informācija, un kam mēs gribam dot piekļuvi tai? SBS News pagājušā nedēļā brīdināja, ka austrāliešu personas dati drīzumā varētu būt pieejami ASV aģentūrām.
Kā zināms, Amerikas Savienotās valstis ir noteikušas 42 valstis, tostarp Austrāliju un Latviju, kuru pilsoņi drīkst apciemot ASV uz ierobežotu laiku – līdz 90 dienām – bez vīzas. Tai vietā jāpiesakās tā sauktai ESTA – „Elektroniskā ceļošanas atļaujas sistēmā“. To parasti varēju nokārtot samērā ātri un vienkārši.
Bet ASV prezidents Tramps nesen paziņoja, ka nākotnē būšot stingrākas prasības ESTA izsniegšanai. Papildus plašiem biometriskajiem datiem, tostarp DNS, priekšlikumā ir noteikts, ka ASV ieceļotājiem būs jāiesniedz piecu gadu sociālo mediju vēsture, piecu gadu personīgā un darba kontaktinformācija, plaša personiskā informācija par ģimenes locekļiem un pat visu pieteikuma ietvaros augšupielādēto fotoattēlu IP adreses un metadati.
Bet ASV nepietiek ar šo brīvprātīgi iesniegto informāciju. Tagad parādās ziņojumi, ka Austrālijas valdība, iespējams, parakstīs līgumu dalīties ar Austrālijas iedzīvotāju biometriskajiem datiem un citu informāciju ar ASV un tās aģentūrām, tostarp ICE, kā daļu no atbilstības pasākuma, lai pārbaudītu ceļotājus, kas ieceļo valstī saskaņā ar tās Vīzu režīma atcelšanas programmu (VWP). Bez biometriskiem datiem, tas varētu iekļaut ziņas no policijas un imigrācijas reģistriem. Daži eksperti esot brīdinājuši, ka informācijas sniegšana varētu attiekties arī uz personām, kuri nevēlas ceļot uz ASV, bet kuriem ir mijiedarbība ar imigrācijas vai tiesībaizsardzības iestādēm.
Līdz šim šādu sadarbības līgumu esot parakstījusi Apvienotā Karaliste, un Eiropas Savienība risina sarunas.
SBS citē Tesu Rūnija (Tess Rooney), lektori Kanberas Universitātē, kura specializējas mākslīgā intelekta un datu pārvaldības jomā. Viņa brīdina, ka lai gan datu koplietošana ir paredzēta pirmsceļošanas pārbaudes nolūkos, ASV aģentūras varētu piekļūt šiem datiem citu iemeslu dēļ. Realitātē, tiklīdz Austrālijas biometriskie dati ir ASV sistēmās, tie kļūst pieejami daudziem departamentiem un aģentūrām, piemēram ICE.
Rūnija atgādina, ka biometriskie dati var atklāt informāciju par veselību, ģenētiskām iezīmēm, secinājumus par rasi vai etnisko izcelsmi, invaliditāti, un dažreiz par emocionālo stāvokli.
Vai mēs patiešām esam ar mieru, ka valsts atdod Amerikas „Lielajam brālim“ pilnīgi visu informāciju par mums? Es gan ne.
GN
2026. g. 29. febr.